Latvijas komandai vislabāk klājās jauninājumā - paralēlajā milzu slalomā, kurā savstarpēji sacentās četri divu valstu sportisti. Latvijai, kas pēc ranga 22 valstu konkurencē atradās 18. vietā, pirmajā kārtā pretī stājās Bosnija un Hercegovīna (15. vieta). Līdzvērtīgā cīņā ar mirkļa pārsvaru savos braucienos pretiniekus uzvarēja gan Katrīna Krūmiņa, gan Miks Zvejnieks, gan Ieva Meldere. Tikai Ģirts Zīle, kurš arī atradās vadībā, trīs vārtus pirms finiša izlidoja no trases, bet panākums mums jau bija rokā, jo skaitītas tiek uzvaras. Tādējādi Latvija pret Bosniju un Hercegovīnu - 3:1. Astotdaļfinālā mums pretī stājās ranga otrā komanda Itālija, kurai zaudējām ar cieņu, bez kritieniem. Līdz ar to Latvijas kalnu slēpotāju komanda ierindojās dalītā 9. - 16. vietā.
"Šodien visi veica savus labākos braucienus, jo cīnījās nevis par sevi, bet par komandu," rezultātus novērtēja galvenā trenere Jana Zvejniece. "Individuālajā konkurencē tik pārliecināti par saviem spēkiem mūsējie vēl nejūtas. Šī olimpiāde jauniešus motivē turpināt tiekties pēc mērķiem, trenēties un nepamest sportu, kas šajā vecumā bieži notiek."
Distanču slēpošanas 4 x 5 km jauktās stafetes pirmo posmu Mārcis Jakovičs veica četrpadsmitais. Gerda Āboliņa, Arnis Pētersons un Kristīne Liepiņa šo pozīciju nenoturēja un Latvija 20 komandu konkurencē izcīnīja 17. vietu, uzvarētājiem Norvēģijai zaudējot gandrīz septiņas minūtes.
"Ja Mārcis būtu saglabājis sportisko formu, pirmajā posmā finišētu desmitniekā. Tad arī pārējie paliktu augstāk. Neviens no mūsējiem šajās spēlēs neizgāzās, visiem tās deva vērtīgu pieredzi priekšdienām," uzsvēra treneris Dainis Vuškāns.
Biatlona stafetē pēc pirmās šautuves Latvija bija priekšā pat Krievijai, bet tad Gunita Gaile nopelnīja 3 soda apļus, un šis vīruss pārņēma visu komandu. Laurai Kupčai 5 soda apļi (2+3), Aleksandram Patrijukam - 3 (0+3), Žanam Andrejevam - 2 (0+2), un pat lietuvieši palika nenoķerti. 19. vieta 20 komandu konkurencē (+25:59 uzvarētājai Vācijai).
"Jālabo iepriekšējā treniņu procesā pieļautās kļūdas," atzina izlases galvenais treneris Valdis Bērziņš, kuram bija minimālas iespējas strādāt ar šo izlasi. "Tas prasīs laiku, pacietību un galvenais - gribēšanu."
"Eiropas jaunatnes olimpiādes jauniešiem dod iespēju, saprast, ar ko viņi īsti nodarbojas, ko ar to var sasniegt, kās tādēļ jāizdara, un, vai viņi tiešām to grib," pirms noslēguma ceremonijas teica Latvijas delegācijas vadītājs Juris Titovs. "Daudzos sporta veidos mēs nevaram sasniegt lielvalstu līderiem līdzvērtīgus rezultātus. Bet, kad es redzu mūsējo acīs uguni, un viņi reāli grauž ledu, es ticu viņu iespējām un nākotnei. Tiesa, iekšējai konkurencei derētu būt lielākai. Lai olimpiādē startē tik tiešām mūsu labākie."
Sacensību oficiālā mājas lapa: http://www.eyowf2011.cz/
Eiropas Jaunatnes Olimpiāde vēsture
1987.gadā par godu Nīderlandes Olimpiskās komitejas 75.gadu jubilejai tika sarīkotas Starptautiskās jaunatnes Olimpiskās dienas, kurās piedalījās 800 jaunie sportisti (12 – 17 gadi) no sešām Eiropas valstīm. Jaunatnes pasākuma pamatmērķis un devīze bija „Godīga spēle". Savukārt sporta sacensību programma bija papildināta ar kultūras pasākumiem un Olimpisko spēļu tradīcijām.
Nīderlandiešu ierosme guva starptautisku olimpiskās kustības atzinību.
Sākot ar 1991.gadu katru otro gadu notiek Eiropas Jaunatnes olimpiāde vasaras sporta veidos, bet ar 1993.gadu notiek Eiropas jaunatnes olimpiāde ziemas sporta veidos. Gan sporta veidu klāsta, gan ceremoniju ziņā sacensības līdzinās Olimpiskajām spēlēm. Tajās piedalās 48 Eiropas valstu jaunie olimpieši.
Latvijas jaunatnes komanda Eiropas jaunatnes olimpiādē debitēja 1993.gadā.
Pagaidām Latvijas komanda Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādēs izcīnījusi vienu bronzas medaļu, to paveica Rinalds Kostjukovs (Polija, Šlask-Beskidi. 2009) distanču slēpošanas sprintā.
Foto: Ģirts Zīle sacenšas ar Itālijas sportistu (foto autors Dainis Caune (žurnāls „Sports"))
