Vēl koncerta programmā iekļauta Edvarda Grīga svīta "No Holberga laikiem", kas ieved mūs Skandināvijas teiku un nostāstu gaisotnē, kā arī Olivjē Mesiāna „Kvartets laika galam", kas ir transcendentālu vīziju vainags.
Koncertā piedalās: Guntis Kuzma (klarnete), Sandis Šteinbergs (vijole), Marta Sudraba (čells), Olga Prjadko (klavieres).
Ģērģa Ligeti „Simfoniskā poēma 100 metronomiem” ir ar labu humora izjūtu apveltītā ungāru ģēnija avangardisks joks, tapis 1962. gadā, kad Ligeti īsu brīdi esot pieslējies visu mākslu virzienam Fluxus. Pamatnoteikumi Fluxus mākslai bija šādi: tas nav stils vai kustība, tā ir attieksme; Fluxus ir intermēdija; Fluxus darbi ir vienkārši – māksla neliela, teksti īsi, performances neilgas; Fluxus ir smieklīgs – humors ir būtiska Fluxus sastāvdaļa. Tad nu Ligeti par godu Fluxus “komponēja” simfonisku poēmu 100 metronomiem, kas izpaužas šādi: uz skatuves patiešām ir 100 metronomu, kas tiek palaisti vienlaicīgi, taču dažādos tempos un ar atšķirīgu atsperes nospriegojumu. Līdz ar to tie pārstāj darboties dažādos laikos.
Programmas opus magnum ir Olivjē Mesiāna “Kvartets laika galam” – viens no 20. gadsimta kamermūzikas izcilākajiem un slavenākajiem paraugiem. Tas komponēts 1940. gadā – laikā, kad komponists bija kara cietumnieks Silēzijas nometnē Stalag VIII A . Mesiānam izdevās atrast trīs kolēģus mūziķus, kas kopā ar komponistu iestudēja šo kvartetu un turpat nometnē sniedza tā pirmatskaņojumu 1941. gada 15. janvārī. Opusa tapšanas impulss bija rindas no Svētā Jāņa Atklāsmes grāmatas 10. nodaļas: “Un es ieraudzīju citu varenu eņģeli nokāpjam no debesīm, tērptu mākonī kā apmetnī, un virs viņa galvas bija varavīksne, un viņa vaigs mirdzēja kā saule, un viņa kājas bija kā uguns stabi. Viņa rokā bija atritināts rakstu tīstoklis, un savu labo kāju viņš lika uz jūru, bet kreiso kāju – uz zemi. Un eņģelis pacēla savu labo roku uz debesīm un zvērēja tam, kas ir dzīvs mūžu mūžos, kas radījis debesis un visu, kas tajā, zemi un visu, kas uz tās, un jūru un visu, kas tajā: laika vairs nebūs! Bet tajās dienās, kad skanēs septītā eņģeļa balss, kad atskanēs viņa taure, tad Dieva noslēpums būs piepildīts.” (jaunais Jaunās Derības tulkojums, Latvijas Bībeles biedrība, 2007).
Pirmais starptautiski ievērojamais norvēģu komponists Edvards Grīgs plašākai publikai pazīstams galvenokārt ar savu lielisko Klavierkoncertu, kā arī mūziku Ibsena lugai “Pērs Gints”. Neraugoties uz vairākiem mēģinājumiem radīt izvērstas formas darbus, Grīga talants visspožāk izpaužas miniatūrās. “No Holberga laikiem” ir komponista veltījums dāņu norvēģu rakstniekam un dramaturgam, mūsdienu dāņu literatūras pamatlicējam Ludvigam Holbergam viņa toreizējās divsimtgades atcerē (1884). Kaut arī šī svīta biežāk tiek spēlēta kamerorķestra versijā, oriģinālā tā komponēta klavierēm, un tādā versijā arī mēs to dzirdēsim koncertā.
