Eimirs Deodato un Rīgas Ritmu Big Band festivāla noslēgumā

Festivāla noslēdzošās dienas vakarā, lielkoncertā uz Kongresu nama skatuves kāpj brazīļu izcelsmes mūziķis, producents un aranžētājs, „Grammy” balvas ieguvējs Eimirs Deodato kopā ar Rīgas Ritmu Big Band.

Eimirs Deodato Almeida (Eumir Deodato Almeida) dzimis 1943.gada 22.jūnijā Riodežaneiro, Brazīlijā, itāļu-portugāļu ģimenē. Mūziku viņš apguva pašmācības ceļā – 12 gadu vecumā sāka spēlēt akordeonu, tāpat pašmācības ceļā apguvis aranžēšanu, 17 gadu vecumā veica pirmo ierakstu sesiju. Sākotnēji darbojas kā pianists, aranžējot Riodežaneiro populāro bosanovu. Pēc laika, pārcēlies uz Ņujorku, viņš turpina mūzikas aranžēšanu, sākot sadarbību ar komponistu Luisu Bonfā (Luiz Bonfa) un vēlāk arī ar producentu Krīdu Teiloru (Creed Taylor). 1972.gadā iznāk viņa pirmais albūms „Prelude”, kas veidots latīņamerikāņu bigbenda džeza stilā.

Gadu vēlāk funk jazz versija par Riharda Štrausa simfonisko poēmu „Tā runāja Zaratustra”, (kas ieguvusi popularitāti pēc izskanēšanas Stenlija Kubrika 1968.gada filmā „2001: A Space Odyssey”) sagādā mūziķim pirmo Grammy balvu. Lai gan veidota kā džeza ieraksts, tā kļūst par popmūzikas hitu un arī balvu iegūst kā labākais popmūzikas ieinstrumentālais ieraksts.

 Deodato turpina izdot ierakstus līdz astoņdesmito gadu beigām, tomēr nesasniedz popularitātes līmeni, kuru ieguva viņa pirmais ieraksts. Karjeras laikā mūziķis līdz šim ticis pie vairākām Grammy balvām un 16 platīna diskiem, jo paralēli komponista darbam, jau kopš 60.gadiem Deodato ir pieprasīts producents un aranžētājs. Viņš strādājis pie vairāk nekā 500 albūmiem, no kuriem 15 sasnieguši platīna statusu.

Sadarbojies ar brazīļu dziedātāju Astrīdu Gilberto (Astrud Gilberto), Frenku Sinatru (Frank Sinatra), producējis „Kool and the Gang”, Kevina Roulanda (Kevin Rowland) no „Dexys Midnight Runners” pirmo albūmu 1988. gadā un veidojis Bjorkas skaņdarbu orķestrāciju 1997. gada albūmam „Homogenic” utt.

Lai arī ar džeza bigbendiem Deodato parasti nespēlē un mēģinājumiem bijušas atvēlētas vien divas dienas, par šī vakara muzikālā snieguma kvalitāti, domājams, nevienam no koncerta klausītājiem nebija šaubu.

Visi izskanējušie aranžējumi ir pilnīgi jauni un Rīgai speciāli veidoti. To vidū Džordža Gēršvina „Rapsodija blūza stilā”, jauns aranžējums tapis arī „Whistle Bum” – vienam no savulaik lielākajiem diskohitiem Lielbritānijā.

Skatuve mūziķiem piepildīta kā nekad. Tik dažādo instrumentu un improvizācijas apvaldīšana, apvienošana šķiet teju neiespējama. Deodato pie taustiņiem, paralēli skan trompetes, bungas, elektriskās ģitāras variācijas, ietrīsuļo flauta un ritmu papildina perkusijas – šī skaņu bagātība liek vibrēt pat zāles grīdai.

Skaistas, vairāk vai mazāk klasiskas melodijas, tostarp arī kaut kas no „Rozā panteras” tēmas. Brīžam šķiet – pie visa šī prasītos vēl tikai deju zāles parketu...

Tāds, ritma bagātīgi piepildīts, ir festivāla noslēgums.