Turpinot tradīciju, atbilstoši nosaukumam un devīzei - Underground Grooves 4 Your Mind, Body & Soul - tiks spēlēta ļoti dažādu stilu 'pagrīdes' deju mūzika – no Deep/Tech/Tribal/Acid House līdz UK-Garage, Breaks, TechnoFunk, Electro, Freeform Hardcore un varbūt pat Jungle – modernmonotoniformatizētu kompjūter-stila setu vietā "uzjaucot" krāsainu, svaigu (fiki-freshhh!!) un dzīvu (mēs taču vēl esam tādi, vai ne!?!) muzikālo kokteili, kura iedarbības rezultātā vakara gaitā iespējams un pat sagaidāms Pozitīvo Vibrāciju Vilnis ar potenciālu atbrīvojošu iedarbību uz katru no klātesošajiem, it īpaši dejojošajiem.
Pie gramofoniem šajā naktī stāsies Mixmaster Raitis, DJ Romantixx un Mixmaster AG, savukārt video-ritmus zibinās vieni no LV vīdžejinga aizsācējiem - apvienība "F5".
Sākums: plkst. 22:00, ieeja Ls3 / Ls2 + flyer
…un te vēl arī neliels stāsts "par tēmu"…
…ja vēlamies izprast kādu parādību, tad vienmēr ļoti noderīgi ir ielūkoties pagātnē, lai atrastu tās saknes, jo tieši tajās ir iekodēta "dziļākā būtība" – jeb, lai apjēgtu, kur esam un kurp dodamies, vēlams zināt arī, no kurienes nākam…
…ja runā par 'deju mūziku', kā to saprot mūsdienās, tad 'dzimtskoka' līkloči noved mūs pie pagājušā gadsimta 60-to gadu nogales / 70-to gadu sākuma Ņujorkas pagrīdes diskotēkām un Kingstonas regeja saundsistēmām, kas katra savā vietā un nedaudz atšķirīgā veidā, bet pilnīgi noteikti bija dumpības gara izpausmes, un arī praktisks piemērs tam, ka, par spīti brīžam visnotaļ sūrajai realitātei, caur mūziku un deju ir iespējams aizmirst ikdienas rūpes, un, ļaujoties ritma burvībai, kopīgi piedzīvot kaut ko, lai arī vārdos bieži vien grūti aprakstāmu, bet neapšaubāmi labu un priecīgu.
…par jamaikiešu selektoriem atsevišķs stāsts, bet disko mixmaster’i pārsvarā spēlēja mūziku, ko īsti nevarēja nosaukt par populāru – par to nerakstīja respektablos žurnālos vai ietekmīgās avīzēs, diez ko nespēlēja pa radio un nerādīja TV, jo tā tādā vai citādā veidā bija atšķirīga – ne tāda, kāda likās derīga Galvenajiem Menedžeriem, kuri līdz tam laikam jau bija paguvuši izrēķināt arī to, cik garas dziesmas vispār drīkst skanēt ēterā u.c. noderīgas lietas.
…vārdusakot, tas notika ārpus "Biezā Dolāra" magnētiskā lauka - cilvēki, kas spēlēja šo mūziku, to darīja galvenokārt tāpēc, ka viņiem tas ļoti patika, un, iespējams, tāpēc, ka tā bija savādāka. Šī "nepareizā mūzika" patika arī tiem, kas nāca dejot - un pēc laimīgajām deju naktīm viņi gāja uz mūzikas veikaliem un pirka plates, ko bija dzirdējuši klubos un dejuhallēs, un pēc tam jau šie "danču grāvēji" – vienkārši tāpēc, ka tie bija 'forši' – nokļuva arī topos, tad radio ēterā u.t.t.u.tml. – tā teikt, enerģiju apmaiņa dabīgā veidā
Un Tas, ko viņi visi kopā guva šajās naktīs – Tas ne par kādu naudu nebija nopērkams nevienā veikalā, jau glīti safasēts un gatavs lietošanai:
- tātad, pirmām kārtām, TĀ bija Mīlestība, Brīvība un Prieks – pāri jelkādam aprēķinam un kontrolei;
- dejas trakums un patiesa kopā-būšana, nevis - manas drēbes maksā tik-un-tik vai - kuram vairāk naudas kabatā.
Protams, pēc tam, kad Lielie Bosi aptvēra, ka garām viņu kasei plūst milzu cipari, viņi ķērās "vērsim pie ragiem", un – lai gan ne uzreiz, bet tomēr - pārvērta to par "just bizness"… un tad jau parādījās dziesmas, kuru izpildītājiem īsti nepadevās muzicēšana, toties viņi pār visām varītēm gribēja kļūt slaveni; klubi, kuru īpašniekiem rūpēja tikai un vienīgi peļņa un tml. "pašsaprotamas" lietas, un beigu beigās no disko iztaisīja tādu kā košļeni, kas domāta, lai drusku pažļammātu, pēc tam izspļautu un teiktu: "disco sucks!" Un vienā brīdī burbulis, par ko bija pārvērsts disko, tiešām bija pagalam, tomēr deju lieta gan ne – tā turpināja dzīvot, kaut arī zem citiem nosaukumiem un bez īpašas afišēšanas plašākai publikai, taču tie, kas patiešām vēlējās, varēja atrast to, ko meklēja – Brīvība caur Mūziku joprojām bija sasniedzama.
1980-to gadu vidū Čikāgā tā tika nosaukta par House Music, lai, nākot no nekurienes, atkal kļūtu populāra, un pēc tam mainītos un augtu lielāka un kļūtu arī par tehno, reivu, džanglu, un ko-tik-vēl-ne…
Arī šoreiz Svarīgie Direktori bija pārsteigti, jo tas notika ne gluži pēc viņu plāna, taču samērā ātri apķērās, un Lielā Nauda pamazām, bet mērķtiecīgi un neatlaidīgi sāka pārņemt kontroli. Atkal notika līdzīgi kā iepriekš ar disko, tikai tagad Babilonas speciālisti jau daudz labāk prata regulēt to, ko cilvēki domā un arī jūt, izmantojot dažādas tehnikas, viņus bija iespējams programmēt līdzīgi kompjūteriem, tā pamazām atņemot Brīvību būt pašiem. Ļoti nemanāmi, bet iedarbīgi itin visas dzīves jomas tika pakļautas šai ietekmei. Tā vietā, lai censtos kontrolēt kaut ko – šajā gadījumā - mūziku, kas tomēr bija diezgan grūti, tagad varēja visnotaļ veiksmīgi ieprogrammēt to, kas patiks / šķitīs pieņemams lielākajai cilvēku daļai, vienlaicīgi arī uzturot "vispārējās brīvības un demokrātijas" ilūziju, atstājot dažādus 'stilus', vai kā tagad biežāk mēdz sacīt, 'formātus'…
Tādējādi esam nonākuši tur, kur esam patlaban – kur deju kultūra ir nonākusi izklaides industrijas verdzībā, kļūstot par vienu no erzac-produktiem mūsu planetārā hipermārketa modes preču nodaļā, bet pati mūzika no autentiskas, harmoniskas un atšķirīgas 'lietas' "attīstījusies" par klonētu 'bum-bum' pārsvarā netalantīgu, toties nereāli ambiciozu "mākslinieku" izpildījumā, patiesi oriģinālajiem darbiem pazūdot kopējā skaļi kliedzošās nekādības info-plūsmā un standarta deju klubam kļūstot par oficiālu masu apdullināšanās centrāli, atkarībā no statusa, vien vairāk vai mazāk garnēta ar glamūra glazūru… - kur stilīgi un populāri, reizēm arī leģendāri dīdžeji bez jelkādas radošās dzirksts, toties ar datora precizitāti, bezpersoniski miksē "vispieprasītāko šābrīža formātu" - vai vēl trakāk – kā roboti mehāniski atspēlē tādu vai citādu topu… kur globāli brendētie 'firmas' pasākumi savāc tūkstošiem sazombētu 'kluberu' visās pasaules malās, bet lokālās deju 'scēnas' pamazām pārceļas uz dzīvi virtuālajā vidē…
P.S.…nu, nav jau varbūt tā bilde gluži tik drūma (ieskaitot masu mediju aplam centīgi sabiezināto globālo finanšekonomisko krīzi) – notiek jau arī Labas Lietas – gan fantastiska mūzika rodās, gan jautras un pacilājošas ballītes gadās, taču katram, kas vēl kaut ko jūt, un nav pavisam atmetis ieradumu "domāt pašam", vajag turpināt ticēt, ka VAR BŪT arī savādāk – jebkurā dzīves sfērā, bez tam arī "nepiemirstot" rīkoties tā, kā saka priekšā sirds – jo Brīnumi nevar notikt bez mūsu līdzdalības.