Jauniešu laivu klasē nav tik astronomisku izmaksu, lai pat šajos grūtajos laikos nevarētu sportot. Lielākie ūdens motosporta centri ir Liepājā, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā un Jūrmalā. Jaunais pasaules čempions JT-250 klasē sešpadsmitgadīgais Toms Smilškalns nāk no Bauskas, par gadu jaunākais Eiropas čempions Ivo Egle ir alūksnietis. Uz ūdens labākās jauniešu laivas attīsta apmēram 80 km/h un tas tiešām nav maz. Ūdens sacīkšu laikā nekad nav gluds kā asfalts un izjūtas pavisam ekstremālas. Tieši tas pievelk puikas, kuri gatavi riskēt un pierādīt sevi konkurencē ar tādiem pašiem vienaudžiem. Latviešiem tas izdodas un jaunatnes klasē neviena cita valsts šogad nevar lepoties ar tādiem panākumiem. Sasniegtais ir pašu braucēju, viņu vecāku un padomdevēju nopelns, tāpat savulaik tālredzīgu programmu izstrādāja Latvijas Ūdens motosporta federācija. Iespēju robežās jāpalīdz tieši mazajiem, jo citādi daudzi puikas sportam būs zuduši. Jaunajiem pirms mačiem acis vai spīd, ar tādu degsmi viņi dodas ūdenī jau treniņu braucienos, nemaz nerunājot par sacīkstēm.
Bez stresa, bet pirmais
”Faktiski jau mums bija doma jūlijā braukt uz pasaules čempionātu Tallinā un tur gūt pieredzi, varbūt pacīnīties par pirmo sešinieku,” – atzīstas Toms Smilškalns. ”Iznāca daudz labāk – jau izlozē izvilku pirmo numuru un kvalifikācijā pa gludu ūdeni izdevās uzrādīt labāko laiku. Mačos arī braucu pa pirmo – otro pozīciju, vēlāk Ivo Egli diskvalificēja par forsētu dzinēju un kļuvu par pasaules čempionu. Baltijas čempionātā gan esmu tikai trešais sezonas kopvērtējumā, bet pirmajā posmā Liepājā vēl braucu ar veco laivu un tad nevarēju cīnīties par augstām vietām. Pirmais sešinieks bija maksimums.” Konkurence Tallinā bijusi liela, pieteikušies 29 braucēji un sacensībām kvalificējušies labākie 24. Vairāk pēc noteikumiem vienā braucienā nepielaiž.
Toms ūdens motosportā iet tēva pēdās, jo Andis Smilškalns bija pazīstams motorlaivu klases S-550 braucējs. Debija pirmajos mačos 14 gadu vecumā gan neesot bijusi tik veiksmīga .”Jau pirmajā līkumā sasitu laivu un togad sacīkstēs vairāk nebraucu, kaut pats tiku cauri sveikā. Pērn sākums atkal bija neveiksmīgs, Alūksnē salikāmies vairāki kopā pie bojas un nācās no jauna taisīt laivu.” Par saviem audzinātājiem Toms Smilškalns sportā min savu tēvu un arī vecmeistaru Jāni Milleru, kas ir izcils laivu būvētājs. ”Tagad jau es pats savu Yamaha dzinēju varu izjaukt un ar tēva nelielu palīdzību arī visu salikt kopā. Laivai uztaisīt remontu nav sveša lieta, pats špaktelēju, krāsoju”. Pirms laivām Toms nodarbojies arī ar karatē, taču tagad gan vairs to nedarot. Viena cita aizraušanās gan palikusi – tautas dejas deju kopā ”Mēmelīte”. Sportā Toms Smilškalns nu nonācis krustcelēs - jauniešu JT-250 klasē var startēt tikai līdz 16 gadu vecumam . ”Ir doma vai nu par motorlaivu T-550 vai arī S-550 klasi. Ar abām laivām jau esmu izbraucis un tuvāka manai tagadējai noteikti ir T klase. S-550 ir katamarāna tipa laiva, cita vadāmība un arī lielāka centrbēdze pagriezienos.” Tēvs vēl piebilst, ka S-550 vajag vairāk spēka un labāku fizisko sagatavotību.
Pasaulē fiasko, Eiropā tituls
Pasaules čempions Toms Smilškalns Baltijas čempionātā gan šogad palika tikai trešais, četru posmu summā piekāpjoties alūksnietim Ivo Eglem un igaunim Henrijam Fatkinam. Ivo Egle vasaras nogalē Lielbritānijā kļuvis par Eiropas čempionu JT-250 motorlaivu klasē.
”Trase Anglijā bija diezgan pagrūta, trīs bojas, strauji pagriezieni, bet pretinieki jau pārsvarā tie paši, kas Baltijā un arī pasaules čempionātā. Klāt nāca kāds anglis, no latviešiem es šoreiz vienīgais biju ieradies. Ezeriņš nebija pārāk liels un varbūt pat mazāki viļņi nekā pie mums dažos mačos, tik vien tie, ko paši braucot radījām,”- atceras Ivo.
Alūksnietim izdevās uzvarēt visos četros braucienos, kaut titulam pietiktu arī ar trim panākumiem. Uz goda pjedestāla otrā pakāpiena igaunis Hanness Haugasmagi, trešais bija mājinieks Bens Morse. ”Man jau kopumā šogad galvenais pretinieks bija igaunis Henrijs Fatkins, Baltijā viņš palika otrais. Vispār kā nu kuros mačos, nesen kā pēdējā posmā Jūrmalā lielajos viļņos ļoti labi gāja igaunim Brendonam Timofejevam, Anglijā tomēr viņš bija patālu no pirmā trijnieka. Varbūt nepiemērota tehnika šādiem apstākļiem?”
Pats Ivo Egle ar ūdens motosportu sācis nodarboties samērā vēlu – tikai pērn, 14 gadu vecumā. Interese it kā esot bijusi, ar laivu daudz braukājis viņa tēvs Raitis Egle.
” Līdz tam es sportā neko daudz nedarīju, paspēlēju basketbolu, ziemā hokeju. Reiz tētis teica, lai sataisās, rīt brauksim prom kaut ko izmēģināt. Tā devāmies no Alūksnes uz Jelgavu, tur Jānis Millers bija sagatavojis laivu, izmēģināja mani un tā arī viss sākās.” Ar J.Millera gatavoto finiera laivu Ivo brauc joprojām, taču tagad jau pats varot dzinēju izjaukt un salikt, tāpat vēl piestrādāt pie korpusa. ”Kad Anglijā tehniskā komisija izjauca laivu un pēc tam likām kopā, es jau tēvam ņēmu darbu nost, visur palīdzēju. Pasaules čempionātu Tallinā īpaši negribu atcerēties, braucienos tur biju ātrākais , bet pēcāk tehniskā komisija piesējās. Pat īsti pats nezinu, par ko, bet igaunim bija iespēja tikt pirmajā trijniekā un mani diskvalificēja. Tas bija visai strīdīgi.” Jauniešu JT-250 klasē Ivo Egle vēl varēs braukt vienu gadu. ”Es pat īsti nezinu, kā būs tālāk. Ir jau doma pamēģināt ceturto formulu, gluži kā Mārtiņš Morozs, bet nezinu kā būs ar līdzekļiem. Pagaidām tas ir vairāk kā hobijs, mēģinām patrenēties
vismaz vienu, divas reizes nedēļā, kādreiz iznāk arī biežāk.”
Gandarīts arī agrāk pazīstamais ūdens motosportists un tagad laivu būvētājs Jānis Millers :”Abi puiši malači, viens pasaules čempions, otrs Eiropas, turklāt brauc ar manis ražotajām finiera laivām. Varbūt jau tās modernās plastikāta laivas ir smukākas un vieglāk kopjamas, bet galvenais ir rezultāts. Man prieks par viņiem.”