Esi iekļuvis vēsturē, jo būsi pirmais Latvietis BMXsā, kas dosies uz pirmajām Jaunatnes Olimpiskajām spēlēm. Kā tas nāca un kas pirms tam bija jāpiedzīvo?
Paldies! Protams, esmu lepns gan par izcīnīto iespēju piedalīties šajās spēlēs, gan par to, ka esmu Valmieras puika, kurš mācās Valmieras pārgaujas ģimnāzijā un piedalīšos pirmajās spēlēs. Kā tas man nācis? Cīnījāmies līdz pēdējai sacensībai ar savu draugu Kristeru Lejiņu, gāja mums punkts punktā. BMX sacensībās favorīts bija Lejiņš, savukārt, šosejā biju nepārspējams un rezultātā man uzvara. Dubults prieks par šo panākumu, jo biju satraumējies un gadu īsti nevarēju patrenēties. Pateicoties liktenim, kas mani atkal saveda kopā ar Ivo Lakuču, esmu atgriezies BMXsā un esmu ambīcijām pilns, jo lielais BMX ir tikai priekšā! Šeit gribēju teikt, ka bez trenera Ivo Lakuča es diez vai vēl sportotu un kur nu vēl domātu par augstiem sasniegumiem.
Kādi ir Tavi šīs sezonas spilgtākie brīži?
Sastādot šīs sezonas plānu, mums ar treneri bija divi mērķi. Viens bija tikt atpakaļ formā cik vien labā ir iespējams un tad starts pasaules čempionātā DĀR, uz kuru braucam jau 26.07. prom. Un otrs, protams, šī pieminētā Jaunatnes Olimpiāde. Pagaidām viss daudzmaz izskatās un notiek kā plānots un ceru, ka spilgtākie brīži mani vēl gaida.
Ko Tev nozīmē, ka esi pirmais Latvietis BMXsists, kas dosies uz Jaunatnes Olimpiskajām spēlēm? Kādas ir izjūtas?
Es to uztveru kā balvu par 13 BMX sportā pavadītajiem gadiem. Pirmajam būt vienmēr ir forši un vēl uz pirmajām spēlēm, sajūtas tiešām ir patīkamas. Bez tam būšu arī Latvijas izlases pirmais karognesējs I JOS.
Kādu latiņu sev esi uzstādījis šajās sacensībās?
Esmu priecīgs, ka tik tālu jau esmu ticis. Ar to vien, ka esmu dalībnieks man nepietiks. Pēc iespējas tikt tuvāk uzvarai! Nu cīnīšos!
Uzvarēt – tas Tev ir ļoti svarīgi?
Protams, ir ļoti patīkami uzvarēt, bet domāju, ka svarīgāk ir nobraukt tā, lai nav kauns pēc tam skatīties. Un ja viss izdodas, tad jau arī uzvaras neizpaliek.
Pastāsti par tipisku treniņu dienu pirms sacensībām?
Parasti pēdējais treniņš ir sprinti un sacensību trases iebraukšana. Svarīgi ir arī labi atpūsties pirms sacensībām.
Šosezon esi nopietni progresējis. Kam par to jāsaka ''paldies''?
Pirmkārt, trenerim Ivo Lakučam un visai komandai, kas ir ar mani.
Kas vēl bez prasmes nepieciešams, lai nobrauktu pēc iespējas labāk izmantojot maksimāli savu potenciālu?
Darot šo darbu jau ne pirmo gadu, daudz kas iestrādājas automātiski. Svarīgi, lai esi labā formā, tad jau pārējais būs likumsakarība!
Tagad BMXbraucēji Tevi uztver, pirmkārt, kā konkurentu, un tikai pēc tam kā draugu. Vai tas netraucē?
Vēl tā īsti neesmu saskāries ar negatīvu attieksmi no kāda BMX braucēja puses, bet esmu uz to gatavs, jo saprotu, ka sports ir sports un visi grib uzvarēt. Bet zinu, ka aiz manis stāv mana ģimene un treneris, kuri ir ar mani. Tas man ir svarīgi.
Vai zini kaut ko par konkurentiem, ar kuriem būs jāsastopas Jaunatnes Olimpiskajās spēlēs?
Personīgi neesmu ar nevienu runājis, bet jau zinu lielākos konkurentus. Katrā ziņā tur būs ātrākie junioru klases braucēji un nekāda pastaiga nav sagaidāma! Cik zinu, no visām valstīm brauks spēcīgākie juniori.
Uz šo jautājumu droši vien esi atbildējis ne reizi vien, tomēr pajautāšu vēlreiz – kā tas viss sākas? Kāpēc tieši BMX?
Lielākais nopelns te būtu vecākiem, kas mani arī aizveda uz pirmo treniņu Baiļos. Sākumā bija tā kā bija, baigi nemaz nevilka uz to sportošanu, bet pēc tam jau iepatikās. Patika, ka BMXsā iesaistās visa ģimene, visur esam kopā!
Kas ir Tavi finansiālie atbalstītāji, lai varētu piedalīties tik liela mēroga sacensībās?
Tas jau vairs nav izmērāms naudā vien. Ļoti liels vecāku, treneru un paša ieguldījums. Atbalstītāji: Māra Štromberga aģentūra, Beļģu komanda Meybo Thor, Ernestam Pūcem, Ventspils Olimpiskais centrs, Valmieras Junioru Olimpiskā vienība.
Kas ir mainījies pēc tam, kad BMX kļuva par olimpisko sporta veidu?
Manuprāt, sportistu attieksme ir kļuvusi profesionālāka – augstāks līmenis visās sacensībās. Žēl, ka mūsu nacionālā izlase, salīdzinot ar citām valstīm, izskatās diezgan blāvi. Kaut gan uzskatu, ka mums Latvijā ir ļoti labi speciālisti visos līmeņos, bet kopā nav nekā, katrs savā kaktiņā.
Vai nekaitina, ka cilvēki Latvijā BMXkā nopietnam sporta veidam pievērsa uzmanību tikai tad, kad Māris Štrombergs uzvarēja olimpiādē?
Tā nu tas mūsu mazajā valstiņā ir. Citur jau ir līdzīgi, pirmajās vietās ir futbols un citi sporta veidi, kur var nopelnīt. Lai pie mums sports kļūtu par biznesu? Lai Latvijā ar BMX varētu daudz nopelnīt mums vajadzētu pāris tūkstošu braucēju un tikpat daudz turīgu firmu! Tāpēc jau braucam ārzemju komandās! Tur bieži vien šiem labdariem sagādā baudu kādam talantīgam jaunietim palīdzēt, kuram dotajā brīdī pietrūkst līdzekļu. Pēc tam, ja jau esi slavas virsotnē, tad var arī nopelnīt! Es tā saprotu lietas ap sportu.
Kuri cilvēki Tevi ir visvairāk ietekmējuši – vecāki, treneri, varbūt – draugi?
Esmu pilnveidojies no katra paņemot pa drusciņām.
Vai Tev ir mērķis, ko vēlies sasniegt BMX?
Sekot Mārim un būt sporta virsotnē.
Vai esi izdomājis, ko darīsi pēc gadiem desmit?
Braukšu kruīzā ar savu jahtu pa jūru! (Smejas.) Braucot uz sacensībām jau daudz laika nesanāk apskatīt un iepazīt valstis, kur startēju. Bet nopietni runājot – tik tālu vēl neskatos.
Māris ir teicis: „Ja gribat braukt un pacelties uz nākamo līmeni, tad jābrauc uz Ameriku". Kādi ir tavi plāni?
Mēģināšu pierādīt pretējo, bet ja godīgi, jāpabeidz skola un tad jau laiks rādīs kas un kā.