Pēteri Čaikovski uzskata par romantisku un intīmi elēģisku mūzikas dzejnieku – cilvēka dvēseles gleznotāju. Uvertīra fantāzija "Romeo un Džuljeta" ir komponista pirmā pievēršanās izcilā angļu dramaturga Viljama Šekspīra darbiem, uz ko viņu pamudinājis krievu komponists M.Balakirevs.
Uvertīras mūzika atveido Šekspīra traģēdijas kolīzijas un galveno varoņu tēlus. Spilgti te izceļas neizsakāmi skaistā un degošas kaisles pilnā mīlas tēma, ko daudzi kritiķi vērtējuši kā vienu no labākajām melodijām krievu mūzikā vispār.
Savukārt gaisma un dzīvesprieks dominē S.Prokofjeva Trešajā klavierkoncertā, kas tapis 1921. gada vasarā Francijas Bretaņā, Atlantijas okeāna krastā, laikā kad komponists bija iemīlējies savā nākamajā sievā, dziedātājā Karolīnā Kodinā, kura vēlāk atskaņoja speciāli viņai rakstītas S.Prokofjeva dziesmas. Trešo klavierkoncertu Prokofjevs pats pirmatskaņojis Čikāgā. Bet 12. decembra koncertā solo atskaņos lietuviešu izcelsmes spožā pianiste Mūza Rubackīte pirmo skatuvisko rūdījumu guvusi jau septiņu gadu vecumā, kad Viļņā muzicējusi kopā ar Lietuvas kamerorķestri. Kopš 1989. gada Mūza Rubackīte dzīvo Parīzē. Viņa ir profesore gan Lietuvas Teātra un mūzikas akadēmijā, gan Rahmaņinova konservatorijā Parīzē. Viņa uzstājusies pasaules visprestižākajās koncertzālēs, un visur apbrīnota šīs ārēji smalkās un skaistās mākslinieces spēcīgā un vīrišķīgā spēle
Georgijs Sviridovs Krievijā kļuvis populārs, pateicoties savas mūzikas tautiskajam raksturam un vienkāršajām liriskajām melodijām. Viņš ir Dmitrija Šostakoviča audzēknis Pēterburgas konservatorijā, taču atšķirībā no daudziem tā laika komponistiem nebaidījās rakstīt tradicionāli un vienkārši.
Neparasti poētiska ir G.Sviridova mūzika režisora Vladimira Basova 1964. gadā pabeigtajai filmai "Putenis" pēc A.Puškina stāsta motīviem. Komponists šeit smalki stilizē Puškina laiku, izteiksmīgi uzbur dabas ainas, sadzīvi un balles noskaņu virpuļojošajās valša skaņās. 1974. gadā no šīs mūzikas G.Sviridovs izveidojis svītu.
Dinamiska un savā vienkāršībā tieša, pat plakātiska ir G.Sviridova mūzika režisoru Sofijas Milkinas un Mihaila Šveicera 1965. gadā uzņemtajai spēlfilmai "Uz priekšu, laiks!", kas veidota pēc Valentina Katajeva scenārija un stāsta par vienu dienu entuziasma pilnajā Magņitkas celtniecībā 1930. gados. Mūzikas fragments no šīs filmas ilgus gadus tika izmantots informatīvās televīzijas programmas "Laiks" (Время) noformējumā.
Andris Veismanis jau vairākkārt sadarbojies ar LNSO, iestudējot visai daudzveidīgas programmas. Tas liecina par diriģenta interešu daudzpusību un spēju orientēties dažādu laikmetu un stilu mūzikā. Kopš 2006. gada A.Veismanis ir Latvijas Nacionālās operas diriģents, vada Vidzemes kamerorķestri. Andris Veismanis specializējies arī senajā mūzikā un izveidojies par vienu no lielākajiem baroka un klasicisma mūzikas speciālistiem mūsu valstī.
Biļešu cena uz koncertu Ls 5 – Ls 15. Studentiem, skolēniem un pensionāriem tiek piedāvātas biļetes ar atlaidi: studentiem un skolēniem atlaide 30%, pensionāriem atlaide 50%. Biļetes var iegādāties Lielajā Ģildē un visās "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās.