Baiba Skride - māksliniece, kas iekarojusi pasaules slavu un klausītāju mīlestību it visur, kur dziedājusi viņas vijole.
„Baiba Skride atgādina atgriešanos 20. gadsimta pasaules izcilāko vijolnieku Heifeca, Kraislera un Milšteina zelta laikos… Viņai ir dots talants, spēlējot vijoli, runāt tik dabiski, ka tas uzreiz saviļņo klausītājus,” tā 2008. gada jūlijā raksta izdevums BBC Music Magazine.
Vēl pirms nepilna mēneša – 26. novembrī koncertā „Pilnībā Čaikovskis!” Baiba Skride uzstājās kopā ar Birmingemas simfonisko orķestri un diriģentu Andri Nelsonu, atskaņojot P.Čaikovska Vijoļkoncertu. Šis vijoļkoncerts ir viens no tehniski visgrūtāk izpildāmajiem skaņdarbiem. Vijolnieks, kuram komponists savulaik uzticējis skaņdarba pirmatskaņojumu, atteicies spēlēt, jo „tik sarežģītu partitūru vispār nav iespējams izspēlēt.” Taču „B.Skrides unikālā meistarība spēja tā iespaidot publiku, ka talantīgā vijolniece tika aicināta uz skatuves piecas reizes.” / Latvijas Avīze, Novembris 2008 /
Baiba Skride 2001. gadā kļuva par Beļģijas Karalienes Elizabetes vijolnieku konkursa Grand Prix laureāti un ieguva tiesības spēlēt uz leģendārās Antonio Stradivāri 1725. gadā darinātās vijoles Vilhelmi. Kopš šī laika jaunā mūziķe ir koncertaģentūras Hans Ulrick Schmid soliste un koncertē pasaules slavenākajās koncertzālēs ar redzamākajiem orķestriem un diriģentiem, sniedz kamermūzikas programmas kopā ar jaunāko māsu, pianisti Laumu Skridi un citiem teicamiem mūziķiem.
Desmit mēnešus Baiba ir sava dēlēna Emiliana māmiņa, bet jau šī gada martā atsākusi aktīvu koncertdarbību, kurā viņu tagad pavada arī Emilians un viņa tētis. Baibas Skrides mītnes vieta ir Hamburga, tādēļ katra uzstāšanās Latvijā ir iespēja satikt sev tuvos cilvēkus dzimtenē, un tie ir svētki gan pašai vijolniecei, gan arī viņas koncertu klausītājiem.
Kopā ar LNSO Baiba Skride atskaņos liriskā un emocionālā ekspresionista Albāna Berga Vijoļkoncertu „Eņģeļa piemiņai”, kas ir pēdējais komponista skaņdarbs. Vijoļkoncerts ir ne tikai viena no augstākajām A.Berga mūzikas virsotnēm, bet pieder arī pie izcilākajiem šī žanra sasniegumiem 20. gs. mūzikā.
Koncertā skanēs arī Gustava Mālera mūzika – 10. simfonijas (nepabeigta) 1. daļa. Tā tapusi 1910. gadā, kad G.Mālera mūzikas koncertiem bija triumfāli panākumi Eiropas lielākajās pilsētās, taču pašam komponistam bija gan veselības, gan privātās dzīves sarežģījumi. No iecerētā piecdaļu cikla viņš pabeidza tikai pirmo daļu, kurā saklausāmas gan meditatīvi apcerošas, gan svinīgi korāliskas un skumji ironiskas noskaņas. Lai gan skaņdarba gaitā veidojas divas varenas kulminācijas, kas liecina par pretošanos iznīcinošajiem spēkiem, tomēr kopumā šī daļa ir kā atvadas no dzīves, kā episki dramatiska aina, kurā spilgti parādās G.Mālera daiļrades ekspresionistiskās tendences.
Programmas noslēgumā būs dzirdama Johannesa Brāmsa 4. simfonija. Pirmatskaņojumu 4. simfonija pieredzēja Meiningenā 1885. gadā paša autora vadībā. Simfonijai raksturīgs satura dziļums, izteiksmes bagātība, tiešums, sava veida patoss, sirsnīgums un muzikālās valodas savdabīgums. Tā ir saviļņojoša instrumentāla drāma, kas ved klausītājus cauri veselai izjūtu un emociju gammai, kur ir gan elēģiskas pārdomas un sapņainība, gan karnevāliska līksmība un satriecošs traģisms.
Savu lasījumu šī vakara emocionāli piesātinātajai programmai sniegs jaunais diriģents Andris Poga. A.Poga ir profesionālā pūtēju orķestra „Rīga” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Latvijas mūzikas dzīvē viņš arvien biežāk sevi apliecina arī kā talantīgs simfoniskā orķestra diriģents.