Arī koncerta kulmināciju, "Gaismas pili", virsdiriģenta Imanta Kokara vadībā, koncerta dalībnieki pieprasīja atkārtot.
Pēc koncerta oficiālās daļas beigām visi klātesošie, pavadot Dziesmu svētku "Līgo" karogu, vienojās kopējā dziesmā "Pūt, vējiņi!", kurai sekoja valsts himna.
Ikreiz, Dziesmu svētkiem izskanot, kori un klausītāji turpina sadziedāšanos, spontāni izvēloties gan tautasdziesmas, gan ziņģes, tāpēc XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku noslēguma koncerta izskaņā kopā ar mūsdienu tautas mūzikas grupu "Rīsa zvejnieki", vokālajiem ansambļiem, Latvijas Bruņoto spēku štāba pūtēju orķestri un mūziķiem no grupas "Time after Time", kā arī populāriem aktieriem ikviens varēja izdziedāties no sirds.
Ikviens Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta apmeklētājs pirms koncerta alejā pie ieejas Mežaparka estrādē varēja saņemt dziesmu grāmatu "Mūsu dziesmas" ar tautā iemīļotu gan senāku, gan šodien populāru dziesmu vārdiem.
Grāmatā iekļautas 60 dziesmas no SIA "Merks" 2006.gadā rīkotās aptaujas "Mūsu dziesma", kurā ar interneta un mediju starpniecību savulaik tika apzinātas, pēc Latvijas iedzīvotāju domām, visu laiku populārākās un iemīļotākās latviešu dziesmas.
Noslēguma koncertā līdztekus 12 000 dziedātāju lielajam korim, labākajiem deju kolektīviem, pūtēju orķestriem un Latvijas Nacionālajam simfoniskam orķestrim spēlēja arī 26 dūdinieki, kurus apvienojusi dūdu un bungu mūzikas grupa "Auļi".
Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā piedalījās 250 jauktie kori ar 8000 dalībniekiem, sieviešu un vīru kori ar 4000 dalībniekiem, labākie Latvijas novadu deju kolektīvi, pūtēju orķestri, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, dūdu un bungu mūzikas grupa "Auļi", Latvijas dūdinieki, mūsdienu tautas mūzikas grupa "Rīsa zvejnieki" un kameransamblis "Altera Veritas".
Svētku noslēguma koncerta vienojošais simbols bija saule, tādēļ programmā tika iekļautas vairākas saules tautasdziesmu apdares mūsdienu latviešu komponistu apdarē, kas jau kļuvušas par iecienītu koru repertuāru sastāvdaļu. Ideja par mūsdienu komponistu piesaistīšanu latviešu saules dziesmu apdarēm radās pirms vairākiem gadiem Māra Sirmā un Vairas Vīķes-Freibergas sadarbībā.
Koncertā izskanēja vairāki jaundarbi, kuru autori ir Ēriks Ešenvalds, Arturs Maskats, Valts Pūce un Ilona Rupaine.
Koncerta režisors bija Andrejs Žagars, režisora asistente - Elita Bukovska, horeogrāfi-virsvadītāji ir Agris Daņiļevičs, Jānis Ērglis, Rolands Juraševskis, Jānis Purviņš, Gunta Skuja, Uldis Žagata, literārā materiāla autore - Inese Zandere, scenogrāfs - Aigars Ozoliņš, projekta vadītāja - Antra Purviņa.
