"Burātājam Jevgēņijam Kanskim - 100"

Izstādes rīkotājs un slavenā burātāja dēls Eižens Kanskis izstādes atklāšanā atzina, ka piemiņas izstāde veidota ne tikai jubilejas pasākumam, bet arī tādēļ, lai vērstu uzmanību uz Latvijas burāšanas sportu.

Pēc Kanska teiktā Melngalvju namā apskatāmā izstāde ir pirmā, kas veltīta Latvijas burāšanas sportam.

"Izstāde iepazīstina ar Kanska dzīves stāstu, kur iespējams aplūkot daļu no iegūtajām godalgām, medaļām, diplomiem, kā arī noskatīties filmētus materiālus par burāšanas sportu un viņa sasniegumiem. Izstādē aplūkojam tikai daļa no iegūtajām trofejām, jo ne visas trofejas ir saglabātas," sacīja izstādes rīkotājs.

Pēc izstādes norises Melngalvju namam tiks atdāvināts Kanska 1946.gada iegūtais kauss, kas apliecina, ka burātājs tajā gadā bija Latvijas čempions.

Izstādē apskatāmas ne tikai Kanska iegūtās godalgas kā burātājam, bet arī iegūtās godalgas autobraucēju sacensībās.

Jau ziņots, ka leģendām apvītajai burāšanas sporta autoritātei Kanskim (1907-1986) šā gada decembrī apritētu 100 gadi, no kuriem burāšanai veltīti 70.

Pirmās uzvaras un godalgas izcīnītas neatkarīgās Latvijas laikā, bet pēc kara - Padomju Latvijā, plūkti neskaitāmi uzvaras lauri, iegūtas medaļas, diplomi un godalgas. 16 reizes Kanskis ieguvis PSRS čempiona titulu burāšanā uz ūdens un ledus. Neskaitāmas reizes nonācis Latvijas čempiona un Rīgas čempiona godā. Gūtas uzvaras starptautiskā mēroga sacīkstēs. Pēdējo reizi viņš startēja 1981.gadā - 73 gadu vecumā.

Kanska nodzīvotais mūžs bija piedzīvojumiem un sportiskām uzvarām piesātināts.

Daudzi savā laikā atzina, ka viņam piemita kāds ļoti īpašs talants, spēja pakļaut vēju savām vajadzībām, kas bija galvenais viņa panākumu noslēpums - vēja un jahtas izjūta, pakļaut un sakļaut tos abus, lai gūtu maksimālu rezultātu. Viņš piedalījās visās iespējamajās sacīkstēs, viņam nebija nozīmīgu un mazsvarīgu startu, viņš cīnījās visur vienādi.

Bieži viņš pierādīja, ka ne jau jahtas veiksmīga vai neveiksmīga uzbūves konstrukcija ir noteicošais panākumu garants, bet gan paša meistarība un fanātiskā nodošanās iemīļotajam sportam nodrošina uzvaru.

Burātāja sirds piederēja jahtai "Amata", kas latīņu valodā tulkojama kā "Mīlētā". Jau 1937.gadā tika svinēta 200.nozīmīgās balvas iegūšana.