LNT šova „Zvaigžņu lietus” sestais raidījums

Burtiskā nozīmē, jo nez kāpēc lielākā daļa ar īpašiem talantiem apveltīto, tos neuzskata par gana interesantiem un tautai rādāmiem. Nu, piemēram, Valkas mērs apgalvo, ka prot daiļi izšūt. Kas viņam, liedz to pierādīt? Bet nē, viņam vajag ar caurām zeķītēm, klarneti pūšot, pa skatuvi pastaigāt. Un tā, par visu pēc kārtas.

Žūrija šoreiz pavisam raibā sastāvā, pirmais, kā jau ierasts, ir Valdis Lūriņš, kurš spriežot pēc (pat viņam) neierasti skarbā vērtējuma, šķiet šovakar ko nelabu ieēdis, Andželu Gobu nomainījis Jānis Apeinis, kurš iesākumā liekas visai apmulsis, jo gaidījis ko citu; līdzās viņam – Brigita Rozenbrika, kura pieder pie tās žūrijas kategorijas, kam viss liekas jauki un burvīgi un „Balstiņa” Rolands Laķis, kas bieži vien solidarizējas spriedumos ar Lūriņu.

Vakaru iesāk „Zvaigžņu kabarē” ar cirka elementiem un daiļām dejotājām, kuras valda un kuru jūsmas saulītē gozējas Uģis Viļums. Līdzās viņam, protams, arī Marta Kukarāne, pie visa tā žonglēšana, pāris triki un „zvaigžņu putekļi”, kas žūrijai acis neaizmālē, kaut dziedājumā šoreiz jau progress manāms. Vērtējums no 7 – 9.

Kā nākamie cirka tēmu turpina Yana Kay un Intars Rešetins ar „Zelta dziesmu”. Yana pārtapusi par blondīni un dzelzs lēdiju – dzīvnieku dresētāju, kas valda divus „zelta zirgus” (eh, ja Rainis būtu zinājis, kāds patiesībā izskatās zelta zirgs, kas zina... visdrīzāk tad Antiņš nemaz līdz Saulcerītei netiktu). No kastes izlec plušķis šunelis (Laķa interpretācijā – ēzelis) un cer pielabināties potenciālajai saimniecei, rādot visu, ko māk, caur uguns riņķi lecot viņš zaudē ausis, bet tas jau tāds nieks vien ir pret to, ka vēlāk viņš tomēr tiek pieņemts bariņā. Vērtējums no žūrijas vienbalsīgs – 8.

Ar poētiski mierīgu kompozīciju „Time after time” Jenny May un Šons, kas pārmaiņas pēc iztiek bez liekiem specefektiem, galvenais akcents uz Jenny May vijoļspēli. Vērtējums atkal no 7 – 9.

„The lions sleeps tonight”. Jā, sācies kaķu mēnesis marts, tiesa kaķi tajā nudien neguļ un to, ko viņi dara parāda Liene Zostiņa un Edijs Šnipke. Jāpiebilst gan, ka tīģeru ādās, ne lauvu, un nevis viņu ādās, bet paši savās – meistarīgi apgleznotās. „Runcis” laiskojas šūpuļtīklā un viņu apmurrā vairākas skaistules, atliek vien izvēlēties, un tad jau romantika un palmas. Trūkst tik saulrieta. Žūrijas gaume gan krasi atšķiras. Nopietnie kritiķi Lūriņš un Apeinis liek 7, abi pārējie jūsmīgus 10.

Piektais pāris ir Jana Kalniņa un Ivo Grīsniņš Grīslis, kas atkal atgriežas pie cirka tēmām, šoreiz pie klaunādes. Tiesa, līdzīgi kā citos savos priekšnesumos, radot metaforas. Šoreiz ar ārējo košumu, Ivo garajām kājām un komisko neveiklību, kontrastē dziesmas smeldzīgums („Naktsvārdi”), lieliski uztaustot tiešas un pārnestas nozīmes, redzamo un pateikto. Taču Lūriņam ar to nav gana, kritika ir aplam barga, viņam piebalso Laķis un abi vienbalsīgi par priekšnesumu liek 6, savukārt Apeinis ir sajūsmināts, nosauc to par labāko, ko šovakar gadījies redzēt un dāsnu sirdi liek abiem 9, tāpat Rozenbrika.

Kā nākamie ir žūrijas mīluļi, ausu prieks un mierinājums – Ieva Pļavniece un Ivo Fomins ar kārtējo profesionālai iestudēto gabaliņu. Šoreiz no izrādes „Suns un kaķe”. Laiskā mājas kaķene un miskastes runcis Foma, jau atkal kaķu mēneša romantika. Grūti ko teikt, jo no vienas puses ir bauda skatīties un redzēt kvalitāti, nav jābaidās par šķību dziedājumu vai tamlīdzīgi. Nav arī šaubu, ka viņi uzvarētu žūrijas vērtējumā, jo šis pāris visu laiku bijis vismaz pāris soļu priekšā citiem. Un tieši tādēļ, vērojot viņus, ir tāda kā negodīguma sajūta, kļūst pat mazliet žēl pārējo, kam līdzās atliek vien fona loma. Vērtējums – 9 no Lūriņa, 10 – no visiem pārējiem.

Nākamie – Agnese Zeltiņa un Dāvis Kolbergs ar „Laika dziesmiņu”, špagatu un burbuļiem, vizuāli jauki un vokāli arī – Agnese brīžam dzied, taču citādi nekā īpaša. Vērtējums gandrīz vienots 8, izņemot Apeiņa liktu 7.

Vakara noslēgumā Ginta Ēķe un Vents Armands Krauklis. jau pieminēju Venta caurās zeķītes, iepriekš tās, līdz ar viņa kājām, bija paslēptas dzeltenās kurpēs, par ko arī dziesmiņa. Jā, par ko vēsta dziesmiņa skaidrs, taču, par ko iestudējums, skaidrs lāga netapa. Azartspēles, nauda, darījumi, neizdevusies žonglēšana un klarnetes spēle. Galu galā, dramaturģija, lai kāda tā būtu, šoreiz arī caura un basa. Vērtējums no 6 – 8, labi vēl, ka tā.

Kamēr skatītāji balso, viņus jau atkal izklaidē trakais vācu puisis no cirka jaunās programmas (iepriekšējo reizi viņš demonstrēja sava zaķīštraktora prasmes), metāls žņerkst, dzirksteles šķīst un visbeidzot, ar apburošu smaidu, viņš pacenšas latviešu valodā izlocīt atzīšanos mīlestībā skatītājiem.

Tikām rezultāti apkopoti un, neskatoties uz to, ka Agnese iepriekš izteikto solījumu uzkāpt Pēterbaznīcas tornī arī īstenoja, viņai un Dāvim šovs jāpamet. Kas zina, varbūt nākamajā reizē sagaidīsim vēl kādas atrakcijas, piemēram, ar kāpšanu Vanšu tiltā, daudzkārt pārbaudīta vērtība tomēr.