Kāds ir Tavs kā "Serģa Moto kluba" vadītāja un latviešu motokrosa leģendas viedoklis un iespaids par Latvijas Lielo kausu motokrosā? Ko tas dos motokrosa klubiem un Latvijas čempionāta prestižam un līmenim kopumā?
Ideja par Latvijas Lielo kausu ir apsveicama un visnotaļ pozitīvi vērtējama. Manā skatījumā tas ir grandiozs un vērienīgs kauss, kurš kalpos ne tikai kā simbols stiprākajam klubam Latvijas čempionātā, bet arī darbosies kā spēcīgs motivācijas dzinulis spēcīgākajām komandām – to sportistiem un menedžeriem – cīnīties par balvu fondu 1 000.00 eiro apmērā visas 2011.gada sezonas garumā. Papildus pozitīvais devums pašiem klubiem ir ieinteresētība un motivācija piesaistīt un sagatavot ne tikai lielo klašu sportistus, bet arī jauniešus un iesācējus vai otrādi. Šobrīd vairāk jādomā par vienmērīgu Latvijas motokrosa izaugsmes vecināšanu, ne tik daudz koncentrējoties uz esošo izaugušo sportistu pārvilināšanu vienā vai otrā klubā, bet par jaunās paaudzes maiņas sagatavošanu, kura tuvākā nākotnē varētu aizstāt vecos. Tas būtu viens no Latvijas čempionāta pamatuzdevumiem un tas nav viegls uzdevums!
Kā tu pašreiz vērtē Latvijas motokrosa attīstību? Vai, tavuprāt, mēs ar saviem sportistiem, sacensībām, trasēm un visu pārējo saistīto esam konkurētspējīgi uz ārvalstu fona?
Pašreizējā momentā motokrosam kā sporta veidam situācija visapkārt nav tā vieglākā. No finansiālā viedokļa šis sporta veids prasa ļoti daudz. Es domāju, ka uz pasaules fona mēs neizskatāmies slikti, bet tajā pat laikā starp pasaules attīstītākajām valstīm motokrosā mēs neesam priekšgalā, es teiktu kaut kur pa vidu. Protams, ja skatās starp bijušām padomju valstīm esam galvas tiesu pārāki. Arī no rezultātu viedokļa nevarētu sūdzēties. Tomēr, skatoties perspektīvā, nepieciešams radīt sistēmu, kas rada un audzina jaunos braucējus, tādejādi radot masveidību. Uzskatu, ka nepieciešams radīt vairāk sporta skolu un pulciņu, kur jebkurš interesents var atnākt un pamēģināt – kas ir motokross. Līdzīgi kā cietiem populārākajiem sporta veidiem Latvijā – hokejam, basketbolam – jārada pieejamība šim sporta veidam.
Ņemot vērā tavu lielo pieredzi ārvalstīs, pastāsti, kā motokrosa sistēma strādā tur?
Ārzemēs jaunajiem motosportistiem ir pavisam citas iespējas, jo vecāki var atļauties sūtīt savas atvases pamēģināt šo sporta veidu. Turīgāki cilvēki, lielākas masas, vairāk iespēju pamēģināt. Mums diemžēl tās iespējas nav tik lielas, līdz ar to arī kopējais motosportistu lociņš ir nesalīdzināmi šaurāks. Manā skatījumā Latvijā mums apmēram divas trešdaļas ir hobiju braucēji, tādēļ pie mums lielākoties ir tikai hobijistu sacensības. Pozitīvi vērtējams, ka Latvijas čempionātam plānots piesaistīt aizvien vairāk kaimiņvalstu dalībniekus.
Pēc ilgām pārrunām ar brāļu Daideru komandu panācāt vienošanos par sadarbību. Vari īsumā pastāstīt par saviem plāniem tuvākajā nākotnē?
Jā, esmu saņēmis piedāvājumu no brāļiem Daideriem palīdzēt viņu dalībai Pasaules čempionātā, kuram esmu piekritis. Mans uzdevums būs brāļu Daideru ekipāžai parādīt un sakārtot to ceļu un darba sistēmu, kādai tai būtu jābūt, lai cīnītos par pasaules čempiona titulu. Šobrīd varu teikt, ka darāmā ir daudz un aktīvi ar pilnu atdevi gatavojamies jaunajai sezonai, kura sāksies 2.aprīlī Nīderlandē. Pirmie soļi ir sperti, un ceru, ka tie nesīs augļus. Tajā pašā laikā apzinos, ka arī man tas ir kas jauns un uzskatu, ka mūsu sadarbība nav tikai viena gada projekts. Lai sasniegtu izcilu rezultātu būs nepieciešams ilgāks laika posms. Līdz ar to šobrīd daru to, kas man patīk un sirdij tuvs.
Ko tu novēlētu Latvijas čempionāta dalībniekiem šajā sezonā?
Visu Latvijas motokrosa saimi es gribētu vērst uzmanību uz to, ka Latvijas čempionāta prestižu mēs varam pacelt, tikai kopā piedaloties tajā. Gan klubiem, gan spēcīgākajiem sportistiem nenoniecināt Latvijas čempionāta statusu. Tieši otrādi, es uzskatu, ka, parādot savu slikto attieksmi pret jebkurām sacensībām, mēs darām sliktu Latvijas motokrosam kopumā. Mums visiem kopā šis sporta veids ir jāceļ saulītē, jo konkurentu – citi sporta veidi – visapkārt mums netrūkst. Savā starpā plēšoties un dalot „neko", mēs kaitējam paši sev un motokrosam, tikai graujam sistēmu un finālā attīstības nebūs. Novēlu savā starpā nekašķēties, bet kopīgi katrs ar savām idejām un devumu attīstīt motokrosu Latvijā. Veselīgai konkurencei starp klubiem, organizatoriem un sportistiem ir jābūt, tas mūs dzen uz priekšu attīstībā. Tomēr tajā pašā laikā mums nepieciešams vairāk vienam otru atbalstīt. Veiksmīgus startus 2011.gada Latvijas čempionāta sezonā, un lai uzvar stiprākais!
