„Skatot vīrus no cepures” uzreiz top skaidrs, ka šis koncerts būs nopietns tā labākajā nozīmē – kā vērtīgs un vērīgs ieskats klasiskajā džeza mūzikā, – uz skatuves kāpj četri kungi labākajos gados un solīdos pelēcīgos uzvalkos: Skots Hamiltons ar saksofonu, Deivs Grīns (Dave Green) ar ģitāru, pie bungām sēstas Stīvs Brauns (Steve Brown) un pie klavierēm Džons Pīrss (John Pearce).
Kvarteta vadītājs Skots Hamiltons dzimis 1954.gada 12.septembrī Rodas salā. Šajā laikā džeza stils, ko viņš vēlāk tik ļoti iemīlēja un ko bija radījuši tādi mūziķi kā Žans Baptists Ilinoiss Žakē (Jean Baptiste Illinois Jacquet) un Edijs Loudžeks Deiviss (Eddie Lockjaw Davis), vairs nebija modē.
Bērnībā Hamiltons vispirms apguva klarnetes spēli un klavieres, vēlāk viņš neilgu laiku iesaistījās kādā rokenrolu spēlējošā apvienībā. Taču „pirmā mīlestība” izrādījās stiprāka. Tēva plašā 30. un 40.gadu džeza skaņdarbu kolekcija, kas bija iepazīta pusaudža gados, kļuva par viņa saksofona spēles apguves pamatu. Izvēli par labu tenorsaksofonam noteica fakts, ka Hamiltona prāt tas vislabāk spēja šāda veida mūziku atskaņot tā, kā tā bijusi iecerēta tolaik, kad radīta.
1976. gadā 22 gadu vecumā Hamiltons pameta Rodas salu un devās iekarot Ņujorku. Viņa nevainojamā skaņas veidošanas prasme likās tik atšķirīga no citiem jaunajiem džeza mūziķiem, ka „Concord Records” piedāvāja noslēgt ierakstu līgumu. Tam sekoja albuma „Is a Good Wind Who Is Blowing Us No Ill” ieraksts, kuru klausītāji uzņēma ar nebijušu atsaucību. Šobrīd mūziķis dzīvo Ņujorkā un kopš 1980.gada daudz ceļo, sniedzot koncertus. Līdz šim viņš izdevis jau 14 albumus.
Hamiltona interesi saista galvenokārt 20.gs. 30.-50.gadu džeza tendences – „bop” un svings. Viņa radītais stils ietver gan Bena Vebstera (Ben Webster) lirismu, gan Džona Koltreina (John Coltrane) kaislīgumu, joprojām Hamiltons turpina radīt mūziku sev tuvā manierē, tādā, kas pirmā viņa uzmanību piesaistīja džezam – tās ir balādes un blūzs. Kopā ar kvartetu viņš atskaņo arī skaņdarbus, ko sarakstījuši tādi izcili džeza meistari kā Deivs Brubeks (Dave Brubeck), Fats Vallers (Fats Waller), Ilinoiss Žakē, Benijs Kārters (Benny Carter) u.c.
Uz skatuves valdošā brīvā atmosfēra atgādina ainu no kāda klubiņa, kā atdzīvojusies un ieskanējusies sena fotogrāfija, no kāda džeza pasākuma pirms vairākiem gadu desmitiem, kur, melodiju pa melodijai, citā laikā un telpā, tiek pārvilināti arī visi zālē sēdošie.
