Bendžamins Tigpens mūziku uztver kā mēdiju, kas runā par idejām, domām, aktivitāti, sajūtām, tēliem un konfliktem, kā galvenos parametrus savos darbos izvirzot telpas un laika attiecības un nereti dažādos kontekstos atsaucoties uz dzejas mākslu. Studējis literatūru, estētiku un mākslas vēsturi, kā arī kompozīciju un elektronisko mūziku. Kā elektroniskās mūzikas skaņradis galvenokārt strādājis studijās Francijā un Beļģijā, tostarp GRM, CCMIX un IRCAM Parīzē, SCRIME Bordo un "Recherches et Musiques" Briselē.
Andris Dzenītis. "Stencil of Time" čellam, elektriskajai ģitārai un elektronikai (2008): "Lai arī jau senā Japāņu kultūra audumu apzīmēšanai, padomju gadi tapešu rakstu imitācijai lietoja stencilas tehniskos principus – aplikācija – negatīvs, trafarets, kuram uzpūšot krāsu vai uzklājot to ar otu iegūstam identiskus attēlus tomēr ir izteikta 20. gs. beigu, 21. gs. kultūras sastāvdaļa. Talantīgi vai mazāk talantīgi veidota stencila šodien parasti izsaka protestu vai skarbu fakta konstatāciju noraugoties uz mums no māju sienām, sētām, valsts prezidenta portrejā, Jēzus attēlā, miroņgalvas ar brieža ragiem zīmējumā, dažādos perfekti veidotos paradoksālos un skaļos saukļos, simbolos. Novienādošanas, novienkāršošanas un standartizācijas laiks, kurā dzīvojam, katrā no mums atstāj stencilveidīgus nospiedumus – mūsu kolektīvos pienākumus un saprantni par kolektīviem kvalitātes jēdzieniem, bez kuriem neviens no sabiedrības locekļiem nav spējīgs eksistēt. Skaņdarbā čells un elektriskā ģitāra ir kā stencilveidīgi nospiedumi, simboli uz elektronikas radītās krāsainās virsmas. Savdabīgs, enerģisks dialogs, pārklājumi starp akadēmisko, vēsturisko (čells) un laikmetīgo, cross over (elektriskā ģitāra), maldoties elektronisku skaņu labirintos. Izkļūt no vai apmaldīties tajos vēl dziļāk ir ikdienas dzīves neatrisināmais paradokss un eksistences dzinulis, ja vien neesam ieguvuši pilnīgu apskaidrību. Skaņdarbs veido industriālai tematikai veltītu diptihu, kura otra puse ir 2008.gadā komponētais koncerts klarnetei ar orķestri "Urban translated".
Anita Mieze (1980) par jaundarbu "Nezināmā sākums" stāsta: "Skaņdarbs iecerēts stīgu kvartetam un elektronikai. Ar tās palīdzību instrumentālā ansambļa skaņu paraugi tiek izkliedēti telpā, sekojot tematiskam ritma modelim. Kompozījas uzbūves aprises – kvartets sadalīts vairākos procesos. Tie visi notiek iepriekš definētā attiecībā vienam pret otru un katrs sekojošais atsākas caurausts atmiņām par cita esamību. Attīstība iespējama tikai tāpēc, ka viss līdzpastāv. Stīgu skaņu matērija pazīst visas fiziskās metamorfozes iespējas, bet neskatoties uz to, komponista, izpildītāja iztēle, kā arī elektronika ļauj visu uztvert kattreiz atšķirīgi. Nezināmā sākums… nesamierinoties ar uzskatu, ka tiek piedzīvots sava veida laikmetīguma noriets, bet apzinoties, ka tā ir tikai nenoteiktam, nebijušam sākumam piederoša skaņās vērsta enerģija."
"Woodpecker project" dibināts 2006.gada vasarā (sākotnējā sastāvā dziedātāja Baiba Berķe), ir eksperimentāla elektroakustiskas mūzikas grupa, kurai svešas jebkādas stilistiskas vai estētiskas robežas – tā vieno laikmetīgās akadēmiskās mūzikas tehnoloģiskos un filozofiskos pamatus, rokmūzikas dinamisko spēku un modernā džeza improvizatoriskumu. Muzikālās vienības skaņdarbi, lai arī uz iepriekš radītiem elektroniskiem materiāliem veidoti, katrreiz sagādā jaunus pārsteigumus gan klausītājiem, gan pašiem mūziķiem – dzīvā izpildījuma laika, dinamiski – emocionālās un tematiskā attīstības dimensijas tikpat kā nav paredzamas. 2007.gadā ir mainījies Woodpecker Project sastāvs un patreiz tajā muzicē Olafs Štāls (elektriskā ģitāra, improvizācija, programmēšana) un Andris Dzenītis (kompozīcija, elektronika, taustiņinstrumenti, programmēšana). Woodpecker Project uzstājies festivālos Skaņu mežs (2006), Arēna (2006), Druskomanija (2007, 2008 Lietuva), Skan (2007). 2007.gada novembrī Andra Dzenīša skaņdarbs Solitude balsij un elektronikai skanēja ISCM pasaules mūzikas dienās Honkongā, autoram apkalpojot darba elektronisko pusi.
Fotogrāfijā: Bendžamins Tigpens