"Mūsas" trase, sākumā gan kā motokrosa trase, tika izveidota 1978. gadā, un tajā notika dažāda mēroga motokrosa un skijoringa, kā arī dažādas citas auto, moto, velo, šaušanas un vieglatlētikas sacensības. Sešus gadus vēlāk šī trase pārdzīvoja ievērojamas pārmaiņas un uzņēma pirmās Vissavienības autokrosa sacensības. Jaunizveidoto trasi un sacensību organizāciju augstu novērtēja gan sportisti, gan toreizējās auto un motosporta atbildīgās personas, līdz ar to jau 1986. gadā "Mūsā" notika pirmās starptautiskās autokrosa sacensības - "Sociālistisko valstu draudzības kausa izcīņa autokrosā", kurās pirmo reizi skatītāji varēja vērot Čehoslovākijas, Vācijas Demokrātiskās Republika, Rumānijas, Ungārijas un Polijas autosportistus.
"Uz Sociālistisko valstu draudzības kausu sacensībām vienmēr ieradās starptautiskās automobiļu federācijas FIA novērotāji. Viņi bija ļoti apmierināti ar trasi, kā arī organizāciju, tāpēc autokrosa sacensībām Bauskā tika piešķirts Eiropas autokrosa kausa posma statuss," kā "Mūsa" ieguva tiesības rīkot Eiropas autokrosa čempionāta posmu skaidro toreizējais "Sporta Komplekss Mūsa" vadītājs Valdis Bensons.
1990. gadā Mūsā uz starta bija viss čempionāta zieds, kuram labu kompāniju sastādīja Latvijas sportisti. Salonautomašīnu klasē Pēteris Neikšāns piekāpās tikai izcilajam vācietim Rolfam Folandam un guva otro vietu, bet aiz viņa finišēja Edvīns Surgofts un Andris Kārkliņš. Bagijos trešais bija Nikolajs Tions. Tomēr tobrīd svarīgāka bija Eiropas posma Latvijā izdošanās, ieliekot stūrakmeni nākamajiem gadiem.
Eiropas čempionāta posms Bauskā nenotika tikai vienu gadu – 1991. gadā, Augusta puča laikā sacensības pēdējā brīdī nācās atcelt sarežģītas politiskās situācijas dēļ. Taču arī ar šo gadu saistās kāds kuriozs gadījums – "mēs visiem izsūtījām faksus ar paziņojumu, ka ārkārtas apstākļu dēļ sacensības tiek atceltas, taču šo ziņu nebija saņēmis viens holandiešu sportists. Viņam, neskatoties uz pastiprināto robežapsardzi un patruļpunktiem uz ceļiem, bija izdevies nonākt līdz Mūsas trasei," atceras Valdis Bensons.
Eiropiešiem patika Latvijas posms, par spīti tam, ka Mūsas debija notika vēl sarežģītajā PSRS laikā. Savukārt Latvijas sportistiem arvien pārliecinošāk izdevās pietuvoties čempionāta līderiem, sasniedzot atsevišķus spilgtus rezultātus. Pirmajos gados tas izdevās, piemēram, Tionam, Neikšānam, Gintam Bujānam. Eiropas ātri autokross iemantoja popularitāti un stabilitāti Latvijas autosporta sabiedrībā. Neaizmirstama paliks 1993. gada sacīkste, kad uzvaru savās mājās pirmo reizi izcīnīja Gints Bujāns. Šim un citiem panākumiem sekoja vēl lielāka latviešu apņemšanās iekarot Eiropu. Deviņdesmito gadu vidū pie lietas aktīvi ķērās Andris Dambis, Haralds Šagbazjans, Aldis Zēbergs, iesākto turpināja Gints Bujāns, veiksmīgi debitēja Jānis Kļaviņš, savs sakāmais allaž bija bagiju braucējiem Jurim Vaivodam, Aleksejam Jaluņinam un citiem.
Latvijas sportistu centieni atainojās arī kopvērtējuma tabulās. Andris Dambis 1996. gadā kļuva par Eiropas čempionāta bronzas medaļnieku D-1 klasē. 1998. gadā par mata tiesu Dambim no rokām izslīdēja čempiona tituls, tāpēc otrā vieta šķita ar nelielu rūgtuma piegaršu, lai gan rezultāts, protams, unikāls. Medaļu birumu 1999. gadā turpināja tikko debitējušais Uģis Traubergs, sasniedzot bronzu. Nākamajā gadā spēkus Eiropas čempionāta sezonai bija sakoncentrējuši Dambis, Zēbergs, Uģis un Ivo Traubergi. Citu valstu sportisti varēja tikai vērot, kā kopvērtējuma tabulā latvieši no visiem atraujas un punktus zaudē tikai savstarpējās cīņās. Rezultātā skarbā cīņā par Eiropas čempionu kļuva Uģis Traubergs. Andrim Dambim vēl viens vicečempiona tituls, bet Ivo Traubergs debijas sezonā sasniedza bronzas medaļu. Lai skats būtu vēl biedējošāks, ceturtajā vietā tautiešus piesedza vēlākais Eiropas vicečempions Aldis Zēbergs. 2000. gads bija visveiksmīgākais arī Mūsas rezultātu ziņā – latvieši D-1 klasē izcīnīja pirmās četras vietas – Traubergiem brāļu dubultuzvara, Zēbergs trešajā vietā, bet Aigars Nitišs – ceturtais. Gadu vēlāk masveidība no latviešu puses noplaka, taču ne panākumi – sen pelnītu sudraba medaļu sasniedza Gints Bujāns. Tiesa, arī šis vicečempiona tituls bija ar rūgtumu, jo, pārbraucot pēdējā posma fināla finiša līnijai, viss liecināja, ka Gints ir čempions. Savukārt pēc sacīkstes tika anulēts rezultāts kādam no sekotājiem, kas kopvērtējuma matemātiku pagrieza par labu vācietim Helmutam Vildam. Bujānam pietrūka divi punkti...
Ilgus gadus par Eiropas autokrosa čempionāta norisi Latvijā un Bauskas trasi rūpējās Pēteris Neikšāns: "Es rūpes par trasi un čempionāta norisi Latvijā pārņēmu no Alekseja Jaluņina, jo sapratu, ka neviens cits to neuzņemsies darīt. Tolaik Eiropas čempionātā piedalījās daudz Latvijas sportisti un krosam bija krietni lielāka popularitāte. Cilvēki daudz vairāk sekoja līdzi un priecājās par mūsu sportistu sasniegumiem. Objektīvi skatoties, sacensības Mūsas trasē vienmēr ir bijušas ļoti augstā līmenī un nevienā punktā nav atpalikušas no citām Eiropas trasēm. Lielākoties šo darbu darīju tādēļ, ka mani dēli brauca autokrosā, taču, kad nolēmām pievērsties rallijam, trasi nodevu Edgaram Maišelim, kurš solīja ar jaunu sparu turpināt iesākto."
Kopš 2003. gada, kad Pēteris Neikšāns nodeva kompleksu Edgara Maišeļa rīcībā, Mūsas sporta komplekss ir piedzīvojis vērienīgu atdzimšanu gan tehniskā nodrošinājuma, gan pasākumu augstā organizatoriskā līmeņa un izpildījuma jomā. 2008. un 2009. gadā Sporta Komplekss Mūsa, kas ir ieguvis Latvijas valsts Nacionālās autosporta bāzes statusu, sasniedza arvien jaunus un jaunus rekordus, gan sacensību dalībnieku, gan apmeklētāju, gan pārstāvēto valstu skaita ziņā. Par ko ir saņēmis nevienu vien apbalvojumu no Starptautiskās Automobiļu federācijas FIA.
Eiropas čempionāta posms Mūsā vienmēr ir bijis ļoti svarīgs Latvijas sportistiem – tā vienmēr ir bijusi sacīkste, kurā latvieši varēja atrādīties saviem līdzjutējiem, saņemot nepieciešamo enerģijas lādiņu un, tīri praktiski, izmantot savas trases pārzināšanas priekšrocības labu rezultātu sasniegšanai. No 90 pjedestāla pozīcijām, ko Eiropas autokrosa čempionātā sasnieguši Latvijas sportisti, 21 reizi panākumi gūti tieši Mūsā. Savu skatītāju klātbūtnē latvieši svinējuši sešas uzvaras: Gints Bujāns 1993. un 2001. gadā, Andris Dambis 1998. gadā, Uģis Traubergs 2000. gadā, Ivo Traubergs 2002. gadā un Aldis Zēbergs 2004. gadā.
Šie Eiropas līmeņa autosporta svētki Latvijā, kas šogad Mūsā notiks 22. un 23. maijā nebūtu iespējami bez ģenerālsponsoriem: Latvijas Mobilais Telefons un Latvijas Dzelzceļa Ritošā Sastāva Serviss, kā arī atbalstītājiem: Aldaris, tipogrāfija Veiters, RE&RE, Canon IB Serviss, Eden, Lux Auto, TSC Auto un informatīvajiem atbalstītājiem: LTV7, LNT, TV5, SWH, SWH+, Latvijas Avīze, Auto Bild Latvija, Bauskas Dzīve, Auto Euro, Draugiem.lv, 4rati, iAuto, Motors24.lv, Mascus un raidījuma Ātruma Cilts.
Foto: no Sporta kompleksa Mūsa arhīva