Nav šaubu, latviešiem ir pavisam konkrēta un gadu desmitu gaitā izkristalizējusies izpratne par to, kā ir jāskan pankrokam. Arī akustiskā un klusinātā izpildījumā "PND" spēj izstarot krietnu enerģētikas devu, to jaucot kopā ar pankoka skarbajām un melodiskajām notīm. Kamēr ar visai lielu nožēlu jāatzīst, ka tie, kuri gribēja dzirdēt "The Clash" somu izpildījumā (šis britu kolektīvs iepriekš tika minēts kā "Damn Seagulss" līdzinieki), domājams, piedzīvoja vilšanos. – Vienīgā "Damn Seagulls" līdzība ar "The Clash" ir vien mēģinājums pankroka skanējumu ievirzīt citā sev neierastā gultnē, kas "Damn Seagulls" gadījumā rezultējies kā krietna attālināšanās no jebkādām pankroka tradīcijām, transformācijas rezultātā iegūstot visai neizteiksmīgu skanējumu un skatuves tēlu. Gluži tādu, kādu kultivē daudzi jo daudzi tā saucamo īmo roku jeb "pubertātes ekspresiju" atskaņojoši kolektīvi. Vienīgā atšķirības zīme no lēruma līdzīgo "Damn Seagulls" versijā ir instrumetālā ansambļa papildināšana ar saksofonu, ērģelēm un mandolīnu. Neskatoties uz pārsteidzoši caurskatāmo publiku, puiši savu mūziku izpildīja ar profesionāli novērtējamu centību. Plānā apmeklējumā ietekmē Ulda Rudaka spēlētā mūzika uz vinila plašu atskaņotājiem apklusa krietni pirms paredzētā laika. Neko darīt – arī došanās mājās pirms diviem naktī nav tas traģiskākais, kas var notikt brīdī, kad esi vinila plašu čerkstoņas, nedaudz alus un cigarešu iedvesmots...
Foto: Vladislavs Punculs
