Metalshow.lv 2008 2.diena - gaidot The Exploited

Taču lauku idille nevilkās ilgi. Ap pusdienas laiku atsākās elles dārdoņa, mums atgādinot, kas šis ir par festivālu un cilvēku straumītes sāka plūst skatuves virzienā. Laikam jau organizatori tā bija paredzējuši - uz smagu galvu spēlēt smagu mūziku un uz lielās skatuves kāpa latvieši "Cult of Destruction", kuri klausītājus aplaimojot ar klasisku brutal death. Šo brutālo vīru klasiskais skanējums bija baisi labs, uz ko arī publika reaģēja uzstāšanās beigās, pieprasot nospēlēt papildus.

Bet tikmēr uz mazās skatuves sāka grabināties jaunie rock censoņi "Blackout". Patīkami Blomē dzirdēt ne tikai metālmūzikas ekstrēmo galu, bet arī hārdroku un citus oldskūlos virzienus, kas kopā ar attiecīgo enerģiju ceļ jumtu. Bildēs redzams, kā mūziķi nolec no skatuves un dodās pie atbalstošās publikas. Super - noklausījāmies pirmās 3 dziesmas un devāmies paklaiņot uz telšu pilsētiņu. Tukšas teltis, ievērojami izdzertās taras daudzumi, mazliet tālāk zemnieku saimniecība, kur saimniece rosās pa šķūni (kā viņa var izturēt šo pasākumu...) un divas dūdiņas, kuras uzreiz tik aktīvi sāka nodarboties ar divu sieviešu mīlestību, ka nebija atraujamas...

Ok, bet atpakaļ pie skatuvītes - latviešu metallica - "Relicseed". Puiši (apzināti?) sāka spēlēt tik agri, ka uz lielās skatuves šovs vēl nebija beidzies, tādējādi aizvilinot publiku no black-metal grupas Nicticorax, kas tobrīd spēlēja uz lielās skatuves. Truemetal forumā gudri vīri jau agrāk sprieda, ka skatīties "Relicseed" nozīmē apmeklēt Metallikas konci par piečuku (bet protams labā nozīmē). Gandrīz gribējās dziedāt līdzi "vējā tavi solījumi, labklājība, prieks un laime..." un tā kā īstās metallikas konci neapmeklēju, emocijas guvu klausoties "Master of Puppets". Hell jeeeeea. Viegls gājiens jaunai grupai spēlēt vispāratzītus koverus.

Tikai pa ausu galiņam tika apskatīti krievu "ANJ". Nedaudz smagnējāks Bi-2 variants ar mazliet industriālāku skanējumu, taču varbūt tā likās tikai manām nogurdinātajām ausīm, jo papildus mūzikas baudīšanai, visu laiku tika mērots turp un atpakaļceļš uz bufeti pēc tumšā "āža". Arī nogurums un pusgulētās nakts sekas diezgan spēcīgi darīja savu, tomēr aizgājām uz "Trendkill Method". Kā paši izteicās - kvalitatīva metālmūzika. Piekrītu - turklāt ar jauno vokālistu liekās, ka tā ir blice, kurai visi ir savās īstajās vietās. Spēcīgs priekšnesums bija. "Frailty" no sākuma spēlēja dziesmas no nesen iznākušā albuma "Lost lifeless lights", taču beigās neiztika bez pāris jaunumiem - patika drūmi melodiskās noskaņas, lai gan neko vairāk kā melodiju neatceros. Arī "Frailty" bija sastāva maiņa - jauns basģitārists. Smieklīgs bija neiztrūkstošo aksesuāru (divas griestos pakārtas lelles, kuras solists dursta ar šķērītēm) novietojums - griestu augstums un auklu garums ļāva tām karāties apmēram 2.5m augstumā virs zemes, kā rezultātā pastiepjoties solists tās varēja aizsniegt tikai ar pirkstgaliem.

Prasījās, lai organizatori līdzīgu stilu grupas būtu apvienojuši vienu pēc otras, savādāk lēkājoša tā programma - dūms, gaļa, roks, gaļa, roks, dūms, panki. The Exploited. Njā - būtu man prasījuši, kuru grupu es vēlētos redzēt dzīvajā - pilnīgi noteikti zinu, ka Exploited būtu pēdējā vietā. Atmiņā šņācošas kasetes no skolas laikiem ar "Punks Not Dead", "SPG", "I believe in anarchy". Biju pat vinila plati nopircis 1982.gada albumu "Troops of Tomorrow". Un likās - ko tad tādi vēl spēj, bet Exploited pilnīgi noteikti bija mans vakara pārsteigums. Panki publikas vidū uzgrieza pamatīgu jandāliņu un arī solists Vatijs likās kā no gumijas. Nospēlēja vai visus vecos gabalus un arī no "Beat The Bastards" albuma. Vienu biklu latvju daiļaviņu uzrāva uz skatuves, lai kopīgi nodziedātu "Sex and Violence", kas acīmredzot kādam sabotierim nepatika, jo 4 reizes vēlējās pārtraukt uzstāšanos: no sākuma atslēdzās mikrofoni, bet pēc tam pazuda gaismas - pārbaudījums mūziķiem. Patika dredainais basģitārists ar savu spēli, bet ģitārists soliņus zāģēja ne sliktāk par Motorhead, kā rezultātā saku, ka tas bija labākais pankroks, ko man dzīvajā nācies dzirdēt.

Priecēja tas, ka policijas nebija klāt - acīmredzot zvejnieku svētkos un dīdžeju festivālos, kas notika citur, bija daudz vairāk darba, kā šeit, toties viņu lomu sekmīgi pildīja asprātīgs apsargs, kas pie ieejas lika apēst (kur bubļiki - vēderā?) visus biezpiena plācenīšus, ko bijām iegādājuši Blomes veikalā.

Lai arī no grupām bija diezgan maz pārsteigumu, likās ka daudz vairāk pazīstamu cilvēku šogad bija sabraukuši, kas to visu lietu pavērta daudz patīkamāku. Tāds nu bija tas lielākais notikums Latvijas metālmūzikas dzīvē.