Otrajā setā jau no paša sākuma, galvenokārt aktīvāk spēlējot aizsardzībā un blokā, mūsējiem izdevās izvirzīties vadībā (7:3) un turēties nelielā, bet drošā vadībā visu setu (12:9, 15:11, 19:13, 22:15), seta galotnē sasniedzot lielāko pārsvaru setā un spēlē +9 (25:16).
Igauņi nemaz nedomāja padoties un galvenokārt sava līdera Henno iedvesmoti panāca vadību (7:5). Seta vidusdaļā mūsējiem gan izdevās lauzt spēles gaitu, izlīdzināt rezultātu (12:12) un vēlāk izvirzīties arī nelielā vadībā (16:14), taču ar to izrādījās par maz un igauņi spēlējot ar daudz lielāku iedvesmu uzvarēja trešajā setā ar 25:21.
Ceturtajā setā igauņi turpināja iepriekš iesākto un izvirzījušies vadībā jau seta sākumā spēja uzvarēt visā setā ar 25:21.
Viss izšķīrās piektajā setā, kura galotni nedaudz meistarīgāk un aukstasinīgāk nospēlēja latvieši un izcīnīja uzvaru ar 15:12, tādejādi svinot uzvaru visā spēlē ar 3:2.
Tādejādi mūsējie Eiropas čempionātā izcīnījuši 11. vietu. Otrdien ar avio reisu Vīne – Rīga mūsējie atgriezīsies Latvijā.
Rezultatīvākais Latvijas izlases rindās šodien bija Romāns Saušs, kurš guva 20 punktus, bet 18 punkti Vitālija Cinnes kontā.
Pēc Latvijas kadetu izlases pēdējās spēles uz pāris jautājumiem piekrita atbildēt Latvijas izlases delegācijas vadītājs Austrijā un Olimpiskais čempions Pāvels Seļivanovs.
Kā jūs kopumā vērtējat Latvijas izlases startu Eiropas čempionāta finālturnīrā kadetiem?
Protams, gribējās, lai čaļi nospēlē labāk, bet es neuzskatu, ka izlases spēli var vērtēt ar mīnusa zīmi. Gala rezultāts nav tas ko gribējām, bet saturiski mūsējie nospēlēja pietiekami labi. Varējām uzvarēt gan pirmās spēles pret Beļģiju un Poliju, gan spēli pret Turciju. Es viņu vecumā nebūt nebiju tik meistarīgs kā dažs labs no viņiem šobrīd, taču tos laikus noteikti nevar salīdzināt ar šodienu. Daudz kas ir mainījies.
Kas Latvijas jaunajiem volejbolistiem pietrūka, lai sasniegtu augstāku vietu?
Jau braucot uz čempionāta finālturnīru varēja just to spriedzi, kas virmoja gaisā. Lielākajai daļai puišu šis bija pirmais lielais turnīrs viņu karjerā, tāpēc satraukums bija ļoti jūtams. Puiši pierādīja, ka māk spēlēt. Īpaši spēlē pret Turciju, kad tika zaudēti pirmie divi seti mūsējie nebūt nesalūza, bet gan parādīja raksturu un spēja uzvarēt nākamajos divos. Piektajā setā vienkārši pietrūka sportiskās veiksmes, kas volejbolā ir ļoti nepieciešama. Ir tāds labs teiciens – „Spēlēt prot daudzi, bet uzvarēt nē!”
Brīžiem likās, ka Latvijas volejbolisti nerāda to sniegumu, kuru varam no viņiem sagaidīt un uz kuru viņi paši ir spējīgi. Ar ko tas izskaidrojams?
Puišu psiholoģiju ļoti spēcīgi iedragāja pirmā spēle pret Beļģiju. Mūsējie spēlēja ļoti labi, bet izšķirošajos brīžos pietrūka šīs sportiskās veiksmes. Manuprāt, šis zaudējums atstāja iespaidu uz visu turpmāko turnīru. Meistarības ziņā starpība starp komandām nebija nemaz tik ievērojama. Kļūdījās visas izlases, bet uzvarēja tās komandas, kuras to darīja mazāk.
Cik spēlētāji no šīs izlases nākotnē varētu kļūt par augsta līmeņa volejbolistiem?
Uzskatu, ka iespējas kļūt par profesionāļiem un spēlēt pieaugušo klubos ir gandrīz visiem no viņiem, dažiem labākas, dažiem ne tik labas, bet iespējas ir visiem. Par diviem, trim varu teikt droši. Konkrētus uzvārdus gan šobrīd negribētos nosaukt, bet mēs noteikti par viņiem dzirdēsim nākotnē.
Kādas šobrīd ir Latvijas jaunatnes volejbola galvenās problēmas?
Šeit, Austrijā nedaudz iznāca aprunāties ar Nīderlandes izlases delegācijas vadītāju. Viņš atklāja, ka lai iekļūtu Nīderlandes izlasē vecāki maksā par savu bērnu treniņiem (300 – 400 eiro gadā), bet federācija nodrošina tikai ar pašu nepieciešamāko – sporta formām, apaviem utt. Es nebūt negribu teikt, ka tas ir tas pareizākais veids, bet tā ir viena no iespējām. Ja vecāki maksā par savu atvašu treniņiem, tad viņiem ir tiesības prasīt no bērniem rezultātu. Otrs, kas man kā cilvēkam no malas krīt acīs ir tas, ka masu informācijas līdzekļos ir ļoti maz informācijas par volejbolu. Atverot avīzi es redzu, ka ārzemēs spēlē basketbolisti, futbolisti, hokejisti utt., bet ļoti reti kaut kur izdodas atrast informāciju tieši par volejbolu. Jaunieši taču mūsdienās ”sērfo” internetā, skatās sporta ziņas, bet par volejbolu tur informācijas ļoti maz. Manuprāt, mums vairāk jāpopularizē tieši volejbols un tad arī bērni nāks uz treniņiem. Pateicoties Sausnīša kungam (Latvijas Volejbola federācijas prezidents), pēdējā laikā gan situācija ir nedaudz uzlabojusies, taču gribētos, lai par volejbolu informācijas būtu daudz vairāk. Kā klubiem, tā federācijai ir ļoti nopietni jāstrādā pie sava tēla veidošanas. Ja tā būs, tad arī līmenis Latvijas volejbolā celsies.
