Kā esi apmierināts ar sezonas pirmajām sacensībām Alžīrijā?
Kopumā esmu apmierināts, bet dažbrīd likās, ka labāk nebūtu braucis, jo ne laika apstākļi, ne organizatori mūs nelutināja. Sniegs un ilgie pārbraucieni nav tas, kādēļ braucu ar velo.
Kādi bija komandas treneru izvirzītie uzdevumi Alžīrijas velobraucienos un kā izdevās tos realizēt?
Galvenais bija pēc ziemas atkal iejusties grupā. Pastrādāt, kad nepieciešams, un pabraukt lēnāk, kad pārējie sāk pārāk censties. Manuprāt, uzdevumus izpildījām gandrīz uz 100, bet to jau rādīs nākamie starti Eiropā.
Kā atšķiras UCI sacensības Āfrikā no Eiropā pieredzētajām?
Āfrikā sacensības ir vairāk dezorganizētas. Organizatoriem nav pieredzes. Protams, arī braucējiem tās trūkst. Tā kā eiropieši ir peletonā, lielas atšķirības nav, tomēr no vietējiem jāuzmanās, jo viņi nav tik stabili un var veikt neparedzamus manevrus.
Kādas ir spilgtākās atmiņas, kas Tev palikušas no Alžīrijas velobraucieniem?
Visvairāk atmiņā iespiedies sniegs Āfrikā. Ko tādu nebiju gaidījis. Protams, arī visi mazie ciematiņi ar veikaliem, kuros tirgo visādus brīnumus. Baltmaize brokastīs, pusdienās un vakariņās.
Tour de Blida daudzdienu velobrauciena otrajā posmā Tev izdevās izcīnīt uzvaru. Kas bija noteicošais šī panākuma izcīnīšanā?
Lai izcīnītu uzvaru otrajā posmā, pirmais noteicošais faktors bija jau pirmajā etapā. Vajadzēja zaudēt laiku uzvarētājam, jo citādi nākamajā dienā mani atrāvienā tik tālu neaizlaistu. Otrajā etapā galvenais bija noķert īsto mirkli, kad aizmukt no peletona un atrast braucējus, ar kuriem sastrādāties. Pēc tam jau svarīgi bija saglabāt enerģiju, cik iespējams, un cerēt, ka ar to pietiks, lai pārspētu pārējos.
Kāds kopumā bija sacensību līmenis?
Tieši Āfrikas riteņbraucēji bija gan peletona priekšā, gan aizmugurē. Bija braucēji, kas spēja konkurēt, pārspēt eiropiešus, un bija tādi, kas cīnījās par izdzīvošanu. Ne velti afrikāņiem bija vairākas uzvaras etapos un viena uzvara daudzdienu brauciena kopvērtējumā.
Kā esi iejuties Rietumu - Delfin sastāvā šosezon, un kas komandā ir mainījies, salīdzinot ar laiku, kad vēl nebiji pievienojies Marseļas komandai?
Latvijā jau nav tik daudz braucēju, lai viens otru jau nepazītu. It sevišķi tādēļ, ka braucu kopā ar tiem pašiem puišiem arī izlases sastāvā. Protams, šobrīd aizvadītas tikai pirmās sacensības, tādēļ visi vēl nedaudz meklē savu vietu komandā. Ja neņem vēra braucējus, kas mainījušies, kopš 2010.gada, šobrīd komanda vairāk ir koncentrējusies uz U23 sacensību programmu, gatavojoties Eiropas un pasaules čempionātiem. Augstā līmenī ir motivācija, organizācija, inventāra kvalitāte, un, protams, mērķi ir auguši.
Kā kopumā esi sagatavojies sacensību sezonai?
To vairāk rādīs sezona, bet uzskatu, ka sagatavošanās ir ļoti laba. Protams, vienmēr jau gribas vēl labāku.
Vai jau ir zināms, uz kurām no tuvākajām sacensībām tiks likts lielākais uzsvars?
Visi nākamie četri starti būs nozīmīgi, tādēļ galvenais ir sagaidīt īsto dienu un brīdi, kad nedaudz arī paveiksies. Jāizmanto iespēja, jo bez veiksmes velosportā ir ļoti grūti. Katram braucējam noteikti jau padomā ir kāda diena, bet nedrīkst visu atstāt uz vienu startu, jo pietiek ar nelielu ķibeli, lai vairs nespētu parādīt lielisku rezultātu.
Foto: Toms Skujiņš. Publicitātes foto