Šo nevarētu saukt par parastu sēdošo koncertu, kad korekti ierādītajās vietās sasēdināta publika tikpat pareizi pēc labākajām koncertu tradīcijām aplaudē, izskanot kārtējai dziesmai. No ierasta koncerta šo šķīra arī ne uz mirkli nezūdošā zāles griestu lampu gaisma. Jo kur gan labāk dziedāt par Dieva mīlestību, ja ne spožas gaismas apspīdētā telpā?... Tikmēr publika raujas kājās, vienu otru brīdi aizsedzot skatu aiz muguras sēdošajiem, tomēr par to neviens tā īsti nepukojas, jo Hārlemas Gospeļu kora koncerts paredz arī klausītāju iesaistīšanos kopīga emocionālā pacēluma veicināšanā.
Astoņu cilvēku koris Alena Beilija virsvadībā pasaulē pazīstams kā gaišas emocijas un dzīvesprieku izstarojoši apbrīnojami spēcīgu balsu īpašnieki, kuru aizrautība spēj iedvesmot jebkuru neatkarīgi no vecuma un reliģiskās piederības. Sev tipiskajā vieglumā peldot pa neskaitāmiem mūzikas žanriem, kam pamatlicēji ir tieši melnādainie amerikāņi, un raisot pārliecību, ka dziedātājiem neeksistē termins "neizdziedams", Hārlemas Gospeļu koris publiku apbūra, izpildot savu zelta repertuāru – gan dziesmas ar liturģisku raksturu, gan laicīgus pasaules hitus - "I Believe I Can Fly", "Amazing Grace", koncerta otrajā daļā piedāvāja aizplēnošo Ziemassvētku noskaņu mūziku – "We Wish You A Merry Christmas", "Silent Night, Holly Night", "Celebration" u.c. Īpašā viesa lomu bija ņēmies Jānis Stībelis, kurš starptautiskajā mūzikas arēnā pazīstams kā Jay Stever.
Bez liekas vilšanās sajūtas varēja konstatēt izpildītāju spēcīgo un pacilājošo balsu krietno pārākumu par instrumentālo ansambli trīs cilvēki satāvā (bundzinieks, basģirtārists un vīrs pie sintezatora). Tomēr šis nav akmens nevienā lauciņā – galu galā gospelis ir reliģiska rakstura dziedājuma veids, kur balss izvirzās priekšplānā jebkādiem muzikāliem pavadījumiem, horeogrāfijai, šova un skatuves elementiem.
Foto: Kristīne Šumska