Lai adekvātāk varētu izvēlēties valstsvienības treneri, ir jāizdara secinājumi par pagātnes pieredzi attiecībā uz vīriešu nacionālo izlasi un basketbolu kopumā. Ar mūsu iekšējo treneru un spēlētāju resursu pēdējo desmit gadu laikā mums tikai vienreiz ir izdevies izrauties un iekļūt astotniekā, pārējās reizes esam cietuši smagas sakāves.
Šobrīd notiek spekulācija ap to, ka mums nepieciešams brendots treneris, un tad viss būs kārtībā. Uzskatu, ka Latvijas basketbolam galvenā problēma nav bijusi brendotu treneru trūkums. Brendots treneris atbrauks uz 2 mēnešiem novadīs astoņas spēles un viss - aizbrauks projām un par Latvijas izlasi nedomās. Tādā gadījumā Latvijas basketbols iegūtu tikai uz pāris mēnešiem, bet ne vidējā vai ilgtermiņā, turklāt no tāda procesa zaudētu arī spēlētāji un treneri.
Nenada Trajkoviča gadījumā mums būtu treneris, kas strādātu 365 dienas gadā ar domu, ka viņš rada sistēmu nacionālajai vīriešu izlasei un dod svaigas idejas Latvijas basketbolam kopumā, lai varētu domāt par basketbola ilgtermiņa rezultātiem un attīstību Latvijā.
Manā izpratnē šobrīd Latvijas basketbolam ir nepieciešams pienesums no malas. Īpaši tāpēc, ka ar mūsu pašreizējiem spēlētājiem mēs varētu izdarīt vairāk, ja vien spētu šo resursu adekvāti izmantot. Izvēloties Nenada Trajkoviča kandidatūru, Latvijas basketbols noteikti iegūtu, jo viņam piemīt tā pieredze, kuras Latvijas basketbolam šobrīd trūkst.
Jāņem vērā arī tas, ka NBA klubam „Golden State Warriors” būtu daudz komfortablāka sajūta, aizdodot Andri Biedriņu Latvijas izlasei. Pie tam viņi būtu gatavi no savas puses dot papildus resursus gan uzbrukuma veidošanai, gan fiziskās sagatavotības pilnveidošanai un, ja nepieciešams, arī sporta psihologa pakalpojumiem.
No šī procesa varētu iegūt ne tikai Andris Biedriņš, bet visi spēlētāji, kas spēj un grib izmantot šādus resursus un vēlas augt. Es ticu, ka tādi Latvijas basketbolā noteikti ir. Svarīgi būtu, lai arī mūsu treneri varētu mācīties no tiem, kuri patiešām ir trenējuši un arī šobrīd trenē pasaules augstākajā līmenī.
Ņemot vērā savu iepriekšējo pieredzi, es varu teikt tikai vienu - nevar spiest, vai cilvēks būtu, vai nebūtu spējīgs, pirms viņš ir uzsācis darbu. Tās ir tikai spekulācijas par tēmu, kā būtu, ja būtu. Ja man atbild, ka šobrīd vienīgais risinājums ir treneris, kam ir Eirolīgas spēļu pieredze vai skaļš vārds, es domāju, ka nē - tas nav risinājums Latvijas basketbolam.”
