LNT šova „Zvaigžņu lietus” trešais raidījums

„Visi tagad mēs zvaigznes būsim,” noskanējis, sirsniņas fona ekrānā norotē un šovs ir atkal klāt. Žūriju šovakar papildina aktrise Santa Didžus un dejotājs Valdis Škutāns.

Mīlestības dziesmu vakaru iesāk Jenny May un Šons ar Robija Viljamsa „Angels”. Turklāt priekšnesumā sabāzts teju viss, ko tik var – skaista kleita, tiek iniciēts strīds, tad salabšana , pāri līst ziedlapiņas, uz skatuves iznāk meitenītes baltās baleta kleitiņās kā sniegpārsliņas, un vēl arī dziedātāji noslēgumā izveido trio – paņemot pie rociņas kādu mazuli un uzskatāmi pierādot, ka salabšana būs ar tādām sekām, kādām būtu jābūt. No skaniskā viedokļa viss ir labi, žūrija lakoniski vienojas par 7, izņemot Škutānu, kas parasti liek par kādu balli augstāk kā pārējie, šoreiz 8.

Nākamie ir Agnese Zeltiņa un Dāvis Kolbergs, kas ķērušie tepat pie vietējās mīlas lirikas – „Ja tu man esi”. Dziesmai izveidojot sarežģītu, pārskaistinātu ilustrāciju, kas absolūti nesasaucas ar tās „vēsturisko izcelsmi”, ja tā var teikt. Jo vairāk – tas, ka dziesma tomēr ir pašmāju produkts, liek ārkārtīgi piedomāt pie tās izpildījuma. Šajā interpretācijā Agnese bauda atrašanos uz skatuves princeškleitā, neskaidru iemeslu dēļ dziedot ciešanu pilnu gabalu, tad uz skatuves tiek uzvests „ciešanu avots”, kas visu dziesmu pavada aizvērtām acīm un lāga nav skaidrs, ko meitene vispār sadomājusies par attiecībām, prom vedot viņa kādu brīdi sparīgi cīnās, līdz padodas un seko melnkapučotiem stāviem, kas noved viņu otrpus uguns joslas. Smaidu raisa, ka pat tad, kad sievieti ved prom no mīļotā vīrieša, viņa nevar atturēties no neapzinīga žesta, piekārtot matus. Mīlestība, kas iet caur uguni un ūdeni? Bet neiet jau. Varu pievienoties tikai Valda Lūriņa viedoklim, ka daudz aizkustinošāks šīs stāsts būtu par diviem stacijas bomžiem. Žūrijas vērtējums, pa lielai daļai arī dziedājuma kvalitātes dēļ, viduvējs – no 7 – 8, izņemot Škutānu, kas ieliek pat 9.

Marta Kukarāne un Uģis Viļums šovakar trešie. Turklāt Annai piesakot viņus vēl izdodas kaut ko naivi un jauki pārsakoties, dziesmā saistīt ar mīlestības putekļiem, lai nu kā – dzied viņi „Ar mīlestības pinekļiem”. Sākas viss ar tādu kā sastingušu ģimenes bildi, kas atdzīvojoties pārtop smalkās galma izklaidēs. Un pat tekstu puslīdz izdevies apgūt. Žūrija vērtē no 5 – 7.

Jana Kalniņa un Ivo Grīsniņš Grīslis atkal ķērušies pie savdabīgas kādas dziesmas versijas, šoreiz pie pirms padsmit gadiem populārās „What is love”, piešķirot vārdiem „baby, don’t hurt me” tīri burtisku, pat fizisku jēgu – kārtīga sieviete izdzinēja, kas nabaga trauslo latviešu vīrieti nomoka sporta zālē. Žetona vērts skats – kad viņi, rociņas viens otram ap pleciem aplikuši, kāpj uz stepa soliņa. Arī žūrijai tīk. Vērtējums jau krietni, salīdzinoši, kāpis – pārsvarā 8, no Škutāna vēl arī 9.

Vēl viens veiksmīgs izpildījums, ko atzinīgi novērtē kā žūrija, tā zāle ir Ievas Pļavnieces un Ivo Fomina duets, šoreiz paša Fomina kompozīcija „Viņa raud”. Ar veiksmīgu Ievas spēlēto klavieru un ģitāras skaņu apvienojumu. Šķirtie tēli, kas tā arī nesatiekas. Konsekventi izstrādāts sižets. Bez liekām ekstrām. Vienīgais papildinājums ir fona dejotāju stāvi, kas izdzīvo abu dziedāto stāstu. Vērtējums dalās divi 9 un divi 10.

Kā nākamie ar kārtējo ekstravaganto iznācienu izceļas Agnese Rakovska un Artis Dzērve, šoreiz dziesmā „Pink”. Versija par rozā modi, mazliet ironijas, ar mīlestību nekāda tieša sakara un tieši tāpēc prieks, ka beidzot vismaz kāds nav iesprindzis un kārtējo lipīgi poētiski salkano gabalu. Vērtējums variējas no 6 – 8.

Līdzekļi neattaisno mērķi. Un neuzlabo sniegumu. tā gribas teikt par nākamo, Nellijas Šlēgelmilhas un Anša Klintsona izpildīto „Zilo lakatiņu”. Tas iestudēts retro stilā, imitējot lauku zaļumballi, kurā neskaidru iemeslu dēļ Nellija iejāj uz balta zirga. Diemžēl sniegums tiešām atgādina lauku pašdarbnieku ansambli un ne visai veiksmīgais ārējais tēls lauku meiču, kas patiesi pirmo reiz uzvilkusi jaunas štātes uz balli un nu par visu vari cenšas nomakšķerēt kavalieri. Vērtējums no diviem 6 nokrītas līdz 4, bet Škutāns, žēlojot ieliek 10, lai pāris neizkristu.

Vakara prieks ir vakara vadītājas vārdu krājums, kas papildinājies ar „aizkulises”, kas beidzot tiek lietots angliskās „zaļās istabas” vietā. Taču kaitinoša kļūst nemitīgā taisnošanas par bargo žūriju un nemitīgas piebildes, ka žūrija tik barga, bet gan jau skatītājiem, patiks, zemteksts – viņi jau mums tādi – visu ņem pretī.

Nākamais pāris ir Ginta Ēķe un Vents Armands Krauklis ar vēl vienu latvisko klasiku – „Mana sirds ir atkal brīva” čigāniskās noskaņās, kas spēcīgi klibo Venta izpildījumā, respektīvi, viņš palicis ar „nedabeigtu” skatuves tērpu un izskatās, pēc paveca uzdzīvotāja nevis mīlētāja, melnā uzvalkā, baltā kreklā un baltās botās, pretstatā čigāniski skaistajai partnerei. Vērtējums no 7 – 10.

Gunita Ozola un Kaspars Antess – nākamais humoristiskais pāris ar dziesmu par bučiņas došanu, stāsts, kurā iejūtas fifīgu formu bufetniece un apmeklētājs, tomēr liekas tāds pajēls. Žūrijai tīk – 7 un 8 un divreiz pa 10.

Kārtējo reizi izceļas Liene Zostiņa un Edijs Šnipke, šoreiz ar klasiķi romantisku „Come what may” iestudējumu un arī ar kvalitatīvu izpildījumu, skaisti, bet ne īpaši oriģināli. Žūrija raud. Labākais, ko viņiem šovakar gadījies redzēt. Var jau saprast, pēc savām šīvakara ciešanām viņi visi ar prieku beidzot vienojas par kopīgu 10.

Nākamajiem nākas grūti pārkāpt uzcelto latiņu. Un viņi nepārkāpj. Bet nav slikti – Yana Kay un Intars Rešetins ar atraktīvu „Mamma mia”, kur vienīgā ekstra ir fona dejotājas un mūzika. Bet labs vokāls izpildījums visu glābj no pilnīgas garlaicības. Vērtējums dalās 8:9.

Kamēr skatītāji balso, viņus izklaidē šobrīd Rīgas cirka programmas jaunākais brīnums – traks vācu puisis ar „dejojošu” zaķīštraktoru, kas spļauj ugunis.

Atrakcijas galā un nu var uzzināt, kas skatītājiem nav gājis pie sirds. Šoreiz caurkrīt Agnese Rakovska un Artis Dzērve, ar savu skaisti ekstravaganto, bet gauži nemuzikālo izgājienu.