Konstantīns Gluhovs Rīgas Grand Prix K-1 cīnās neizšķirti ar leģendāro Garriju Gudriču

K-1 ir profesionālas sacensības, kas balstās uz cīņas mākslām, kur dažādu disciplīnu cīkstoņi sacenšas trīs, trīs minūšu ilgos raundos. Lai nodrošinātu cīkstoņu drošību, tiek uzvilkti cimdi un uzbrukumi tiek ierobežoti ar grūdieniem un sitieniem. K-1 cīkstonis, kurš acīmredzami fiziski ir pārāks par savu oponentu, var tikt nokauts ar vienu sitienu vai grūdienu. Bieži mēdz gadīties, kad tehnika un ātrums pārspēj augumu un spēku. Metieni, sitieni ar elkoņiem un galvu šajā sporta veidā ir aizliegti.

Sākoties unikālajām vakara cīņām, viens no turnīra organizatoriem publiku uzrunāja sekojoši: „K-1 Japānā ir kļuvis par vispopulārāko sporta veidu, tādā veidā nostiprinot interesi par cīņas mākslu pat valsts mērogā. Japānā, K-1 ir iknedēļas pārraide, kuru translē sastrēgumstundās vispopulārākajā programmā, un tās cīkstoņi jūtas kā tautas slavenības. Pēdējos gados K-1 ir izaudzis par veselu impēriju, veidojot filmas, video spēles un tirdzniecības kartes. Sacensību K-1 spodrums, kas apvieno sevī cieņu pret cīņas mākslām, ir piesaistījis pasaules vislabākos sportistus. Izņemot Japānu, tur piedalās sportisti no Francijas, Šveices, Ķīnas, Korejas un Amerikas Savienotajām Valstīm. Lai gan vairums entuziastu ir K -1, ir arī citu sporta veidu pārstāvji, ieskaitot boksu un amerikāņu futbolu. Lai kā arī nebūtu, viņi visi sacensības uzsāk ar vienu mērķi: pierādīt, ka viņu cīņas stils ir vislabākais pasaulē.”

Kopš K-1 pastāvēšanas, tas vienmēr bijis kā izrāde, kas piepilda lielās arēnas un izņēmums nebija arī Rīga.

Pirmoreiz Latvijas iedzīvotājiem klātienē ar K-1 bija iespēja iepazīties 2006.gadā, kad “Grand Prix 2006 Rīga” turnīrā piedalījās pazīstamie K-1 cīkstoņi no Japānas, Francijas, ASV, Holandes un Krievijas. Toreiz skatītājus visvairāk sajūsmināja leģendārā Matija Mo cīņa, kurā viņa pretinieks ar iespaidīgu nokautu no cīņas tika izslēgts jau pirmajā raundā.

Arī “Grand Prix 2007 Rīga” organizatori bija parūpējušies par visai iespaidīgu cīkstoņu atlasi. Neskatoties uz visai vājajiem pamatturnīra dalībniekiem, supercīņas tik tiešām bija kā saldais ēdiens.

“Milžu cīņas” Arēnā Rīga iesākās ar pusstundas aizkavēšanos. Kā pirmie ringā devās prezentācijas cīņu divi pāri, kuru parādītās cīņas bija diezgan nebaudāmas. Pirmā cīņa beidzās jau pirmajā raundā, savukārt otrajā cīņā tika aizvadīti visi trīs raundi, taču arēnas publika vēl joprojām uzvedās tā, it kā būtu ieradušies baudīt kādu kultūras vakaru – pietrūka gan cīņas skaistums, gan emocijas.

Pamatturnīra pirmo cīņu iesāka publikai jau pazīstamais Sergejs Gurs, kurš pērn Arēnā Rīga bija supercīņas dalībnieks. Toreiz viņa pretinieks bija viens no populārākajiem un labākajiem Japānas K-1 cīkstoņiem Tacofumi Tomihiru. Atgādināsim, ka šajā cīņā visi gaidīja Gura nokautu, taču kā izrādījās Baltkrievijas cīkstonis bija ļoti nopietns pretinieks un uzvara Japānas cīkstonim tika piešķirta tikai pēc trešā raunda tiesnešu apspriedes.

Šajā turnīrā Sergejs Gurs iekļuva finālā, kur pretī viņam stājās otrs finālists Lietuvas sportists Mindaugas Sakalauskas. Finālcīņa šajā turnīrā bija noslēdzošā, tāpēc nesteidzoties notikumiem pa priekšu, no sākuma iepazīstināšu jūs ar trīs supercīņām, kuras patiešām bija skatītāju ovāciju vērtas.

Pirmā supercīņa risinājās starp pērnā gada finālistu, publikas mīluli un tautā saukto “gumijas cilvēku” Maksimu Nieledva un Japānas sportistu Hiraku Hori. Kad skatītāju redzes lokā parādījās Nieledva, Arēnu Rīga beidzot pāršalca skaļi aplausi un ovācijas. Šis Maksims patiešām ir ļoti kolorīts K-1 pārstāvis, kurš pēc miesas uzbūves nebūt neatgādina spēcīgu cīkstoni, taču Nieledva tāpat kā pērna, arī šogad pierādīja, ka K-1 burvība slēpjas ne tikai muskuļos. Jau pirmajā raundā izslavētais Japānas sportists atradās uz ringa grīdas, bet pēc otrā raunda grīdas slaucīšanas, tiesnesis cīņu pārtrauca un Maksims Nieledva Arēnu Rīga atkal atstāja kā varonis.

Otrā supercīņa bija šī vakara pagaidām gaidītākā tikšanās, kur ringā tikās pērnā gada čempions Zabits Samedovs (Mauglis) ar itāli Luka Sabatini. Šovs, kurš tika apdāvināts ar pagaidām visskaļākajiem aplausiem, iesākās jau mirklī, kad Mauglis parādījās uz skatuves. Zabita uznāciens tika pavadīts iespaidīga pitona pavadībā, kas ļāva secināt, ka Mauglis par savu cīņu ir ļoti pārliecināts. Pirmajā raundā jau pēc dažām sekundēm Maugļa pretinieks atradās uz grīdas un turpinoties neilgai cīņai, drīz vien itālis piedzīvoja smagu nokautu, pēc kura vēl ilgi nevarēja attapties ne pats sportists ne arī publika.
Visu cieņu šim šovam, jo citādi jau likās, ka šī gada pasākums nebūs izdevies...

Beidzot klāt bija mirklis, kad ringā bija jātiekas Kanādas milzim Garrijam Goodridgem ar latvju bāleliņu Konstantīnu Gluhovu. Jāatzīmē, ka kanādietis ir viens no K-1 respektētākajiem cīkstoņiem, kurš ir izcīnījis arī “Grand Prix Hawaii 2005” čempiona titulu.

Primssacensību preses konferencē Garrijs atzina, ka viņa mērķis gaidāmajā cīņā ar Gluhovu ir pavisam vienkāršs: “Mans pretinieks tiks nokautēts.” Savukārt, Gluhovs uz šādu izteicienu reaģēja pavisam mierīgi, atbildot, ka jebkurš K-1 cīkstonis rēķinās ar to, ka var piedzīvot zaudi, taču ar šādu domu viņš ringā neiešot. Atgādināšu vien, ka pērn Gluhovs pamatturnīrā izcīnīja uzvaru, bet par iekļūšanu finālā zaudēja jau pieminētajam Maksimam Nieledva.

Šī vakara skaļāko ovāciju pavadīti, cīkstoņi devās ringā, lai beidzot remdinātu visas aizkulišu runas par to, kurš tad būs tas varonis. Garriju, kā vienmēr, pavadīja viņa, pieticīgā izskatā ģērbusies, māsiņa, kura brīžiem likās pat kā traucējošs faktors, jo viņas līdzi jušana pievērsa lielāku uzmanību nekā notiekošais ringā...

Pirmais raunds šo “milžu cīņā” aizritēja visai līdzīgi un brīžiem pat likās, ka Gluhovs ir ņēmis virsroku. Šāda pati aina bija vērojama arī otrajā un pat trešajā raundā, kas Gluhovam jau tā bija liels sasniegums, jo salīdzinot viņa spējas ar pērno gadu, negribējās ticēt, ka Gluhovs būs tik sīksts pretinieks.

Trīs augstas klases raundi bija aizvadīti un nu pienāca brīdis žūrijas lēmumam. Visi trīs žūrijas galdiņi atzina, ka cīņa vērtējama kā neizšķirta. Protams, tas bija patīkami, taču pietrūka šis punkts uz “i” un neatbildēts arī palika jautājums, kāpēc šai cīņai netika nozīmēts papildus raunds...

Pēc “tādas cīņas” fināls, kurā tikās Sergejs Gurs ar Mindaugu Sakalausku, vairs nelikās aktuāls. Pēc pirmā raunda, kad Gurs savu pretinieku jau divreiz bija dabūjis pie zemes un tiesneši cīņu pārtrauca, pavēstot, ka šī turnīra čempions ir baltkrievs Sergejs Gurs, zāle strauji sāka iztukšoties, kas nozīmēja, ka daudzi nemaz nesagaidīja apbalvošanu.

Ja šī gada turnīrs būtu jāsalīdzina ar pagājušajā gadā redzēto, tad, vērtējot arī skatītāju attieksmi, jāatzīst, ka pērn viss likās nedaudz emocionālāks. Neko nevar teikt par trīs supercīņām, jo tās tik tiešām bija baudāmas, bet no pamatturnīra gribējās sagaidīt kaut ko vairāk.