Neskatoties uz to, ka pēdējie divi aizvadītie gadi Latvijā, tās ekonomikai un kopumā, bija diezgan pasmagi, kas lielā mērā bija jūtams arī motosportistu maciņos – un tomēr vērojot notiekošo no malas jāsecina, ka viens no populārākajiem motosporta veidiem – motokross, Latvijā nav apstājies. Vai variet īsumā ieskicēt, kas līdz šim noticis un kā šobrīd raksturojat Latvijas čempionātu motokrosā?
Ē.Pīlādzis: Jāatzīst, ka 2009.gada sezona Latvijas motokrosam bija kritiska. Ekonomiskā situācija valstī strauji pasliktinājās, turpinājās organizatoru un sportistu šķelšanās. Tika aizmirsts par to sportistu daļu, kuri vēlas braukt motokrosu ar to, kas viņam ir pieejams un atbilstoši viņa sportiskās sagatavotības līmenim. Manuprāt, pastāvošā kārtība sacensību organizēšanā neatbilda reālajai tā brīža situācijai, motociklu klašu sadalījums bija novedis pie tā, ka sacensībās piedalījās maz sportistu un kā nebijušas izzuda vairākas motociklu klases. Tāpat arī organizatori ekonomiski vairs nespēja noorganizēt sacensības. Lūk, un būtībā izejot no šīs reālās situācijas, motokrosa komisija Latvijas motokrosa sakārtošanai par savu galveno mērķi izvirzīja attīstīt masveidību. Tika izstrādāts attīstības modelis, izmantojot konkurenci kā galveno attīstības dzinējspēku. Tas nozīmē, ka motokrosa komisijas uzdevums, izstrādājot nolikumus un pieņemot noteikumus – bija, ir un būs radīt motokrosa masveidībai pievilcīgu vidi, radīt veselīgu konkurenci kā starp sportistiem, tā arī organizatoriem un visiem motokrosā iesaistītajiem, mērķtiecīgi to uzturēt un attīstīt ilgstošā laika periodā. Tas ir tas, pie kā mēs šobrīd strādājam!
Vai, jūsuprāt, Latvijas čempionāta sacensību prestižs ir audzis šajā laika posmā?
Ē.Pīlādzis: Runājot konkrēti par aizvadītā gada Latvijas čempionāta prestižu un līmeni kopumā, domāju, ka to vajadzētu katram pašam novērtēt. Katrā ziņā tās bija lielākās gada sacensības, labi organizētas, ar daudzu ārzemju sportistu piedalīšanos.
A.Ābols: Šobrīd izskatās, ka 2010.gadā izvēlētais 8 posmu skaits zināmā mērā sevi ir attaisnojis. Skaitļi runā paši par sevi, vidējais dalībnieku skaits bija ap 220 vienās sacensībās.
Kā jūs izskaidrojat šo pretrunīgi vērtēto posmu skaitu Latvijas čempionātam? Redzot, ka viedokļi tomēr atšķiras, cik tad šiem posmiem īsti būt?
Ē.Pīlādzis: 2011.gadā Latvijas čempionāts motokrosā tiks rīkots 8 posmos, kas nav ne mazāk, ne arī vairāk kā iepriekšējā gadā. Lai atbildētu uz šo jautājumu pēc būtības ir jāpaskatās nedaudz vēsturē. 2010.gadā motokrosa komisija radikāli un kompleksi izmainīja Latvijas motokrosa modeli, tai skaitā samazinot kopējo krosa komisijas organizēto sacensību skaitu. Ja iepriekš 2009.gadā bija trīs Latvijas čempionāta posmi un astoņi Latvija Kausi, tātad kopā 11 sacensības. Šobrīd pārejam uz astoņām sacensībām, organizējot Latvijas čempionāta posmus.
No otras puses pastāv viedoklis, ka Latvijas čempionāts jāorganizē trijos vai četros posmos. Jā, arī tāda iespēja tika izskatīta un būtu iespējama. Tomēr jebkurā gadījumā jājautā – kā tas iederas mūsu kopējā motokrosa attīstības modelī un ko tas mums dos? Jebkurā attīstības modelī ir savi plusi un mīnusi. Vienmēr kāds kaut ko iegūst un kāds kaut ko zaudē. Tāpēc jāizvērtē, kurš variants dos efektīgāku rezultātu un ko mēs ar to panāksim.
Tad uzskatāt, ka šis uzsāktais kurss ar astoņiem posmiem ir vispareizākais un ir turpināms?
Ē.Pīlādzis: Jā! Pagājušajā gadā uzsāktās pārmaiņas pierādīja, ka šis uzsāktais kurss ir pareizs un ir jāturpina. Latvijas čempionāta prestižs ir augstākā līmeņa sacensības, kas jāizmanto kā vienojošais elements – klubiem, sportistiem, organizatoriem un Latvijā notiekošajām B, C kategoriju motokrosa sacensībām un jāuztur visā motokrosa sezonas garumā. Astoņi Latvijas čempionāta posmi to nodrošina. Uzsveru, ka Latvijas čempionāts ir vienīgās A kategorijas sacensības Latvijā, kur piedalās BV, MX- 50, MX-65, MX-85, Kvadri-50, Kvadri-100, Kvadri-200 klases un brauc atsevišķos iebraucienos.
Ērik, runājot par šo masveidības radīšanu, vai variet vēl īsumā pastāstīt, kādas būtiskākās pārmaiņas kopš jaunā komisijas sastāva Jūsu vadībā ir notikušas, lai šo masveidību stimulētu?
Ē.Pīlādzis: 2010.gada motokrosa sezona tika uzsākta ar radikālām pārmaiņām. Tika radītas jaunas motociklu klases, Latvijas čempionāts tika atvērts visām motociklu klasēm, kas rezultātā piesaistīja lielu skaitu motobraucēju. Tika izstrādāts motokrosa sacensību sadalījums kategorijās (A,B,C), kur skaidri tika nodefinēti sacensību līmeņi, optimizētas prasības sacensību rīkošanas noteikumiem, kas deva motivāciju ienākt jauniem sportistiem, organizatoriem un jauniem motokrosa veidiem. Piemēram, C kategorijas Superkauss, Apvidus motokross, Retro motokross ir veiksmīgi sevi pierādījuši. Tāpat izveidojām jaunas motociklu klases. Latvijas čempionāts motokrosā piesaistīja neredzētu skaitu dalībnieku. Lielākais dalībnieku skaits bija Ķeguma posmā, kur startēja 295 dalībnieki, vidējais dalībnieku skaits kā jau minēja Aivars bija 220 dalībnieki. Latvijas čempionāts tika organizēts visaugstākajā līmenī.
No otras puses skatoties, vai nejūtat, ka starp organizatoriem ir izveidojusies tāda kā neliela konkurence?
Ē.Pīlādzis: Jā, ir radīta veselīga konkurence starp organizatoriem, kas stimulē strādāt pie pasākumu kvalitātes. Izdzīvos tie, kas spēs attīstīsies! Mums ir pietiekoši daudz organizatoru, kuri ir gatavi to darīt. Tiesa, kas man varbūt ne visai patīk, ka konkurences cīņā tiek izmantotas visdažādākās metodes. Aizvadītajā gadā daudz darvas tika saliets uz Latvijas čempionāta vārda, bet šādos gadījumos ir ļoti svarīgi katram pašam izvērtēt vai viss tas, ''ko grib iebarot, ir ēdams". Protams, nevar arī noliegt, ka šīs aizvadītās sezonas laikā parādījās arī kļūdas no mūsu puses, kuras jāņem vērā un jānovērš. Un to mēs esam apņēmības pilni darīt. Esmu pārliecināts, ka šogad 2011.gadā mūs priecēs daudzi labi organizatori un augstas kvalitātes motokrosi!
Šobrīd pirms gaidāmās vasaras sezonas atklāšanas Motokrosa komisijā novērojama milzīga rosība. Tādēļ jautājums, kādas izmaiņas gaida pašus sportistus, kuri plāno startēt Latvijas čempionātā? Vai ir gaidāmas kādas jaunas, būtiskas izmaiņas klašu sadalījumos un vērtējumos?
A.Ābols: Jā, izmaiņas skars vairākas klases. Ja pagājušajā gadā Latvijas čempionātā bija 26 klases, tad šogad nolūkā celt Latvijas čempionāta prestižu pašām pamat klasēm un komisijai uzklausot dažādus viedokļus, vienbalsīgi nolēmām, ka MX-iesācēji, MX-H14, MX-H30, KVADS-iesācēji un KVADS-hobiji klasēm jābūt Latvijas Kausa izcīņā. Tāpat papildus radītas atsevišķas jaunas klases. MX1-2T klase (2 taktu motocikli no 150cc- 500cc), lai veicinātu to daļu sportistu, kuri savā sportistu gaitā ir izvēlējušies startēt ar 2 taktu motocikliem vai dažādu citu iemeslu dēļ, piemēram, finansiālu vai braukšanas stila. MX2-2T (2 taktu motocikli no 100cc- 144cc) klase radīta vairāk domājot par jauniešiem, kuri pāriet no MX-85 klases uz lielāku. Starp citu šai klasei ir Eiropas čempionāts jauniešiem līdz 17 gadiem, tomēr mēs atļausim startēt visiem bez vecuma ierobežojumiem. Tajā pašā laikā ir likvidētas daļa A1 un A2 klases, jo šo klašu sportisti ir ierindojušies trijniekā un desmitniekā MX-1 un MX-2 klašu kopvērtējumā, kas apliecina to, ka amatieru klašu sportisti ir sasnieguši augstu meistarības līmeni un var jau konkurēt ar vadošajiem mūsu valsts sportistiem. Līdz ar to šiem sportistiem vērtīgāk savai meistarības pilnveidošanai ir startēt vienā ieskaitē ar stiprākiem.
Ē.Pīlādzis: Papildus Latvijas čempionātā esam padomājuši arī par Veterāniem KVADS klasē, jo izrādās arī šeit ir veterāni. Vēl KVADS-50, KVADS-100, KVADS-200 klasēs atgriežamies pie iepriekšējās 2009. gada formulas, jo sīkāks sadalījums kā bija 2010.gadā sevi neattaisnoja.
A.Ābols: Vēl domājot par godīgākas un pareizākas cīņas radīšanu trasē, esam veikuši nelielas korekcijas ieskaitē un dalības maksās starp dažādu vecuma sportistiem. Piemēram, par ieskaiti braucienos, lai sportists gūtu punktus tiem ir obligāti jānobrauc 50% MX-50 un KVADS-50 klasēs, 60% MX-65 un KVADS-100 klasēs, savukārt pārējās klasēs 75%. Ja sportists nebūs veicis šos attiecīgos procentus, tad vieta, protams, braucienā tiek iegūta, bet ieskaites punktus tas negūst. Savukārt par dalības maksām nolemts, ka sportisti MX-85, MX-iesācēji, MX-H14, MX-H30, KVADS-200, KVADS-iesācēji, KVADS-hobiji klasēs, kam ir atbilstošs vecums, otrā dienā drīkstēs startēt Latvijas čempionātā par pazeminātu dalības maksu 7 Ls + 3 Ls par transportieri. Piemērojot Eiropas standartus MX-85 klasē sākot ar 2012.gadu sportisti drīkstēs startēt līdz 14 gadiem, kā arī sākot no 2012.gada MX- iesācēji klases sportisti, kuri būs ierindojušies kopvērtējumā pirmajās trijās vietās, nedrīkstēs startēt šajā klasē atkārtoti.
Vai gaidāmas kādas izmaiņas arī komandu vērtējumos?
A.Ābols: Izmaiņas Latvijas čempionātā komandām paredz, ka vienam klubam tagad varēs būt divas komandas - viena pieaugušo, otra bērnu. Līdz ar to ieskaites bērnu komandām nesīs tikai bērnu klases, bet pieaugušiem tikai pieaugušo klases. Ar šo gadu nav vairāk kluba ieskaite, bet vienam klubam ir divas komandas.
Ņemot vērā daudzo klašu sadalījumu un posmu skaitu, kā plānojat sadalīt šīs sacensības starp Latvijas čempionātu un Latvijas Kausu?
A.Ābols: Abas sacensības notiek vienlaicīgi 8 posmos. Kurās dienās un kādās klases startēs? Sestdienās plānojam laist MX-50, MX-65, MX-85B+MX85, KVADS-50, KVADS-100+KVADS-200, MX-iesācēji, MX-H14+MX-H30 un MINI –MX, KVADS-iesācēji + KVADS-hobiji klases. Savukārt svētdienās būs MX- senjori +MX-veterāni +MX-dāmas, MX2(4T)+MX2-2T, MX1(4T)+MX1-2T, B/V+B/V veterāni, KVADS-OPEN+KVADS-veterāni klases. Kā redzams sestdienās startēs bērni, jaunieši un Latvijas Kausa klases, bet svētdienās tikai Latvijas čempionāta klases, kuras visas ir cienīgas startēt svētdien, kad ir visvairāk skatītāju un dienas kārtība apmierina gan skatītājus, gan braucējus .
Kas nepieciešams, lai nākotnē varētu aizvien vairāk celt Latvijas čempionāta sacensību līmeni un tās prestižu, un tajās mēs regulāri redzētu laba līmeņa sportistus ne tikai no Latvijas, bet arī no citām kaimiņvalstīm?
Ē.Pīlādzis: Latvijas motokrosa attīstības modelī motokrosa komisijas uzdevums ir attīstīt motokrosu visos sacensību līmeņos sākot ar pašu augstāko – Pasaules un Eiropas čempionātiem beidzot ar visvienkāršākajām C kategorijas sacensībām, dodot iespēju piedalīties motokrosā visiem sportiskās sagatavotības un finansu iespēju līmeņu sportistiem. Es domāju, ka šis gads būs liels solis uz priekšu. Latvijas čempionātus organizēs labākie organizatori, labākajās Latvijas motokrosa trasēs visos Latvijas reģionos visaugstākajā līmenī. Būtiskas izmaiņas gaidāmas publicitātes un reklāmas jomā. Ņemot vērā 2010.gada pieredzi tika optimizēts motociklu klašu sadalījums. Šogad Latvijas čempionāts ir atvērts ārzemju komandu dalībai bērnu un jauniešu klubu un pieaugušo klubu čempionātā. Tāpat valstu čempionātu izvešanai ,mēs ar Lietuvas un Igaunijas motosporta federācijām, esam panākuši vienošanos par kalendāru, tas ir savstarpēji saskaņots un izstrādāts. Paralēli notiek sarunas ar Krievijas un Baltkrievijas motosporta federācijām par sportistu piedalīšanos mūsu valstu čempionātos. Izmantojot Latvijas stratēģiski izdevīgo ģeogrāfisko atrašanās vietu un motokrosa komisijas izstrādāto stratēģiju, 2011.gadā Latvijas čempionātam ir visas iespējas kļūt par prestižām starptautiskām sacensībām.
Sportisti vērtē no profesionālās puses – trases, klašu sadalījums u.c., bet vai Motokrosa komisijai nešķiet ne mazāka svarīga loma ir motokrosa faniem? Kā jūs plānojat piesaistīt aizvien jaunu skatītāju auditoriju Latvijas čempionātam?
Ē.Pīlādzis: Ja runājam par skatītājiem, tad attīstot masveidību motokrosā, mēs ar to piesaistām ne tikai sportistus, bet arī sportistu draugus, radus un vēl daudzus citus interesentus. Tas labi strādā, bet ir ilgtermiņa ieguldījums. Uzskatāms piemērs ir Saldus un Liepājas apkārtnē rīkotie motokrosi. Tie vienmēr ir bijuši labi apmeklēti , jo motokrosa tradīcijas ir iesakņojušās no padomju laikiem, kad gandrīz vai katrā ģimenē bija kāds motokrosists. Šogad plānojam reklāmu izstrādāt daudz rūpīgāk, kas noteikti liks sevi manīt un vairāk piesaistīs skatītāju un fanu interesi.
Visbeidzot gribu pajautāt par Ziemas čempionātu motokrosā. Šobrīd faktiski motokrosa sezona jau ir aizsākusies. Trīs posmi jau aizvadīti, dalībnieku rosība un atsaucība visai liela – kā vērtējat un raksturojat šī ziemas seriāla sacensības? Un kā rit sadarbība ar Skijoringa komisiju?
Ē.Pīlādzis: Aizvadītā gada nogalē, motokrosa komisija apsvēra iespēju organizēt Latvijas čempionātu ziemas motokrosā tieši motokrosa trasē. Tika uzsākta nolikuma izstrāde un potenciālais organizators apsvēra iespēju sagatavot moto trasi, bet diemžēl biezā sniega sega un nesasalusī zeme bija par iemeslu atcelt iecerēto plānu. Sadarbībā ar Skijoringa komisiju Latvijas Ziemas čempionāts motokrosā jau otro gadu pēc kārtas notiek skijoringa sacensību ietvaros skijoringa trasēs. Motokrosa braucējiem tā ir lieliska iespēja izmantot visas ziemas nedēļu nogales sportiskai atpūtai. Jāatdzīst, ka atsaucība no motobraucēju vidus ir liela, kas, protams, priecē. Un vēl jāatzīmē Skijoringa komisijas paveiktais darbs, sacensību vizuālā noformēšanā. Skaists apbalvošanas pjedestāls, trasē uzstādītas klubu reklāmas, sacensības kļuvušas daudz krāsainākas un patīkamākas kā skatītājiem, tā pašiem sportistiem.
Publicitātes foto, Ēriks Pīlādzis