LNT šova „Zvaigžņu lietus” piektais raidījums

Žūrija šoreiz ir varen mīlīga un žēlīga, neviena skarbā vai sliktā kritiķa te nav. Divi klāt nākušie komisijā – Raimonds Bergmanis un Gunta Līdaka.

Šovakar, dziesmas un raidījums īpaši veltīts vīriešiem. Un ne jau tāpat vien. Šova veidotāji uzsvaru likuši uz iepriekšēja dienā (23. februārī) aizvadīto Armijas jeb t.s. Vīriešu dienu. Tiesa gan, šo svētku daudzināšana par starptautiskiem, raisa visai sāju smaidu. Latvijā to ieviesa ap 1940. gadu, kad šai dienā notika svinīgs „dzerestiņš”, godinot Sarkano armiju. Starptautiski – jā, tikai runājam jau par tām, zem sarkanā karoga apvienotajām tautām. Varbūt kļūdos, bet nekādas dižās saknes šī diena nav laidusi, kaut cik vēl svin tie, kas savulaik padomju armijas priekus obligātā kārtā izbaudījuši. Un ne jau pret vīriešu dzimuma slavināšanu iebildes (ak, pasarg Dievs!), bet pret dienas izcelsmi, kas, tāpat kā citi ievazātie svētki, nekādu sajūsmu neraisa.

Kā pirmie uzstājas Ginta Ēķe un Vents Armands Krauklis ar nodeldēti progammātisko dziesmiņu „Mammu, es gribu!” Deputāts īsās biksiņās tur līdzi savam slavenajam kolēģim un Tālavas taurētāja slavinātājam, kas reiz līdzīgā ietērpā kāpa tribīnē. Bet ne par Saeimas modi šoreiz. Vīrs ar vēderiņu un vēl divi, par gadiem 40 bērnību pārauguši, „puišeļi”, skraida ap gados jaunu māmiņu, kas pamatoti izskatās nogurusi no tā visa. Atklāti sakot, tik perversa estētika šķebina. Vienīgais pozitīvisms – baltās zeķītes ar bumbulīšiem, kādas neesmu nekur manījusi jau „nezincikturtos” gadus. Priekam seko mulsinoša pārdomu pauze – mēģinot iedomāties, kur gan ražo pusmūža vīrieša kājai atbilstoša izmēra bērnu zeķītes ar bumbulīšiem, un kādam nez nolūkam...

Lai nu kā, žūrija ir itin iecietīga, jo dziesmiņa jau tāda, ko šķībi nodziedāt aplam grūti. Valdis Lūriņš liek 7, Andžela Goba, atsakoties no piedāvātās, uz skatuves ceptas kotletītes – 8, Bergmanis, apēdis kotletīti, novērtē to par labu esam un arī dod 8, Gunta Līdaka, kā pati izsakās, izmantojot ilgi gaidīto iespēju, vērtēt deputātu, liek pat 9.

Nākamie uz skatuves kāpj Agnese Zeltiņa un Dāvis Kolbergs, kuri teatrālā manierē ķeras pie dziesmas no „Šveika” par seksuālajiem čiekuriem. Tātad, uz skatuves divi vīrišķi, 30.-to gadu strīpainajos peldkostīmos ar Puaro kunga cienīgām saskrullētām ūsām, fonā, protams, čiekuri un deju grupa. Ideja būtu pamatotāka, ja par seksuālajiem čiekuriem dziedātu nevis divi vīrieši, bet Zeltiņa saglabātu savu sievišķo veidolu. Saprotams, ka skatītājus šādas pārvērtības uzrunā vairāk. Taču amizanti ir, kad viņas burvīgās bumbierveida formas Bergmanis vēlāk tiecas tulkot gauži saprotamā un no teksta izrietošā veidā. Taču analizējot priekšnesumu, ko lai secina – pilna skatuve gandrīz tikai vīriešiem, un dzied viņi par seksu, aicinot nākt, kā šovakar, tā rīt... Par to viņi dabū veselus 3 desmitniekus un 9 no Līdakas. Un, ja kāds grib pārliecināties par Agneses pateicības līmeni, var pirmdien ap 11-iem pie Pēterbaznīcas gaidīt, kā viņa kāps tornī kliegt. Publiski jau tas visai latviešu šovu mīlētāju tautai no TV ekrāna ir apsolīts.

Nākamie ir žūrijas slavētie Liene Zostiņa un Edijs Šnipke, šoreiz ar „Thunderstuck” no AC/DC repertuāra. Skaļi, atraktīvi, bet ar labu dziesmu un „visu kaut ko” uz skatuves vien nepietiek, izpildījums cik dedzīgs, tik pārspīlēts. Žūrija pabaras, pabaras, bet atzīmes liek no 8 – 10.

Nākamie – Jenny May un Šons izpilda dziesmu no Maikla Džeksona repertuāra – „Thriller”. Kārtīgi izdresēta, Šona deju grupa iemieso zombijus-vampīrus, kuru vidū gadās iekļūt stāsta galvenajai varone (pati vainīga, nav ko staigāt tumsā ar koši sarkanu jaciņu!), kas ar vienu vadoņa kodienu tiek padarīta par vienu no savējiem. Izpildījums vizuāli nostrādāts, te nu mēs redzam Maiklu Dž., ja vien viņš savureiz nebūtu izdarījis ar savu tēlu, to, ko izdarīja.

Gunita Ozola un Kaspars Antess ar vēl vienu tautā populāru dziesmiņu – par raustīgo čali. Citējot žūriju – pašdarbība. Vietām aizmirstas teksts. Meiča no astoņdesmitajiem foršo čaļu-motociklistu vietā izvēlas nūģīgo puisi, kas nemaz tik bremzēts kā izrādās nav, jo kaut ko tai savā grāmatiņā par PR laikam salasījies. Tāda ir pamatdoma, taču priekšnesumā izskatās, ka viņai vispār nekas nav vajadzīgs, tā sakot, es te atnācu, un mazliet padziedāju. Valdis Lūriņš liek 6, citi, tā teikt, iecietīgi paglauda abiem galviņas un saka – ir jau labi – 7.

Yana Kay un Intars Rešetins ceļ priekšā pērnā gada populāro „Give It To Me”, jauka izeja no situācijas – Rešetins var rečitēt/repot, vizuāli telpu aizņem breikeri un atrakcija skatītājiem garantēta. Rešetins saņem no Andželas Gobas komplimentu par „jaukiem krūšu toņiem” un priekšnesums kopumā izpelnās 9 un 10.

Marta Kukarāne un Uģis Viļums arī ķērušies pie „Šveika”, atvadu gabaliņā „Baltā puķe” ilustrējot savu ceļu uz šovu. Neslikts salīdzinājums – šovs un frontes līnija. Saņem viņi par to skaistu rindiņu – 7 7 7 un vēl dāvanā 9.

Jana Kalniņa un Ivo Grīsniņš Grīslis bez jokiem ķērušies pie Kurta Veila un Brehta burvīgā gabaliņa par Mekiju Nazi. Nav jau Luiss Ārmstrongs, bet džeza orķestrī uzplaukuša mīlas romāna šarmu viņi rada. Žūrija izsakās no 7 – 9.

Kā pēdējie šovakar Ieva Pļavniece, Ivo Fomins un Zigmāra Liepiņa rakstīta „Sena kalpu dziesma”. Patiesībā, varbūt nav godīgi iekļaut šādas dziesmas šovā, ko raksturo popsīgi-roķīgi-degradēts estētikas līmenis visā tā plaukumā. Tādas mūzikas iekļaušana pat nav latiņas pacelšana pārējiem. Tas ir kā plauktā starp čipšiem, kolām, enerģijas dzērieniem, picām, starp visu šo ikdienā lietoto, reklamēto „junk food”, ielikt kārtīgu latviešu rupjmaizi.

Un vēl, atgriežoties, pie ievada par šīs svinamās dienas izcelsmi – arī no šī viedokļa dziesma ir kā spilgts trāpījums-pretsitiens. Šineļi, lāpas, mūzikas un kopkora dziedājuma spēks. Vai vērts piebilst, ka žūrijas vērtējums ir vienbalsīgs 10?

Pēc tam, protams, publikai kārojas jautrākas izklaides, un par to parūpējas „Aggressive” meitenes.

Kad skatītāju rezultāti apkopoti, viens pēc otra uz skatuves tiek saukti pāri-palicēji. Paradoksālā kārtā, uz robežsvītras, būt vai nebūt, kā pēdējie divi, palikuši šī vakara vājākie un spēcīgākie – Gunita Ozola un Kaspars Antess un Ieva Pļavniece un Ivo Fomins. Skatītāji haltūras un kļūdas nepiedod, aiziet tie, kas nemācās tekstu.

Nākamreiz zvaigznes solās rādīt priekšnesumos savus īpašos talantus...