Viens no spilgtākajiem festivālu noslēdzošā koncerta iespaidiem neapšaubāmi bija Daugavpils grupas "Elpa" parādīšanās uz skatuves, kuras darbība savulaik pārtrūka reizē ar Jāņa Logina traģisko aiziešanu mūžībā. Viņa piemiņai tika dziedāta dziesma, kuras vārdi skan "Māte, māte - māmulīte, kam tu laidi pasaulē?" - gandrīz tautasdziesma, gandrīz himna. Pēc viņiem Ivars Pētersons un Lauris Rācenājs rādīja Elvisa Preslija cienīgu sniegumu, dziedot "It's now or newer" un "Viva Las Vegas".
Savukārt Ināras Rubīnas un Jura Pavītola veltījums - aicinājums latviešiem svešumā, kas tapusi 1986.gadā, manī atdzīvināja tautfrontiskas izjūtas: "... un kas lai zin, varbūt es esmu sūtīts, lai manai zemei pārziemot nav grūti..."
Vēl gribu izcelt "Dzidriņas megasistēmas" uzstāšanos, kuru īpašu padarīja Normunds Rutks ar savu humora izjūtu. Un turpat klāt bija arī "Ufo" ar Kasparu Upacieri un klasisko: "Jo es esmu džekiņš baigi foršs...", kā arī savā vienkāršībā visus "satriecot" ar smalki pasniegtām rupjībām (saturu neizpaudīšu - bet bija patiešām smieklīgi).
Un visbeidzot uz skatuves kāpa Varis Vētra ar Imanta Ziedoņa dzeju un mīļām, agrāk nekur nedzirdētām balādēm ģitāras pavadījumā...
Šķiet, tā jau bija izskaņa, taču vēl uzstājās "Barbershop koris", Marts Kristians Kalniņš un "Nītaures koris", kuri piepildot skatuvi, kopā ar skatītājiem dziedāja festivāla himnu "Tikai tā!"
"Tikai tā, tikai tā - mēs varam kopā vēl būt..." - 23 gadus pēc kārtas Tijas Auziņas loloti, gan jaunie, gan "laika zoba" skartie, tautā iemīļotie mākslinieki, gan skatītāji, kas šogad piepildīja zāli - jutās vienoti. Jo "Bildes" - patiesībā ir iespēja sajust, ka tu arī vari būt viens no tiem, kam ir ko teikt, ko rādīt un dot citiem.
FOTO: Ingus Ozoliņš