LNT mūzikas šova „Cīņas klubs” trešais raidījums

Šī vakara pirmais cīņas pāris savā veidā ir unikāls, pirmkārt, „Astro´n´Out” ar „Apple Green” – Māra ir pirmā dziedātāja, kas piedalās šovā, beidzot pārstāvot arī sieviešu muzikālas prasmes un Gora Gora, kas šovā startē jau otro reizi, šoreiz ar kompozīciju „The Girl In The Backseat”.

Tas būtu izlozes izspēlēts triks jeb raidījuma veidotāju radīts salikums? Lai nu kā nodzied gods godam, skatītāji ir gana atbalstoši un sūdzēties teorētiski viņiem nebūtu par ko, arī žūrija iztiek bez kritiskām piezīmēm vai liekiem komentāriem.

Kā otrie cīņas ringā nāk Tērvetes popa karognesējs, kā viņu iepriekš piesaka Artis Volfs – Lauris Reiniks un, atklājot ievadā pieminēto karodziņu turētāju muzikālo interešu piederību, „Dzelzs Vilks”.

Šoreiz, kontrastējot ar pirmajiem, abas dziesmas ir latviešu valodā, līdzjutēji beidzot sagaida, ko gaidījuši, skan „Balerīna”, mazliet vēlāk Reiniks aizpilda arēnu ar ne tik vien ar backvokālistēm, bet arī ar „desmit vienā” mūzikas rīku apvienojumu, kas sastāv no dažādiem sitamajiem un grabināmajiem instrumentiem, no kuriem puse dziesmā netiek izmantoti. Bet vismaz izskatās interesanti. Tātad, „Nakts veikalā”.

Noskaidrojot uzvarētājus, kas cīņu turpinās otrajā raundā, rodas sajūta, ka raidījuma veidotājiem tīši vai netīši šoreiz kaut kas aizgājis šķērsām, vai arī pati raidījuma koncepcija tāda sašķiebusies. Katrā gadījumā, iepriekšējie raidījumi vedināja domāt, ka no katra duelantu pāra tiek atstāts viens un šie divi – katrs savas kārtas uzvarētāji, tad arī noslēgumā cīnās savstarpēji. Kas patiesībā būtu tikai loģiski. Tā tas notika iepriekšējos divos šova raidījumos. Šoreiz spēli pamet pirmais duelantu pāris „Astro´n´Out” un Gora Gora, bet cīņu turpina otrais – Lauris Reiniks un „Dzelzs Vilks”. Šāds notikumu pavērsiens liekas vairāk kā dīvains, jo kāda gan jēga tādā gadījumā vispār dalīt duelantus pa cīņas pāriem, varētu taču visi četri viens pēc otra nodziedāt un miers, ja jau uzvarētāji tiek noteikti pēc balsojuma kopvērtējuma nevis katrā pārī atsevišķi. Rodas sajūta, ka kādam vienkārši kārojies redzēt šīs iepriekšējā raundā sākušās sacensības-komēdijas turpinājumu.

Tātad finālu iesāk „Dzelzs Vilks”, nodziedot savā stilā ieturētu pirmo Reinika dziesmas pantu. Skan neslikti, arī viņu pašu dziesmas jaunā versija ieturēta stilā, nekā pārlieku oriģināla tās izpildījumā nav, bet skatītājiem to arī nevajag, sajūsmu viņi izpelnās arī tāpat.

Reiniks, skaļiem skatītāju saucieniem un mājās došanās vēlējumiem pavadīts, kādi šai raidījumā atskan pirmoreiz, kāpj uz skatuves, pie sintezatora izpildot „Balerīnu”, kas šai versijā, liekas, pārtop cukura tortes figūriņā, un līdz asarām sasmīdinot gan zāli, gan tiesnešus. Un tad jau seko vēl saldāks un lipīgāks paša dziesmas variants, ja vien tas vēl iespējams.

Raidījums kopumā pārvēršas pamatīgā uzbraucienu virknē Tērvetes popa pārstāvim, gan no skatītāju, gan no žūrijas puses. Konkurējošās televīzijas pārstāvis tomēr un pierādās fakts, ka cīņa šeit nu patiešām nebūs žēlīga. Pēc žūrijas iepriekšējiem komentāriem, ka nav šaubu par uzvarētāju un ka, ja nu kas, sacensībā tomēr piedalās vēl viena Reinika dziesma, „pārsteidzošo” uzvaru svin „Dzels Vilks”. Pelnīti. Tomēr sajūta, ka šova organizācija tāda savdabīga šoreiz padevusies, nepamet.