Maija Tīruma: Šosezon pietrūka stabilitātes un pieredzes

Sportiste sarunāatzina, ka izcīnīto piekto vietu Siguldas trasē, aizvadītās sezonas pēdējā, astotajā posmā vērtē augstāk nekā bronzu šajā trasē posmu iepriekš. "Iemesls, kāpēc es tā uzskatu, ir tas, ka pēdējā posmā man izdevās divi stabili braucieni, bet tad, kad izcīnīju medaļu, labs bija viens brauciens, bet otrs ne tik ļoti, līdz ar to, iespējams, es pazaudēju otro vietu. Labi, ka es biju trešā, tomēr eiforijā nekritu."

Siguldas trase tomēr nav sportistes favorīte, jo, kā atzīst Tīruma, starts mājās uzliek papildus slogu.

Aizvadīto sezonu Tīruma vērtē ar divējādām emocijām, jo uzskata, ka sezonā pietrūka stabilitātes rezultātos. "Ļoti bieži gadījās tā, ka es vienu braucienu nobraucu ļoti labi, bet otrajā braucienā finišēju padsmitajā vietā."

Sportiste arī piebilda, ka viens no iemesliem stabilitātes trūkumam bija pieredzes trūkums trasēs. "Arī pieredzes trūkums ietekmēja rezultātus. Piemēram, vācietes stabili brauc visas trasēs, bet es vēl neesmu atklājusi visas trašu nianses. Sacensības notiek visu laiku vienās un tajās pašās trasēs, bet tomēr kaut kādās niansēs šīs trases mainās."

Tīruma arī uzskata, ka Annas Orlovas izcīnītā sudraba godalga astotajā Pasaules kausa izcīņas posmā Siguldā bija likumsakarīga. "Runājot par Annu, otrā vieta Siguldā bija likumsakarīga, jo viņa vienmēr brauc stabili šajā trasē."

"Šogad Mārtiņš Rubenis ļoti daudz eksperimentēja ar kamanām, tāpēc rezultāts varbūt nav tik labs kā bija gaidīts, bet viņš to darīja mūsu dēļ, lai mums pēc tam būtu labāk. Mārtiņš ir mūsu komandas "smadzenes", viņš visu domā, kas un kā būtu jādara, lai kamanas būtu ātrākas, viņš visvairāk no mums ir eksperimentējis, paldies viņam par to! Sigulda pierādīja, ka arī vīrieši var cīnīties par augstām vietām, bet kāpēc tā nenotika, vairāk būtu jāprasa viņiem pašiem," par vīriešu sasniegto un Latvijas kamaniņu sporta niansēm pastāstīja Tīruma.

Atceros savas karjeras sākumu, Tīruma atceras, ka visu aizsāka viņas māsa Marta, bet pēc tam tēvs. "Tēvs vēlējās, lai es nodarbojos ar šo sporta veidu, jo viņš pats aktīvi ar to nodarbojās," par kamaniņu sportistes karjeras sākumu izteicās Tīruma.

"Viņš vēlējās, lai ar kamaniņām nodarbojās visas māsas Tīrumas. Īstenībā es nebiju nekāda sportiste, lai gan man bija labas sekmes sportā. Tēvs neapstājās un mēģināja mani ievilināt kamaniņās. Sākumā es vienkārši braucu, lai tēvam būtu sirds mierīgāka, bet tad viņš mēģināja mani pierunāt iestāties Murjāņu Sporta ģimnāzijā. Es darīju visu, lai tur netiktu, bet tomēr tiku, un lēnām kamaniņas sāka man iepatikties," atcerās Tīruma.

Ar šo sporta veidu ir nodarbojušās trīs no četrām māsām Tīrumām, bet šobrīd kamaniņu sportā ir palikušas tikai divas - Maija un Elīza.

"Trasē par to nedomā, jo tur nav vietas bailēm. Lai sasniegtu rezultātu, bailes vienkārši vajag izslēgt, tās neeksistē. Īstenībā daudzas trases nav nemaz tik bīstamas kā izskatās, un kritieni nav tik sāpīgi. Vissmagākā trase ir Turīnā, ja tu krīti, tad tas ir sāpīgi," par sporta bīstamību pastāstīja Tīruma.

Vienu brīdi Tīruma bija aizgājusi no kamaniņu sporta, bet pēc trenera Pētera Cīmaņa lūguma un pašas vēlmes viņa tomēr atgriezās. "Tas bija periods, kad man vajadzēja pāriet no junioriem uz pieaugušajiem. Man likās, ko es ar sportu nopelnīšu, labāk strādāt, mācīties, tikt prom no mājām, būt neatkarīgai," atzina Tīruma.

"Man izdevās to visu pamēģināt, un tad es sapratu, ka ir kaut kas, kas mani velk atpakaļ uz trasi," turpina sportiste. "Pēc kāda laika netīšām satiku Latvijas valstsvienības treneri Pēteri Cīmani, kurš man teica, lai beidzu ākstīties un nāku atpakaļ - atnācu. Sākums nebija viegls, jo neviens mani negaidīja ar atplestām rokām. Man pašai bija jāmaksā par kamanām, treniņiem, startiem, braucieniem, bet esmu apmierināta ar to, jo šie pārbaudījumi mani ir norūdījuši."

Runājot par Latvijas sieviešu kamaniņu sportu kopumā, Tīruma ir optimistiska, jo uzskata, ka šim sporta veidam ir nākotne. "Šobrīd regulāri uz startiem pasaulē izeju tikai es un Anna, bet ir arī citas meitenes, kurām trūkst pieredzes lielajās sacensībās, jo viņas pārsvarā startē tikai Siguldā. Manuprāt, jaunās sportistes ir talantīgas, tikai ar viņām daudz ir jāstrādā. Šobrīd Latvijas valstsvienības galvenais treneris ir apņēmies ar jaunajām sportistēm strādāt pastiprināti," izteicās sportiste.

Tīruma arī atzina, ka pati labprāt palīdzētu meitenēm progresēt, neliedzot padomu par šo sporta veidu.

Vairākus gadus pēc kārtas sieviešu kamaniņu sportā valda Vācijas braucējas. "Rezultāts ir atkarīgs no visa - fiziskās sagatavotības, starta rāviena, bet vissvarīgākais ir sportistu psiholoģiskais stāvoklis, piemēram, viens brauc brīvāk, bet cits sasprindzinājies, un tas viss ietekmē rezultātu. Sievietēm ir mazliet citādi - lai arī kādi laika apstākļi vai kas cits, vienmēr uzvarēs vācietes. Vācietes ir talantu talanti, jo viņiem atlase notiek no 1000 braucējām, bet mums ir tikai tas, kas ir. Piemēram, šogad karjeru beidz vāciete Zilke Kraushāre - Pīlača, bet Vācijā jau ir cita sportiste, kura nāks viņas vietā un brauks trijniekā."

Pēc Pasaules kausa posma Siguldā sarunā aģentūrai LETA vācu sportiste Tatjana Hifnere izteicās, ka Tīruma ir viena no tām sportistēm, kas varētu pārtraukt Vācijas dominanci šajā sportā. Pašai sportistei tas bija pārsteigums. "Atzīšos, kad es dzirdēju viņas teikto, man bija patiess prieks, tas bija lielāks prieks nekā par izcīnītajām vietām Siguldā, jo Hifnere šobrīd ir kamaniņu sporta lielākā zvaigzne. Es ceru, ka attaisnošu viņas cerības."

Pēdējos divos aizvadītās sezonas Pasaules kausa izcīņas posmos kamaniņu sportā, kas norisinājās Siguldā, latvietes bija tuvu vācu dominances pārtraukšanai šajā sporta veidā. Tīruma savu izaugsmi kamaniņu sportā vērtē pozitīvi. "Salīdzinot ar pašu sākumu, esmu kļuvusi stabilāka, esmu ieguvusi pieredzi. Šobrīd jūtos daudz drošāk, vairāk riskēju, un tas pozitīvi ietekmē rezultātu," stāsta sportiste. "Protams, riskējot es esmu iekritusi, piemēram, šogad pasaules čempionāta kopvērtējumā varēju būt sestā, bet maza kļūdiņa, kura ir mērāma divos centimetros, liedza šo iespēju, bet, ja neriskētu, man nebūtu rezultāta."

Par savām izaugsmes iespējām sportiste izsakās, ka šobrīd zina virzienu, kurā strādāt. Pirmkārt, pie fiziskās sagatavotības, otrkārt, individuālais darbs, piemēram, treniņi pie starta.

Runājot par gaidāmo 2010.gada Vankūveras Olimpiādi, Tīruma izteicās piesardzīgi: "Protams, es ceru, ka nokļūšu Vankūverā, kas būs manas trešās olimpiskās spēles karjerā, un es ceru, ka man izdosies uzlabot savu rezultātu."

Sportiste jau ir divu olimpisko spēļu pieredze, kuru viņa vērtē pozitīvi. "Pirmās olimpiskās spēlēs man bija Soltleiksitijā, kur 18 gadu vecumā man izdevās izcīnīt 18.vietu, kas tolaik man bija labs rezultāts. Tos četrus braucienus es uzskatu par saviem labākajiem karjerā. Turīnā man atkal negāja tik labi, lai gan biju 17.vietā, bet pirmajā dienā pieļāvu kļūdiņas, kuras labot nebija iespējams."

Viens no populārākajiem jautājumiem sportistei ir bijis par to, vai viņa pāries uz bobsleju, bet atbilde ir noliedzoša. "Nē! Lai piedod tās sievietes, kas nodarbojas ar bobsleju vai hokeju, bet šos sporta veidus es neuzskatu par sieviešu sporta veidiem. Kamaniņas nav tik smagas kā bobslejs, jo bobslejs man saistās ar svaru cilāšanu un citām lietām, bet kamaniņas ir sievišķīgāks sporta veids. Tagad es ceru, ka kamaniņu braucēji vīrieši uz mani neapvainosies."

Kamaniņas Latvijā nav masu sporta veids, par ko sportiste nav priecīga, jo uzskata, ka šis sporta veids ir aizraujošs. Sarunā sportiste izteica arī pieņēmumu, kāpēc kamaniņas nav tik populāras. "Viens no iemesliem ir tas, ka vecāki bērnus labāk aizsūta uz futbolu, basketbolu vai uz modernajām dejām, jo viņi zina, kas tas ir, bet par kamaniņām viņi neko nezina, jo trūkst reklāmas."

"Pagājušajā gadā Cīmanis ar Rubeni devās pa lauku skolām meklēt sportistus, bet kā viņiem gāja īsti, nezinu. Siguldā ir skola, kurā bērniem dzīvot, bet vecākiem ir vienkārši bail tur sūtīt savus bērnus. Kamaniņas nav nemaz tik bīstamas, jo iesācēji brauc no trases apakšas, līdz ar to nav tik liels ātrums. Es rekomendētu vecākiem ļaut bērniem pamēģināt kamaniņas, jo uzskatu, ka kamaniņas ir ļoti "tīrs" sporta veids un nav nemaz tik bīstams, kā sākumā šķiet," pastāstīja Tīruma.