„Netipiski siltās ziemas dēļ esam spiesti pieņemt šādu lēmumu. Lai pienācīgi sagatavotu trasi nepieciešama kā minimums nedēļa pie nosacījuma, ja laika apstākļi ir ideāli," skaidro Ozolkalna valdes priekšsēdētājs Ģirts Kaļķis. „Proti, sniega pūtējiem visoptimālākie apstākļi darbam ir pie -10 CO. Diemžēl šādas ziemas mums šogad nav bijis. Ja naktī termometra stabiņš retu reizi noslīdēja līdz vajadzīgajai temperatūrai, tad dienā nereti gaiss stipri sasila."
Jāuzsver, ka Latvija tika ierindota līdzās tādām kalnu lielvalstīm ar senām slēpošanas tradīcijām kā Šveice, Austrija, Itālija, Francija, Norvēģija u.c. Šo sasniegumu Latvija izpelnījās pērn, kad „Ozolkalna" slēpošanas trasē, norisinājās Eiropas kausa posms snovbordkrosā. Tika saņemta atzinība ne vien no pašiem sacensību dalībniekiem, bet arī no Starptautiskās slēpošanas federācijas (FIS), kas atzinīgi novērtēja profesionalitāti, ar kādu tika noorganizēts Latvijas vēsturē pirmais Eiropas kausa posms snovbordkrosā. FIS īpaši uzsvēra sacensību rīkotāja augsto līmenī sacensību organizēšanā, kas arī kalpoja par pamatu 2012. gadā Latvijai piešķirt jau veselus divus posmus Eiropas kusa izcīņā snovbordkrosā.
Eiropas kauss ir otrās spēcīgākās sacensības snovbordkrosā aiz Pasaules kausa, ko pārstāv Eiropas vadošie snovbordisti gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē.
Snovbordkross ir viena no snovborda disciplīnām, kas kopš 2006. gada ir iekļauta ziemas Olimpisko spēļu programmā. Uz starta vienlaicīgi stājas četri vai seši sportisti, kas cenšas pēc iespējas ātrāk izbraukt trasi, kas tiek veidota ar virāžām un dažādiem šķēršļiem. Ātruma nodrošināšanai tiek izmantota kalna nogāze un dažādi dabīgi vai mākslīgi būvēti trases elementi. Pārvarot šķēršļus, pieredzējuši sportisti, traucas no kalna ar ātrumu, kas var sasniegt pat 70-80 km/stundā, un lēcieni trasē var būt līdz pat 30 metrus tāli.