Grupas "Menuets" 40.gadu jubilejas koncerts

Saulaina pievakare, Jomas ielā rosība ne mazāka kā parasti – koka būdiņās rit tirgošanās ar koka rotaļlietām, ziepēm un citiem tūristu priekiem, saldējuma noiets ir neapstrīdams.

Aptuveni kvartālu no koncertzāles priedes jau drebina mūzikas ritmi. Tie nav nekādu jaunlaiku decibeli un arī jaunie – pirmie vai devītie viļņi vēl šo apkārtni nav applūdinājuši.

Daļa klausītāju klejo gar sētu, citiem pat nav jāapmet māja – mūzika ieķeras arī tuvāko māju atvērto logu aizkaros. Tikām koncertzālē pārpildīti koka soli, „apsēstas” visas apmales, pa dārzu klejojošie tīksminās par saldējumiem un dzērieniem

Uz skatuves valda mazliet hipijiskas noskaņas, kļošas ar tauriņiem un papagaiļiem, krekli, kas lielākoties atgādina tipiskas tirgus produkcijas raibumu – visnotaļ asprātīga 60./70.gadu noskaņas imitācija.

Abpus skatuvei izvietoti ekrāni, no kuriem gan īstas jēgas gaišajā vakarā nav – tajos manāmi vien nosacīti tēlu atveidi, tuvplāni, bet publikas skati tik pat lielākoties piekalti skatuvei.

Koncerta pirmajā daļā izskan „Menueta” 60.gadu beigās un 70.gadu sākumā tapušās kompozīcijas, gan mazāk zināmas kā „Rēgs”, gan publikas iemīļotas un līdz dziedamas kā „Krīt visbaltākie sniegi”, pēc kuras aplausu vētra pārtrauc dalībnieku runas pusvārdā, liekot atkārtot pēdējos pantus ar divkāršu sparu.

Pirmās daļas noslēgumu veido dziesmu cikls ar Māra Čaklā vārdiem no filmas „Elpojiet dziļi” jeb „Četri balti krekli – mūzika, kas teju vienmēr pirmā nāk prātā saistībā ar „Menuetu”. Izskan filmas tituldziesma, „Viņi dejoja vienu vasaru” (šovakar skatuves priekša dejo vien divi pāri, cik aiz koncertzāles sienām nav zināms, tāpat arī cik ilgi – vasaru, vai vakaru), „Cik mēs viens par otru zinām”, „Es esmu bagāts” un citas. Pašā pirmās daļas noslēgumā klausītājiem tiek arī kāds pirmatskaņojums – „Femme fatale”, ko tās autors veltījis sievai kāzu dienā.

20 minūšu ilgo pauzi aizpilda Nila Īles un viņa koši tērptās (jeb drīzāk sietās – ņemot vērā, ka košumu spēlētājiem piedod ne vien spēles prasme, bet arī krāsainās lentes) apvienības izpildītās perkusijas dārza malā, zem nojumītes, kamēr dažādos virzienos un dažādas steidzamības pakāpēs virknējas nebeidzamas rindas... Mazliet neparasts gan liekas šis salikums vienā pasākumā – Nils Īle+„Menuets”, taču kā viens iederas padomju retro koncertzālē, tā otrs sader ar zilajām debesīm un silto, rāmo vakaru.

Otro daļu, ar nu jau vairāk vai mazāk balti tērptajiem dalībniekiem, ievada instrumentāls Jura Kulakova gabals „Pavasara triumfs”, kas tapis viņam pievienojoties „Menuetam” pirms 30 gadiem (1978).

Pēcāk, viens pēc otra, izskan līdzdziedamie gabali, lielākoties ar Viktora Kalniņa tekstiem – „Balāde par Johanu”, „Bimini”, „Zilais putniņš” (kur putniņa „zilo spalvu rotu” pielaiko Raimonds Bartašēvičs), „Mākonīts un mākonīte” uz ekrāna rādītas multfilmas pavadībā, un tad jau arī „Smilšu rausis”, „Siena” un citas.

Šis nav vienīgais iecerētais jubilejas koncerts – 13.jūlijā tas paredzēts Liepājas koncert-estrādē „Pūt vējiņi”, bet pēdējais grupas lielkoncerts notiks Rīgā, Kongresu namā, 4.novembrī.

Lai arī skaņas organizācija ne vienmēr ir uzdevumu augstumos, par koncertu neko sliktu nevar teikt. Sanākušie zina, uz ko nākuši un to arī dabūja. Savā ziņā tīkami, ka „Menuets” nepapildina „četrdesmitgadu krīzes” skartu grupu loku, kas par visu varu cenšas apliecināt radoši jauneklīgo garu, krasi mainot muzicēšanas stilu, ar, domājams, nākotnē ne tuvu tik populāru kompozīciju radīšanu, bet, laiku pa laikam, vienkārši sniedz iespēju sanākušajiem veldzēties tuvākas vai tālākas jaunības/bērnības atmiņās.

P.S. Nelielai uzziņai:

„Menuets”, kas uzskatīta par vecāko joprojām koncertējošo Latvijas grupu, kļuva populāra kā komponista Imanta Kalniņa mūzikas izpildītāja. Apvienības pirmā uzstāšanās notika 1968.gadā, kopā sanākot sešiem Jūrmalas skolēniem, kaislīgiem „The Beatles” faniem, kas toreiz muzicēja ar pašdarinātiem instrumentiem. Sākumā tajā spēlēja brāļi Juris un Leons Sējāni, brāļi Raimonds un Alberts Bartašēviči, Andris Kronbergs un Adrians Kukuvass. 70.gadu sākumā par „Menueta” pastāvīgām dalībniecēm kļuva flautiste Baiba Jagere un dziedātāja Inese Pabērza. Vēlāk kolektīvam pievienojas arī Juris Kulakovs. Grupas aktīvās (vienlaikus muzikālās un sociālas) darbības posms faktiski apraujas 1987.gadā, pēc kura seko koncerti lielākoties retrospektīvā formā.

Sīkas un detalizētas informācijas cienītāji var ielūkoties arī, piemēram: http://www.home.lv/raymond/menuets.html