Karro bez treniņiem ASV piedalījās arī dažās sacensībās, kurās izdevās uzrādīt labus rezultātus. Kopumā ar aizvadīto treniņnometni sportists ir ļoti apmierināts, kas noteikti viņu padarīs stiprāku un gatavāku jaunajai sezonai Lai arī sākotnēji bija plānots doties uz vēl vienu treniņnometni tepat Eiropā, šoreiz šī iecer būs jāatliek. Tā vietā Matīss plāno piedalīties treniņsacensībās Francijā.
''Mājās atgriezos 2.februārī. Pēc tam uzreiz sazinājos ar savu fiziskās sagatavotības treneri Kasparu Stupeli,'' iesāk Matīss Karro. ''Sākumā nedaudz paslēpoju un paskrēju. Šī bija tāda kā mazā sagatavošanās manām pirmajām sacensībām – distanču slēpošana apkārt Alaukstam. Sākumā negribēju doties uz šīm sacensībām, jo nezināju, vai pietiks spēka un būšu gatavs, taču Kaspars pierunāja piedalīties. Braucot uz Alaukstu, kopā ar draugu Juri nolēmām, ka, ja finišēšu pirmo 200 sportistu vidū, tad rezultāts būs normāls. Ja finišēšu ap 150 vietu, tad rezultāts būs labs, bet, ja finišēšu starp 100 labākajiem, tad rezultāts būs ļoti labs. Beigās paliku 120. vietā, kas ir starp labi un ļoti labi. Jāsaka, ka pēc finiša nebiju īsti apmierināts, jo nebiju kārtīgi iesvīdis (kopā 15 kilometri tika veikti 53 minūtēs). Vajadzēja tomēr nedaudz ātrāk paslēpot, taču, par cik tās bija manas pirmās sacensības, biju nedaudz piesardzīgs. Bet starp 100 labākajiem noteikti varēju ieslēpot.''
''Svētdien nebiju priecīgs ar Alaukstā sasniegto rezultātu, tāpēc aizbraucu uz Saulkrastiem, kur arī piedalījos distanču slēpojumā. Lai arī šeit distance bija īsāka - 13 kilometri, beigās izdevās finišēt desmitajā vietā. Šeit, salīdzinot ar Alaukstu, trase bija šaura. Jāsaka, ka šoreiz pamanījos sešas reizes nokrist. Distances beigās man izvērtās ļoti sīva cīņa ar vienu vietējo slēpotāju, kā rezultātā finišā mūs šķīra tikai pāris desmitdaļas. Beigās viens otram paspiedām roku, jo emocijas un adrenalīns bija iegūts.''
''Pēc tam nākamajā nedēļā Stupeļa pavadībā turpināju strādāt pie fiziskā. Biju aizgājis arī līdz sporta ārstiem, pie kuriem iegādājos sev nepieciešamos vitamīnus, lai varētu pilnvērtīgi strādāt. Aizvadītajā sestdienā piedalījos Mežaparka distanču slēpošanā, kur beigās paliku 17.vietā, bet svētdien jau startēju Mazsalacas slēpošanas sacensībās. Šeit gan diez ko labi negāja. Pašā sākumā piedzīvoju kritienu un salauzu nūju. Biju spiests slēpot atpakaļ uz startu. Tur man viens nepazīstams cilvēks, kurš mani atpazina, iedeva man nūjas, par ko arī viņam liels paldies. Jāsaka, ka tās nūjas bija nedaudz par garu, tāpēc arī slēpojums šoreiz nebija tik labs un gluds.''
''Ko tā slēpošana man palīdz? Skriešana un braukšana ar riteni ir savādāki treniņi nekā slēpošana, taču skriešana un ritenis ātri vien apnīk, tāpēc, kamēr ziemā ir iespēja, tikmēr jāizmanto kas cits. Šīs slēpošanas sacensības man aizņēma apmēram 40 – 45 minūtes, kas ir tikpat daudz, cik man viens brauciens pasaules motokrosa čempionātā. Lai arī ritenis un slēpošana ir savādāks treniņš, pulss šeit ir augsts jebkurā gadījumā. Papildus visam šajā slēpošanā valda laba atmosfēra, kurā var iegūt nelielu devu adrenalīna, bez kura nevaru dzīvot.''
''Ja runājam par maniem turpmākajiem plāniem, tad rīt lidoju prom uz vienu tikšanos, pēc kuras, visticamāk, varēšu jums pavēstīt jaunumus. Šobrīd neko pagaidām negribu sasteigt. Varu atklāt to, ka nākamās un aiznākamās nedēļas nogalē piedalīšos sacensībās Francijā. Iemesls, kāpēc nolēmu startēt šajās sacensībās, ir tāpēc, lai pirms jaunās sezonas sākuma, kura tuvojas straujiem soļiem, gūtu spriedzi un to uztraukumu, kurš parasti ir pirms starta. Arī dalībnieku sastāvs šajās sacensībās būs ļoti spēcīgs.''
Foto: Matīss Karro, autors Martin Mand
