"Šogad bijušas daudzas lietas, kas svētkos notikušas pirmo reizi. Piemēram svētkos ienācis jauns žanrs vokālie ansambļi, pirmo reizi bija tik liels dalībnieku skaits, un pirmo reizi notika tautas sadziedāšanās, kas pēc noslēguma koncerta ilga līdz pat rītam," sacīja Rozenberga.
Viņa norādīja, ka pēc svētku noslēguma koncerta "Latvija - saules zeme", kas vakar, 12.jūlijā, notika Mežaparka estrādē līdz pat plkst.5 no rīta gan paši svētku dalībnieki, gan skatītāji vienojušies kopīgās dziesmās. "Tie bija tautas svētki, kur kūsāja enerģija un liels prieks. Šajā tautas sadziedāšanās pasākumā tika ne tikai dziedāts, bet arī dejots," sacīja Rozenberga, norādot, ka pēc noslēguma koncerta bija vairāki tūkstoši skatītāju, kas izturēja līdz pat rīta gaismai.
Pēc Rozenbergas rīcībā esošās informācijas, arī ar sabiedrisko transportu problēmas pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma nav bijušas.
"Dziesmu un deju svētku biroju vadītājam Romānam Vanagam šis bija ļoti atbildīgs un saspringts laiks, jo viņš vienlaikus bija gan rīkotājs, gan virsdiriģents. Viņš bija iesaistīts gan svētku mākslinieciskajā daļā, gan organizatoriskajā daļā. Jau šorīt Vanags ir devies uz [Austrijas pilsētu] Grācu, kur notiks Pasaules koru olimpiāde, kurā Vanags pārstāvēs Latviju," sacīja Rozenberga.
Jau ziņots, ka vakar pēcpusdienā nolijušā spēcīgā lietus dēļ XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XIV Deju svētku noslēguma koncerts "Latvija - saules zeme" sākās pusstundu vēlāk nekā tas bija plānots - plkst.21.30.
Rozenberga norādīja, ka faktiski vakar koncerts sākās iepriekš plānotajā laikā plkst.21 ar pūtēju orķestra uzstāšanos, kas klausītājiem piedāvāja dzīvespriecīgu programmu.
"Ir skaidrs, ka dabu mēs pievarēt nevaram neviens," sacīja Rozenberga. "Tieši pāris stundas pirms koncerta nolija stiprs lietus, kas sanesa ļoti daudz ūdens tieši estrādes pamatnes daļā un skāra gan orķestra bedri, gan pašu laukumu. Lai tik īsā laikā tiktu galā ar šo problēmu pēc mūsu aicinājuma ļoti ātri ieradās dienesti, kas izsūknēja ūdeni. Tas bija ļoti operatīvs darbs un svētku rīkotāji saka lielu paldies visiem iesaistītajiem dienestiem, jo dēļ viņu operatīvā darba nenācās aizkavēt svētkus un tie varēja sākties laikus."
Kā ziņots, uz XXIV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkiem Rīgā ieradās 38 601 svētku dalībnieks, kas bija līdz šim vislielākais šo svētku dalībnieku skaits.
Dziesmu un deju svētku pasākumi Rīgā notika no 5.jūlija līdz 12.jūlijam.
