Liepājas simfoniskais orķestris decembra koncertu sēriju sāk ar Mālera trešo simfoniju

19. decembrī plkst. 19.00 sv. Jāzepa katedrālē skanēs diriģenta Aleksandra Viļumaņa sagatavotā programma „Adventa laiks”, kurā skanēs P. Barisona, P. Vaska, L. Garūtas, Dž. Rosīni, P. Čaikovska, R. Vāgnera, E. Valteifela skaņdarbi, kā arī tradicionālā ziemassvētku mūzika. Koncertā piedalīsies solists Andris Kanniņš (tenors).

Pašā Ziemassvētku priekšvakarā 23. decembrī plkst. 19.00 Liepājas Latviešu biedrības namā notiks koncerts „Vivaldi. Pjacolla. Gadalaiki”, ko diriģēs Imants Resnis. Tajā liepājniekus un viesus gaida atkaltikšanās ar lielisko vijolnieku no Austrijas Mario Hosenu, kurš Liepājā ar atsaucību tika uzņemts jau šī gada februārī koncertā „Nezināmais – zināmais”. Ziemassvētku noskaņās ievedīs A. Vivaldi un A. Pjacollas mūzika.

Savukārt 29. decembrī plkst. 19.00 koncertu „Lai nāk jaunais gads!” Liepājas teātrī diriģēs igauņu viesdiriģents Peters Sauls. Programmā, kurā skanēs Ziemassvētku melodiju apdares un populāra pasaules mūzika, piedalīsies pianists Anatolijs Kalvarskis (Krievija), kā arī akordeoniste Linda Rozentāle un klarnetists Imants Meķis.

Bet jau 5. decembrī plkst. 19.00 Liepājas teātrī atkal skanēs Mālers – diriģents Imants Resnis, atgriežoties izcilā simfoniķa mūzikas pasaulē, kopā ar LSO, solisti Jadvigu Rapē, sieviešu kori Aija, Liepājas universitātes kori Atbalss un Emiļa Melngaiļa mūzikas vidusskolas kori iestudē Gustava Mālera Trešo simfoniju.

Mālera Trešo simfoniju varētu dēvēt par simfoniju ar stāstu. Tas ir viens no monumentālākajiem opusiem Mālera daiļradē. Koncepcijas un arī formveides ziņā Trešā simfonija krietni pāraugusi simfonijas žanra robežas. Kļūdama par sešdaļu ciklu, Trešā iemieso ne tikai konflikta un tā atrisinājuma atainojumu, bet satura ziņā atklāj jaunu, plašāku skatījumu uz simfonijas satura koncepciju. Nosaukums simfonija, ko dodu šim opusam, ir neprecīzs, jo tajā nepavisam neizpaužas žanra tradicionālās formas aprises. Daļu intonatīvā fabula neļauj to dēvēt pat par svītu – tā Mālers. Nereti komponists Trešo simfoniju dēvējis par poēmu, uzsverot tās muzikāli filozofisko saturu.

Vēstulē draugam, austriešu arheologam Frīdriham Lēram (Friedrich Löhr) Mālers 1895. gada augustā rakstīja: Vasara atnesa man Trešo simfoniju. Varbūt tas ir visnobriedušākais, savdabīgākais no visa, ko līdz šim esmu sacerējis.

Trešā ir vārda un literāru asociāciju caurvīta simfonija. Tās iecere bija mūzikā radīt tādu panteistisku pasaules koncepciju, kādu savā sacerējumā Ētika bija izklāstījis nereti par pirmo moderno panteistu dēvētais holandiešu filozofs Benedikts Spinoza (1632-1677).

Trešās simfonijas pirmatskaņojums notika Berlīnē 1897. gada 9. martā autora vadībā. Taču no visa cikla koncertā izskanēja tikai otrā, trešā un sestā daļa. Jūsmotāju un nievātāju pulks bija vienlīdz spēcīgs, savukārt kritikas atsauksmes – visai bargas, simfonijas daļas nosaucot par traģikomēdiju, kas rakstīta bez talanta, ar fantāzijas trūkumu un sastāv no banalitātēm un tūkstoš reminiscencēm. Pēc pieciem gadiem, 1902. gada jūnijā Krēfeldē, Trešā simfonija piedzīvoja pilnu pirmatskaņojumu, pēc kura kādā no kritikām bija sacīts, ka fināla daļa ir skaistākais Adagio, kas uzrakstīts kopš Bēthovena laikiem.

Biļetes uz Mālera 3. simfonijas atskaņojumu nopērkamas Liepājas teātra, t/c „Ostmala” un „Biļešu Paradīzes” kasēs, kā arī internetā www.bilesuparadize.lv. To cena no 3 līdz 7 latiem.