LNT šova „Zvaigžņu lietus” otrais raidījums

Svētdienas vakarā žūrijas vidū, līdzās Valdim Lūriņam un Andželai Gobai, divi jauni „mainīgie spēlētāji” – Katrīna Pasternaka un Intars Busulis, Katrīna sievišķīgi pažēlo, bet Busulis liek tik sliktas atzīmes teju visiem dalībniekiem, ka prieks.

Kā pirmie vakara koncertu atklāj Vents Armands Krauklis un Ginta Ēķe ar dziesmiņu par teikšanu mammai. Valkas „paps” sevi te pierāda lieliski, neko teikt – kā noprotams, kad pēc šova viņš pārbrauks mājas, visu mazās pilsētiņas pankus, kas acīmredzot varen uz nerviem sakrituši (pārdomu pauze, kurā cenšos, kaut pāris tādus mazpilsētiņā atminēties, jāatzīst, ne visai izdodas, lai man piedod, kādu laiciņu neesmu tur bijusi), gaida bezmaksas friziera pakalpojumi, meitas potenciālā pretinieka „grebenes” apstrāde par to uzskatāmi liecina. Žūrijas vērtējums tam visam samērā atzinīgs, svārstoties no 5 – 9 (pirmā atzīme, protams, no Busuļa).

Nākamie, iepriekšējās reizes aktīvisti („lidotāji”), arī šoreiz izceļas ar ekstrēmismu – Liene Zostiņa un Edijs Šnipke ar autodziesmiņu, kuras rezultāts ir (pašrocīgi) sasista automašīna. Pieņemu, ka daļa autoīpašnieku mocījās ar spazmatiskām nenoteiktas izcelsmes sāpēm vērojot, kā Busulis, kurš „atzīmes celšanas nolūkos” izsit priekšējo stiklu. Vērtējums? Nu, protams, tas jau bija primārais šo priekšnesumu veidojot, tātad no Busuļa attiecīgi 10, no citiem atzīmes kāpj no 7 – 9.

Arī nākamais pāris Anita Altmane un Markus Riva ir ekstrēms, tikai citādi. Dziesmā „Laternu stundā” jau viss notiek pa mierīgo, ekstrēma ir dziesmu pazeminošā (tīri uztveres ziņā) forma, uzvedot to kā stāstu ar diviem amerikāniski nūģīgiem jauniešiem. Un galu galā nojūk pat dramaturģija, meitene sniedzas pēc bučas, bet kad mulstošais kavalieris piedāvā bonbongas, izrādās, ka nekas cits, kā ar kaut ko pieštopēt muti, viņu nemaz neinteresē. Izpildījumam nelīdz arī apzināti vai neapzināti radītā Altmanes līdzība Gunai Zariņai. Arī žūrija ir kritiska, sākot ar Busuli – 3, un atturīgākiem pārējiem, kas priekšnesumu vērtē robežās no 6 – 7.

Nākmie – Marta Kukarāne un Uģis Viļums, zināmā mērā riskējuši izvēloties dziesmu „Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc”, kas šā vai tā, tomēr lielai daļai atmiņā labi palikusi Edgara Liepiņa izpildījumā. Rezumējot, makšķernieks un viņa neuzticīgā mīļotā, kurai apnicis tikvien kā sēdēt blakus un tārpu bundžu vai pudeli padot, un viņa cierē apkārt, kaut, pēc bezcerīgās makšķernieka sejas izteiksmes, lāga nav skaidrs, kas spiež viņu naktīs nodarboties ar sēdēšanu upmalā. Vērtējums svārstās no „gandrīz labi” līdz „ļoti labi”, attiecīgi 6 – 8 robežās.

No nākamajiem, Janas Kalniņas un Ivo Grīsniņa Grīšļa, uzzinām, kas īsti notiek ārpus LNT tiešā ētera ( dziesmiņa „Ai, dundur”), izpildījums – īsts teļu pavasara prieks. Un par to viņi izpelnās 10 no Andželas Gobas, jo ar vokālu viss kā nākas. Citi atturīgāki, jau ierastie 6 un 7, un vēl 9 no Katrīnas.

Vēl viens radošais piegājiens, kas ved Paula dziesmas modernās pasaules saulītē, ir Lolitas cienīgs traktējums dziesmai „Rudacīte”, ko izpilda Agnese Rakovska un Artis Dzērve – skolotājs un skolniece, kas diskutē par bērnu vārdiem un acīmredzami laiku velti arī netērē, jo pārējās klases meitenes drīz vien jau vadā viņu bērnu ratiņus. Vērtējums augstāk par 5 – 7 nepaceļas arī Agneses slimās balss dēļ, taču domāju, ka tas ir mazākais šī izpildījuma mīnuss.

Gunita Ozola un Kaspars Antess ar lietus dziesmiņu, piesaistot stepa dejotājus un tā diemžēl saskaldot priekšnesumu, kā vizuāli (krasi atšķirīgi tērpi), tā skaniski un stilistiski. Vērtējums gandrīz vienots 7, izņemot Busuļa dotu 4.

Iepriekšējās reizes favorīti Ieva Pļavniece un Ivo Fomins arī šoreiz izceļas ar teatrālu un nostrādātu iestudējumu dziesmai „Karuseļa zirgs”. Ar dažām metāla palīgkonstrukcijām izdodas vienkārši un skaisti. Vērtējums no 7 līdz dubultam 9.

Putnu tēmu turpina Agnese Zeltiņa un Dāvis Kolbergs stilizējot 70.gadu sarunas ar kaijām, pārāk pārcentīgi stilizējot, ko gana cītīgi pārmet arī žūrija, jo tas jau patiesi ir uz spēcīgas ironijas robežas, gan vizuālu, gan balss pārspīlējumu dēļ. Žūrija krīt galējībās no 5 līdz 8. Teātri turpina arī Yana Kay un Intars Rešetins, Yana krievu valodā dzied par Vernisāžu un apmātais Rešetins ļauj viņai nolaupīt kaklarotu. Labs izpildījums, bet kāds tam sakars ar pašu dziesmu, ne jausmas. Arī viņi virs ierastās 6 – 8 robežas nepaceļas. Un arī nākamie – Jenny May un Šons, par vīriešu/sieviešu mīlestību gados dziedot, neko daudz neizceļas.

Pēdējie – Nellija Šlēgelmilha un Ansis Klintsons dziesmu „Virši zied” padara teju par jauno puķubērnu himnu, ar visu pūtēju orķestri. Un vērtējums atkal no 5 – 8.

Kopumā, par lielāko daļu šīs reizes priekšnesumu var teikt to pašu, ko iepriekšējo reizi par šova uzbūvi – izmisīgs saspringums uz cīņu, par to, kuram būs vairāk, košāk, ekstrēmāk. Un par pašām dziesmām, konkrēti runājot, daļai ir „pofig”. Vēl konkrētāk – skatoties rodas apjausma par teksta izpratnes degradācijas bezgalīgajām dzīlēm.

Uz mirkli pie mikrofona piekļūst arī Busulis, lai pierādītu nokritizētajiem, kā vajag dziedāt. Un tad jau balsis saskaitītas, divas zvaigznes no šī zvaigznāja krīt, šoreiz tie ir Anita Altmane un Markus Riva, laikam jau laternu stundas romantika skatītajiem maķenīt citāda likusies.

Nākamās reizes tēma – par to pašu, par ko lielākā daļa dziesmu – par mīlestību un tuvojas taču arī tā Valentīna diena...