"Es šo vakaru labprāt nosauktu par viena komponista teātri", saka Juris Karlsons, jo programmā ietvertos darbus tā vai citādi iespaidojusi viena no viņa lielākajām stihijām - teātris. Jurim Karlsonam katrs skaņdarbs ir nošu tekstā ietērpts stāsts, kāda lappuse no dienasgrāmatas vai lielā dzīves romāna atsevišķa nodaļa. Viņa dzīve rit spraigi un daudzpusīgi, un varbūt tieši tādēļ šo uzrakstīto un vēl neuzrakstīto nodaļu ir tik daudz.
Topošam komponistam neparasts un tiešā veidā ar skatuvi saistīts bijis izglītības sākums Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā Pēcāk J.Karlsons izglītību ieguvis Em.Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas teorijas nodaļā un Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (tagad Latvijas Mūzikas akadēmija) pie izcilā simfoniķa Jāņa Ivanova. Par to, cik nozīmīga lappuse tā bijusi J.Karlsona dzīvē, var spriest pēc viņa izcilā veikuma – sava skolotāja 21. simfonijas pabeigšanas un instrumentēšanas. Tas bija izaicinājums, tā bija uzdrīkstēšanās un laikam arī pirmā nopietnā uzvara.
Pirmā darba vieta saistīta ar Latvijas Radio, kur Juris Karlsons darbojies pie skaņu režisora pults. Pēc tam J.Karlsons strādājis galvenā skaņu režisora amatā Dailes teātrī, kopš 1974. gada viņš ir mācībspēks J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un vēlāk arī kompozīcijas katedras vadītājs. J.Karlsons darbojies Komponistu savienības priekšsēdētāja amatā, ilgus gadus bijis Mūzikas akadēmijas rektors, bet pavisam nesen Juris Karlsons pieņēmis jaunu dzīves izaicinājumu un kļuvis par Valsts aģentūras Tautas Mākslas Centrs direktoru.
Paralēli visiem šiem daudzajiem pienākumiem rit arī J.Karlsona radošā darbība kompozīcijas jomā, kas arī nav palikusi bez ievērības: Juris Karlsons ieguvis daudzus nozīmīgus apbalvojumus, tostarp arī Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni (1998) un Latvijas Lielo Mūzikas balvu (2000, 2007).
Kā komponistam Jurim Karlsonam ir paveicies, jo viss, ko viņš sarakstījis, veido apjomīgu darbu klāstu un ir atskaņots daudzkārtīgi. Savā izteiksmē viņš nav vienveidīgs – viņu interesē dažādi žanri un izpildītāju sastāvi. Tāpat arī kompozīcijas tehnikā viņš izvirza arvien jaunas prasības un ir meklētājs, jo uzskata, ka jaunradē nevar iet vienu iemītu taciņu. "Ja tu sev vairs nevari atklāt neko jaunu, tad ar to tu arī esi beidzies",- saka Juris Karlsons.
Atklājot savu darbu tapšanas aizkulises, J.Karlsons uzsver, ka viņš neraksta ātri, jo vispirms dziļi jāizdzīvo pati iecere, jāizveido skaņdarba koncepcija un jāizdomā skaņās ietērpjamais stāsts. Iedvesmu mūzikai viņš smeļas literatūrā, tēlotāja mākslā un pašā daudzveidīgajā un dinamiskajā dzīves ritumā, bet nošu rakstā šīs ieceres pārsvarā top darbam rosinošajās lauku mājās Zosēnos, kuras apkārtnē paveras skaistas Latvijas dabas ainavas.
4. decembra simfoniskās mūzikas vakaram Juris Karlsons izvēlējies spilgtus un dažādus skaņdarbus. Koncerta programmā ietverts Otrais koncerts klavierēm un simfoniskajam orķestrim, kas sarakstīts jau pirms gadsimta ceturkšņa - 1983. gadā un pirmatskaņots tā paša gada 7. aprīlī Lielajā ģildē ar pianistu Arni Zandmani un Vasiliju Sinaiski pie diriģenta pults. 1995. gadā komponēta mūzika Pjēra Korneja 1636. gadā sarakstītajai traģēdijai "Sids", mūzikas un deju bijis ļoti daudz un komponista draugi mūzikā mudinājuši no tās izveidot kādu simfonisku partitūru. Nu tā arī tapusi, pabeigta 2008. gada 20. septembrī un tai dots nosaukums „El Cid. Dzīves un nāves dejas”, koncertā dzirdēsim šī skaņdarba pirmatskaņojumu. Koncertā skanēs arī muzikāli dramatisks monologs mecosoprānam un simfoniskajam orķestrim "Atvadu vakars" ar 20. gadsimta izcilās krievu dzejnieces Annas Ahmatovas dzeju un jaundarbs – simfoniskās lappuses, kur izmantota baleta "Sidraba šķidrauts" mūzika.
Juris Karlsons savā sešdesmitās dzimšanas dienas gadā atzīst, ka viņš ir laimīgs cilvēks, jo saviem skaņdarbiem vienmēr radis atsaucību atskaņotājos, kas kļuvuši par viņa draugiem mūzikā. Šajā vakarā ar viņu kopā būs mecosoprāns Andžella Goba, pianists Juris Žvikovs, diriģents Andris Vecumnieks un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.