Sācies „Skaņu mežs”

Vakaru iesāk Diseldorfas pianists un komponists Folkers Bertelmans (Volker Bertelmann) jeb Hauschka. Šis puisis devies „prepared piano” jeb „sagatavoto klavieru” pirmizgudrotāja Džona Keidža pēdās. Kā zināms, Keidžs jau pagājušā gadsimta vidū sāka eksperimentēt par tēmu, kas lācītim vēderā, papildinot un saliekot klavieru „vēderā” visu ko tik pagadās – dažādus metāla, koka un gumijas izstrādājumus, tādējādi mainot un papildinot skaņu. Keidžam pieder arī tādas ekscentriskas idejas kā, piemēram, fiksēt skaņu, ar kādu izsējas sēņu sporas, to, kā tās krīt uz augsnes. Proti, viņa uzmanības lokā nonāca skaņa kā pašvērtība. Bet nu, atgriežoties pie Hauschka’s jāteic, ka tas ir baudījums ausīm. Ne vairāk un ne mazāk. Klavieres šalc, skaņas ņirb, savijas virtenēs un... jā, nav brīnums, ka pēc priekšnesuma no galdiņa blakus telpā viena pēc otras pazūd pārdošanā izliktās plates un diski.

Nākamais projekts ir Līgas Celmas veidots skaņu eksperiments Guntas Davidčukas balsij ar nosaukumu „Es esmu vientuļa bāka”, skaņas plūst brīvi, brīžam tie ir gārdzieni, brīžam vokālas vinjetes.

Trešais šai vakarā ir Markuss Šmiklers (Marcus Schmickler) kopā ar audiovizuālo mākslinieku Fern. Telpa iegrimusi tumsā. Un vairākiem ekrāniem ņirbinās zvaigžņu putekļu šaltis, šī kosmiskā odiseja, skaniski kāpjas un krīt, no ausis kņudinošām līdz tādām skaņām, kas liek vibrēt grīdai un sacelties matiņiem uz skausta (un dažiem arī pamest zāli). Tehniski trokšņi, asi griezīgi, ko uz ekrāna papildina līniju pārvēršanās no gaismas punktiņiem par asām šautrām, skaņas, kas aizspiež ausis, kā paceļoties lidmašīnai, gaismas zibšņi, kas brīžam intensīvi šķeļ tumšo telpu. Kopumā performances iespaids un uzbūve ir iespaidīga, taču tā ir mazliet par garu, atsevišķi kulminācijas punkti, kas varētu kļūt par lielisku noslēgumu, diemžēl izstiepjas un pazūd kopējā noskaņā.

Pēc nelielas pauzes pasākumu turpina noisenroll kolektīvs PuseH PuseW, kas izceļas ar teatralizēto uzvedumu un video, faktiski atstājot mūziku otrajā plānā. Kailā sieviete ar lilijas ziedu mutē, video ar skudrām un spalvainu veca vīra ķermeni un tamlīdzīgi. Efekti, kas neļauj skatītajiem atrauties, pat brīžos, kad redzamais kļūst mazliet šķebīgs. Visbeidzot skaņām piesātināto vakaru noslēdz duets Laub, kura soliste ir vācu vokālās elektronikas dīva AGF.

Arī 7.maija koncerts turpināsies mazliet vāciskās noskaņas, dalību tajā ņems vācu digitālās audiovizuālās mākslas zināmākais eksponents alva noto (Raster Noton), kā arī Kaspars Groševs & Krišs Zilgalvis, mar.core un Quertet Twentytwentyone.