Eiropeiskas elegances un amerikāniska brīvības gara mijiedarbe – šāda intriga gaidāma diriģenta Andresa Mustonena un pianista Aleksandra Paleja saspēlē. Programma priecēs ar vieniem no visu laiku populārākajiem sava žanra skaņdarbiem – Pētera Čaikovska spalvai piederošo majestātisko 1.klavierkoncertu un Dmitrija Šostakoviča izcilo 5.simfoniju, kuras pirmatskaņojumā saskaņā ar leģendu aplausi neesot rimušies vairāk nekā pusstundu.
Cikls "Krievu mūzikas pērles" kļuvis par vienu no gaidītākajiem notikumiem Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sezonā, jau vairākus gadus stabili noturot pozīcijas un iepazīstinot Latvijas publiku ar krievu mūzikas šedevriem. Tā kā iepriekšējā sezonā LNSO ir iegādājies jaunu slavenās klavieru izgatavotājfirmas "Steinway&Sons" koncertflīģeli, šīs sezonas koncertu cikls ir kā veltījums jaunajām klavierēm – katrā koncertā varēs dzirdēt kādu no krievu komponistu populārākajiem klavierkoncertiem.
Pazīstama un visā pasaulē iemīļota ir arī 19. gadsimta otrās puses izcilā krievu komponista Pētera Čaikovska mūzika. Par to jāpateicas viņa melodiķa, smalka psihologa, muzikālā dramaturga un vērienīga simfoniķa talantam. Ļoti populārs ir viņa 1. koncerts klavierēm ar orķestri sibemol minorā op. 23. Mūsdienās šis skaņdarbs kļuvis par vienu no vispopulārākajiem klavierkoncertiem pasaulē. Gandrīz ikviens zina gaišo, pacilāto klavierkoncerta ievadu, kas skan kā apliecinājums dzīvei un gaismas spēkam, un sekojošo, neaizmirstamo galveno tēmu, kuras intonācijās saklausāma ukraiņu tautas melodija, ko Čaikovskis dzirdējis kādā zemnieku tirgū netālu no Kijevas.
P.Čaikovska 1. klavierkoncerta atskaņojumā solists būs moldāvu izcelsmes amerikāņu pianists Aleksandrs Palejs, kurš Latvijā jau pazīstams no piedalīšanās 15. pianisma zvaigžņu festivālā Liepājā 2007. gadā. Trīspadsmit gadu vecumā pianists sniedzis savu pirmo solokoncertu. 1981. gadā mākslinieks beidzis studijas P.Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijā.
A.Palejs plūcis laurus vairākos starptautiskajos konkursos, tai skaitā arī prestižajā Starptautiskajā J.S.Baha konkursā Leipcigā 1984. gadā. 1988. gadā viņš pārcēlies uz dzīvi ASV, turpinājis aktīvu koncertdarbību arī Eiropā un dibinājis festivālus Mulendandē (Normandijā, 1991) un Ričmondā (ASV, 1998). Viņš spēlējis ar pasaules slavenākajiem simfoniskajiem orķestriem un kā kamermūziķis muzicējis kopā ar Bellu Davidoviču, Mstislavu Rostropoviču un citiem izciliem mūziķiem. Pēdējā laikā mākslinieks daudz sadarbojies ar vijolnieku Amiramu Gancu. Kritiķi atzīmējuši pianista plašo un daudzveidīgo repertuāru, kā arī spožo tehniku un aizrautīgo muzicēšanu.
Dmitriju Šostakoviču mēdz dēvēt par 20. gadsimta hronistu, jo reti kurš komponists spējis tik pamatīgi un psiholoģiski dziļi mūzikā raksturot savu laikmetu. Šostakovičs teicis, ka īsts mākslinieks var miljoniem parādīt to, kas notiek viena cilvēka dvēselē un vienam cilvēkam atklāt to, kas notiek miljonu dvēselēs.
D.Šostakoviča 5. simfonija re minorā op. 47 sarakstīta 1937. gadā. Tas ir dziļš un analītiski konceptuāls darbs par personības brīvības tiesībām. Pats komponists atzīmējis, ka šīs viņa viscaur liriskās simfonijas centrā ir cilvēks un sarežģītais personības veidošanās process. Simfonijas četrās daļās viņš atsedz dziļu dvēseles drāmu, kur ietverta visa cilvēka emocijām bagātā iekšējā pasaule – viņa sapņi un centieni, šaubas un nemiers, cīņa ar savu nevarību un vājībām, kā arī ārējiem šķēršļiem.
Daudzpusīga ir arī koncerta diriģenta, mūsu kaimiņzemes Igaunijas izcilā mūziķa Andresa Mustonena darbība. Viņš pazīstams arī kā vijolnieks un viņa 1972. gadā dibinātā senās mūzikas ansambļa "Hortus Musicus" vadītājs. Šo gadu laikā ansamblis uzstājies uz daudzām pasaules skatuvēm un piedalījies nozīmīgos mūzikas festivālos, tai skaitā arī Senās mūzikas festivālos Latvijā.
Mākslinieks diriģējis tādus izcilus orķestrus kā Maskavas filharmonijas un Pēterburgas filharmonijas simfonisko orķestri, Zviedrijas, Vācijas nacionālos orķestrus, Bavārijas Radio simfonisko orķestri un daudzus citus. Igaunijā viņš strādājis kopā ar Tallinas filharmoniķiem un Nacionālo simfonisko orķestri. A.Mustonens allaž pārsteidz publiku ar spilgti individuālu, radošu un reizēm arī pilnīgi jaunu pieeju dažādu laikmetu un stilu mūzikas interpretācijām.
Pārējie cikla "Krievu mūzikas pērles" koncerti notiks:
12.12.2008.
Soliste Mūza Rubackīte, diriģents Andris Veismanis;
Programmā P.Čaikovskis, S.Prokofjevs, G.Sviridovs.
30.01.2009.
Solists Sergejs Osokins, diriģents Modests Pitrens;
Programmā M.Musorgskis, S.Rahmaņinovs, S.Prokofjevs.
20.03.2009.
Soliste Agnese Egliņa, diriģents Olari Eltss;
Programmā A.Skrjabins.
Uz koncertciklu ir iespējams iegādāties abonementus. Abonementa cena vienai personai uz visiem cikla koncertiem – Ls 42 un Ls 55. Abonementus iespējams iegādāties līdz 2008. gada 12. decembrim. Biļetes pieejamas arī uz katru cikla koncertu atsevišķi.