"Pēdējos desmit kilometrus veicu ļoti ātri, un tas liecināja, ka biju labi sagatavojusies šīm sacensībām. Tēlaini var izteikties, ka pēdējos desmit kilometrus es gan skrēju, gan lidoju. Maratonā startēju ar mikrotraumu, un ārsti teica, ka vajadzētu atpūsties, bet mēs sapratām, ka vajag trenēties un piedalīties Ņujorkā. Esmu ļoti apmierināta, un trešā vieta Ņujorkā ir labs sasniegums. Jā, es pēdējos divus gadus uzvarēju, bet tas ir sports, un ar rezultātu esmu ļoti apmierināta," trešdien preses konferencē atzina Prokopčuka. ''Tagad man ir beidzies etaps, pēc kura varu atpūsties, jo šis gads bija ļoti smags. Esmu izdarījusi maksimumu, izkļūstot no tās situācijas, kurā biju nokļuvusi."
Prokopčukai tomēr neizdevās triumfēt pasaules lielāko maratonu sērijā (WMM). Uzvaru tajā izcīnīja Vami, līdz ar to saņemot 500 000 ASV dolāru (243 500 latu) lielu prēmiju, bet Prokopčuka ierindojās otrajā vietā.
Pasaules lielāko maratonu sērijas 2006. un 2007.gada kopvērtējumā ietilpa Ņujorkas, Bostonas, Čikāgas, Berlīnes un Londonas maratoni, kā arī pasaules čempionāta sacensības Japānas pilsētā Osakā.
Vami uzvarēja abas sacīkstes Berlīnē, kā arī finišēja otrajā vietā pagājušā gada Londonas maratonā un šogad Ņujorkā. Prokopčuka pagājušā gadā uzvarēja Ņujorkā, bet divas reizes finišēja otrajā vietā Bostonā, kā arī reizi trešajā vietā šogad Ņujorkā.
"Kad kļuva skaidrs, ka uzvarai kopvērtējumā vajadzēs labus panākumus vairākos maratonos, es sapratu, ka vajadzēs būt labā formā šo divu gadu garumā. Man tas nozīmēja būt labā formā pat trīs gadus, jo ļoti labus sasniegumus uzrādīju jau 2005. gadā, kad tā sākumā sasniedzu personīgo rekordu, bet vēlāk izcīnīju uzvaru Ņujorkas maratonā. Trīs gadus pēc kārtas būt labā formā ir ļoti grūti," izteicās Prokopčuka. "Vami uzvaru maratonu sērijas kopvērtējumā izcīnīja pelnīti. 2005.gadā es uzvarēju viņu, bet šogad viņa pārspēja mani. Tāds ir sports. Neesmu pārsteigta arī par pasaules rekorda īpašnieces Polas Redklifas uzvaru Ņujorkā. Pola uzvarēja pelnīti, lai gan pirms diviem gadiem viņai piedzima bērniņš, un atgriezties tādā formā ir apsveicami. Viņa bija lieliskā formā, jo vēlējās Pekinas olimpisko spēļu normatīvu izpildīt jau Ņujorkā. Redklifa distanci veica tīri savā stilā."
"Redklifa uz starta nekad neizies, ja nebūs gatava par simts procentiem uzvarēt. Viņa startēs lai uzvarētu, bet, ja viņa zinās, ka nevar uzvarēt, viņa uz starta neizies, " piebilda Prokopčukas treneris Aleksandrs Prokopčuks.
"Visi punkti, kurus ieguvu šajā sezonā, ir izcīnīti sīvā cīņā, piemēram, Ņujorkā iegūtie punkti ir vērtīgāki nekā Berlīnē, kur uzvarēja Vami. Vācijā tas vairāk ir viena cilvēka šovs, kur, ja ar līderi nekas nenotiks, viņa arī uzvarēs, bet šeit bija piecas sešas spēkos līdzīgas sportistes, un nevar prognozēt, kura uzvarēs," teica Prokopčuka.
Prokopčuka gan piebilda, ka viņas mikrotrauma vietu sadalījumu Ņujorkā nav ietekmējusi. "Tas ir sports, tāpēc es nedrīkstu būt neapmierināta ar savu rezultātu. Bez traumas es būtu noskrējusi sekundes desmit ātrāk, bet ne vairāk, un tas neietekmētu galarezultātu, jo es tāpat būtu trešajā vietā."
"Šogad pasaules čempionāts nebija sastāva ziņā tik spēcīgs, cik Ņujorkas maratons, jo tajā nepiedalījās Redklifa, [Ņujorkas maratona ceturtās vietas ieguvēja Lidija] Grigorjeva un citas spēcīgas sportistes. Par piemēru var kalpot tas, ka pasaules čempionāta uzvarētāja kenijiete Katerina Ndereba, kas Ņujorkā finišēja piektajā vietā," šo divu skrējienu svarīgumu izdala Prokopčuka.
Prokopčuka arī atklāja, ka viņas uzvaras divos iepriekšējos Ņujorkas maratonos ir radījusi pastiprinātu interesi ASV. "Pirms maratona Latvijā ieradās amerikāņu žurnālisti no "New York Times", kuri veidoja rakstu par mani. Ieradās arī filmēšanas grupa, kura gatavoja materiālus par Latviju, lai varētu translēt ASV un iepazīstinātu amerikāņus ar to, kas ir Latvija. Iespēja uzvarēt trešo reizi pēc kārtas gadās reti kuram sportistam, tāpēc interese bija pastiprināta."
"Šobrīd galvenais ir izārstēt traumu un izveidot sezonas kopsavilkumu, lai domāt par kaut ko tālāk. Visu vajag izvērtēt un apspriest, jo nākamais ir olimpiskais gads un mēs skatīsimies kas un kā. Es jau piekto gadu pēc kārtas ļoti daudz strādāju, un vajag atpūsties. Latvijā liels mīnuss ir, ka mēs mākam trenēties, bet nemākam atgūties. Man ārsts teica, ka veselībai nav nekādu problēmu, man nevajag zāles, bet vajag atpūsties, par ko arī bieži domāju," savus plānus tuvākajai nākotnei ieskicē skrējēja, prognozējot, ka Pekinas olimpiskajās spēlēs, iespējams, varētu startēt 10 000 metru distancē stadionā.
