Pārvērtēt "Arditti" stīgu kvarteta ietekmi uz mūzikas vēstures attīstību būtu grūti, tieši šai izcilajai mūziķu grupai veltīto jaundarbu skaits jau sen krietni pārsniedz simta robežu, viņu ieskaņoto albumu daudzums jau tuvojas otrajam simtam, pilnīgākai ainai pieplusojamas arī uzstāšanās nozīmīgākajos laikmetīgās mūzikas festivālos visā pasaulē, neskaitāmi atzinības apliecinājumi, sniegtās meistarklases un piedalīšanās meistarkursos (tostarp arī Darmštates laikmetīgās mūzikas vasaras kursos no 1982. līdz 1996. gadam).
"Ar satriecošu virtuozitāti un drosmi Arditti kvartets nu jau vairāk nekā gadsimta ceturksni turpina uzlūkot mūziku kā kaut ko izšķiroši svarīgu un bezgala pārsteidzošu“ un „Arditti mūziķi ar pāris lociņa vilcieniem spēj pateikt vairāk, nekā reizumis vesels koncerts. Tehniski izsmalcināti un iedvesmoti," – ir tikai pieticīgs ieskats nepārspīlēti jūsmīgajās kritiķu atsauksmēs presē par "Arditti" kvartetu. Viņu repertuārs ir ne vien bagātīgs, bet arī daudzveidīgs, un tajā rodamas arī sadaļas Kvartets un orķestris, Trio, Plus vai mīnuss, vēl vairāk - izrādās, ka var apvienoties pat ar četrim helikopteriem, kuros mūziķi lido virs Amsterdamas, atskaņojot Karlheinca Štokhauzena Helikopteru kvartetu… Gatavība eksperimentēt un patiesa ieinteresētība ciešā sadarbībā ar skaņražiem ir vēl papildus kvalitātes zīmes Arditti kvarteta radošajā darbā.
"Arditti" kvartetu 1974. gadā dibināja Ērvins Arditti (1953), kura karjeru mēdz dēvēt par fenomenālu. Studijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā uzsācis 16 gadu vecumā, divdesmit piecos viņš jau kļuvis par Londonas simfoniskā orķestra otro koncertmeistaru. Viņam veltīti daudzi lielformas opusi, kas pirmatskaņoti kopā ar BBC simfonisko orķestri, Berlīnes Radio simfonisko orķestri, Karalisko Concertgebouw orķestri u.c.
Koncertā skanēs latviešu komponistes Santas Ratnieces 2005. gadā tapusī kompozīciju stīgu kvartetam "Alvéoles" (Medus šūnas), par kuru autore stāsta: ""Alvéoles" stīgu kvartetam sacerētas, iespaidojoties no dažādām medus krāsām, tekstūrām un garšām. Skaņdarba pamatideja ir sataustīt medus būtību, kas ir staipīga un lipīga kā saliedēta stīgu instrumentu spēle. Par "Alvéoles" formas pamatu ņemta sešstūra medus šūnas forma, respektīvi, viss skaņdarbs veidojas sešos posmos. Pirmajā posmā no vienas skaņas izplūstošās pārējās skaņas parāda vairāku šūnu saskares vietas, kur viena no malām ir kopīga ar citu šūnas malu. Pārējie seši skaņdarba posmi atspoguļo dažādus medus veidus, sākot no pavisam gaiša, caurspīdīga ziedu medus un beidzot ar tumši piesātinātu meža medu. Alvéoles noslēdzošajā posmā skaņās attēlots medus kristalizēšanās process, kurā mazi kristāliņi veido lielākus kristālus."
Jaunās mūzikas festivāla "ARĒNA" centrālais viesis šogad bija Heincs Holigers, festivāla ietvaros jau notikušas TENSO dienas Rīgā. Festivāla noslēgumā – divas Ģirta Biša elektroniskās kamermūzikas "Press to Play" izrādes Dailes teātra Mazajā zālē 4. un 5.novembrī.