23.oktobrī plkst. 19.00 Latvijas Radio kora, Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" un festivāla centrālā viesa, diriģent Heinca Holligera un falutista Fēlikss Rengli interpretācijā skanēs Heinca Holligera opusi, tostarp arī apjomīgā kompozīcija "Skardanelli cikls" (Scardanelli-Zyklus) flautai solo, mazam orķestrim, skaņu lentai un jauktajam korim strādājis aptuveni divdesmit gadus. Vārda "Skardanelli" izcelsme ir noslēpumaina un neskaidra, un gadsimtu gaitā pat ieinteresējusi vairākus pētniekus. Tieši ar šādu pseidonīmu savas pēdējās poēmas parakstījis Frīdrihs Helderlins (1770 – 1843) – viens no nozīmīgākajiem vācu liriķiem. Savu versiju par vārda izcelsmi izvirzījis arī Holligers: Helderlins labprāt devies tālās pastaigās un klejojis gar upju krastiem, iespējams, uzturoties Šveicē, dzejnieks nonācis arī vietā, kas atrodas netālu no Reihenauas (Reichenau), kur Priekšreina (Vorderrhein) satiekas ar Aizreinu (Hinterrhein), un šo vietu vietējie iedzīvotāji mēdzot dēvēt par Scerdan, no kā arī varētu būt atvasināts vārds Scardanelli.
24.oktobrī plkst. 18.00 Nīderlandes kamerkora, RIAS Kamerkora (Vācija), diriģentu Kaspara Putniņa un Hansa – Kristofa Rademana interpretācijā izskanēs gan Pētera Vaska, gan H.V.Hences, L.Frančeskones, O.Mesiāna, R.Fitinga opusi, gan Gundegas Šmites kompozīcijas "Herbst" un Santas Ratnieces opusa "horo horo hata hata" pasaules pirmatskaņojumi.
Santa Ratniece (1977) par jaundarbu 12 balsīm stāsta: "Skaņdarbs "horo horo hata hata" tapis, iedvesmojoties no ainu (Ainu people) savdabīgās valodas un neparastās kultūras. Skaņdarba "horo horo hata hata" nosaukums nav tulkojams nevienā valodā, jo šie vārdi ir izmantoti ainu šūpuļdziesmās (ihumke) kā refrēns. Skaņdarbs sākas kā šūpuļdziesma ar neparastām brīnīšķām skaņām (rolling tongue), kas pašiem ainu šķiet tik dievišķas kā Debesu zvaniņu zvanīšana. Tālāk skaņdarbā izmantotas divas ainu mednieku lūgšanas putnam un briedim, kas pierakstītas Shumunkot ciemā Saru reģionā 1915. gadā. Pēc ainu pārliecības, lai cilvēciskas būtnes izdzīvotu šajā pasaulē kopā ar citām radībām, ir jāiemācās ar tām komunicēt. Kad ainu vīri dodas medīt kalnos, viņi pielūdz dievības, kas parādās putnu un zvēru maskās. Skaņdarbā šīs lūgšanas tiek apvītas ar putnu un dzīvnieku balsīm un kliedzieniem."
Par šogad tapušo kompozīciju korim "Herbst" Gundega Šmite (1977) stāsta: "Mana kordarba pamatā ir Rainera Marijas Rilkes dzejolis Herbst (Rudens) - viens no skaistākajiem vācu literatūras šedevriem. Rilke pats ir paudis, ka viņa dzeja piepilda visu māksliniecisko telpu – tā nav ne gleznojama, ne ietverama kompozīcijās. Tomēr es atļāvos tai tuvoties, ar vislielāko pietāti tiecoties skaņās izgaismot šīs dzejas nianses, vibrācijas un lēni slīdošās noskaņas. Darbs tapis kā RIAS kamerkora pasūtinājums, un vistiešākajā nozīmē tiecas atspoguļot šī kora tembrālo, niansēto un dinamiski bagāto krāsu paleti."
25.oktobrī plkst. 19.00, piedaloties visiem TENSO dienu Rīgā koriem un diriģentiem Kasparam Putniņam, Sigvardam Kļavam, Hansam – Kristofam Rademanam, Danielam Roisam un Jergam Genslainam, izskanēs plaša porgramma, kuras noslēgumā visi kori kopā izpildīs Šteffana Šlaiermahera un Alfrēda Šnitkes mūziku.
Viss par festivālu ARĒNA – www.arenafest.lv
Viss par TENOS dienām Rīgā - http://koris.radio.org.lv/index.php?&214