Trio Dresser-Tarasov-Ochs „Rīgas Ritmos”

Trio, kas pēc žanra piedēvējams modernajam un free jazz, tapa, kad slavenā saksofonu kvarteta „Rova” dalībnieks, komponists un mūzikas producents Lerijs Okss (Larry Ochs) pievienojās mūziķiem – Markam Dresseram (Mark Dresser) un Vladimiram Tarasovam, ar mērķi ienest mūsdienu džeza mūzikā ko jaunu.

Par dalībniekiem –

Lerijs Okss apguvis trompetes spēli, tomēr par savu instrumentu izvēlējies tenora un soprāna saksofonus. Mūziķis ir programmas „Meet the Composer” stipendiāts, rakstījis mūziku kino un ir pieredzējis mūzikas producents – 1978. gadā viņš nodibināja „Metalanguage Records”, vēlāk – „Northern Carolina’s Twelve Stars Studio”. Lerijs Okss ir viens no „Glenn Spearman Double Trio” dibinātājiem, kā arī muzicē trio „Room” un kvarteta „Rova” sastāvā.

Vladimirs Tarasovs komponējis kino un teātru mūziku, sadarbojies ar vizuālās mākslas projektiem un galvenokārt uzstājas kā bundzinieks.

Kontrobasists Marks Dressers pirmo atzinību guva 1985.gadā darbojoties „Anthony Braxton Quartet”. Kad kvartets 1994.gadā izira, Dressers turpināja attīstīt savu ekscentrisko spēles manieri un meistarību. Kā „Fullbright Fellowships” programmas stipendiāts viņš studēja Itālijā, saņemot „Meet the Composer” fonda atbalstu. Divas reizes viņš ieguvis arī saņēmis „New York Foundation for the Arts” (Ņujorkas mākslinieku savienības) stipendiju. Bakalaura un Maģistra grādu mūzikā Dressers ieguvis Kalifornijas universitātē, vēlāk sadarbojoties ar daudzām mūsdienu džeza mūzikas zvaigznēm.

Un, lūk, uz skatuves kāpj trīs sirmi vīri. Pirmajā acumirklī liekas pat mazliet amizanti, ne tikai paradoksāli vien, ka tieši viņi ir tie, kas tiekušies pēc novatorā meklējumiem džezā.

Taču, ieskanoties mūzikai, šādas un līdzīgas pārdomas tiek atliktas kā nesvarīgas. Savdabīgās improvizāciju virknes, kurās čella lociņš, līdzās nolikts, paliek gandrīz neskarts (ja neskaita dažas reizes, kad tas izmantots, lietojot čellu teju kā sitamo instrumentu). Pirksti ņirbina stīgas, brīžam mulsinot, vai tas patiesi ir te zāģējošo, te viļņveidīgo skaņu īstais avots. Klarnetes spēle mijas ar saksofonu, brīžam šīm skaņām pievienojas arī tamburīna zvārgulīši. Tikmēr bundzinieks lielāko daļu laika spēlē aizvērtām acīm, šķiet, paļaudamies tikai uz nejaušību.

Un tomēr, lai cik neprognozējamas šīs improvizācijas neliktos, to veidotais skaņu/sajūtu zīmējums nav haotisks, bet mierpilns. Kaut kas starp džeza dinamiku un meditatīvu mūziku.