Atbrauca, un mierīgi, bez lielajiem māksliniekiem raksturīgās ārišķības un sava svarīguma izrādīšanas, kāpa uz Lielās Ģildes skatuves, lai tieši Latvijā sniegtu savu pirmo koncertu pēc prestižās Grammy balvas iegūšanas par jaunāko albumu "If less is more...nothing is everything" (Palmetto records, 2008) nominācijā Best jazz vocal album. Varam uzdot sev jautājumu, cik ierasta ir šāda parādība, kad Latvijā muzicē Grammy balvas laureāti...
Keita Makgerija, ārēji stipra, bet iekšēji trausla un jutekliska sieviete, ar perfektu mūzikas stilu izjūtu un prasmi, uz Rīgu Latvijas publikai atbraukusi uzstāties kopā ar ģitāristu un viņas dzīvesbiedru Kītu Ganzu (Keith Ganz), kontrabasistu Johanesu Veidenmuleru (Johannes Weidenmeuller) un sitaminstrumentu meistaru Danu Rīzeru (Dan Rieser). Keitai Makgerijai un viņas mūziķu brigādei noteikti ir visi priekšnoteikumi un iemesli atbraukt ar lepnumā izriestām krūtīm – sak, mēs taču esam Grammy laureāti, kā, mēs taču esam jau ko sasnieguši pasaules līmeni mūzikas kontekstā u.tml.. Bez tam Keita Makgerija šā gada novembrī tika izvēlēta pildīt prestižo "ASV Džeza vēstnieces" amatu 2009. gadā.
Jebkura publika jūt, kad gaisā sāk virmot kaut kas no samākslotības, un pašiem mūziķiem iztapt izlepušiem mūzikas pazinējiem nav nemaz tik vienkārši. Taču no mūziķiem nebija manāma ne kripatiņa augstprātības. Džeza mūzikas mīļotāji varēja baudīt brīnišķīgo mūziķu sniegumu, izcilu saspēli un to, kas raksturo meistarus, – pārliecību, varēšanu un spēcīgu grūvu. Tieši absolūtā vienkāršība no mūziķu puses, cilvēcīgums un nevienas pietēlotas kustības vai lepnuma pazīmes - tie bija vieni no galvenajiem faktoriem, kāpēc pēc katras dziesmas Keita izpelnījās siltus aplausus. Un protams, meistarība un muzicēšana pa īstam.
Mūsdienās esam pieraduši pie lielajām mūzikas zvaigznēm raksturīgās gaismu un citu mūsdienu moderno tehnoloģiju izmantošanas, pie tā saucamā šova, bieži vien tieši šova nozīmību izvirzot priekšplānā. Tā ir pasaules mūzikas industrija ar saviem plusiem un mīnusiem – nereti šovs ir labāks nekā pati spēlēšana vai dziedāšana. ASV Džeza vēstnieces 2009 koncertā nebija neviena speciāla gaismas vai skaņu efekta, nevienas dejotājas un pat bekvokālistes, nekā no popkultūras šovelementiem. Tā vietā uz skatuves ir tikai četri cilvēki, kuri vienkārši atnāk un spēlē. Un kā spēlē! Cik gan labiem jābūt mūziķiem, lai tie muzicētu kopā ne tikai ar šarmanto Makgerijas kundzi, bet arī ar pasaules slavu iemantojušo Noru Džonsu un citiem pasaules līmeņa mūzikas vaļiem.
Koncertā Keita Makgerija ar saviem lieliskajiem mūziķiem izpildīja kompozīcijas no jau minētā albuma "If Less Is More, Nothing Is Everything", džeza klasiku, mūsdienu mūziku, blūzu un Brazīlijas ritmus, kā arī veltījumus Ziemassvētkiem, piemēram, "Let it snow", kuras laikā aiz Lielās Ģildes logiem lija... Bet pirmā Ziemassvētku sajūta paspēja atnākt! Īpaši jāizceļ bundzinieka spēle – tā pārsteidza ar gaumīgumu un oriģinalitāti, vairākos skaņdarbos sitaminstrumentu meistaram Danam Rīzeram spēlējot ar plaukstām. Estētiskais un emocionālais baudījums tāds, ka iezogas domas par vismaz četru stundu garu koncertu vai visrozākajās brillēs iztēloto – mirkli, lūdzu, nebeidzies!
Vai Keitas Makgerijas koncertā bija šovs? Ne tā mūsdienu izpratnē, taču bija pats galvenais – muzicēšana no sirds uz sirdi. Tā, kad klausies, tevi tik ļoti uzrunā mūzika un tieši vārdi, ka vēlies nospiest save as pogu, bet līdzi nav paķēries laptops. Un tad tu savā galvas datorā ar 13000 GB lielu cieto disku uztaisi jaunu folderi, kurš saucas "5. decembris" un tajā saliec visas savas sajūtas, emocijas un domas, džeza kompozīciju laikā augšup griestos raidītos skatienus, visu koncertā piedzīvoto, visus Keitas dziedātos vārdus par Mērķi, Dieva cilvēku, baby, lets do something un mīlestību... Un viss, ko vari pie sevis pateikt un nodomāt pēc šī koncerta – vienreizēji...
FOTO: Kristīne Šumska