„Brīvības ielas kultūras kilometrs” ir īpaša kultūras, mūzikas, sadziedāšanās un performanču programma, kas galvaspilsētas centrālo ielu, Rīgu un Latviju skrējiena dalībniekiem, rīdziniekiem un pilsētas viesiem ļaus izbaudīt no cita - kultūrvēsturiska un izklaidējoša – skatu punkta.
„Brīvības ielas Kultūras kilometra” kultūras goda sardze
Brīvības ielas Kultūras kilometru simboliski ievadīs „Kultūras goda sardze” - aleja no Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra līdz Brīvības piemineklim, kas būs atvēlēta simtiem koristu un dejotāju, lai godinātu Latvijas kultūru un atraktīvā veidā to pasniegtu maratona dalībniekiem no vairāk kā 60 valstīm, rīdziniekiem un viesiem.
Ierastās militārās goda sardzes vietā pie Brīvības pieminekļa šoreiz būs simboliska un unikāla „Kultūras goda sardze” - mainoties un sveicot sportistus, dejotāji izvietosies laukumā pie Brīvības pieminekļa īpaši noformētā Lielvārdes joslu alejā.
Atzīmējot Jāņa Cimzes 200.-to dzimšanas dienu, ikviens bijušais un esošais korists aicināts pievienoties sadziedāšanās koncertiem un izdziedāt Cimzes dziesmu krājumu “Dziesmu rota” - krājumu, kura dziesmas ir neatņemama sastāvdaļa ikvienos Dziesmu svētkos. Dziesmas no visām piecām “Dziesmu rotas lauku puķu burtnīcām” varēs dziedāt trīs sadziedāšanās koncertu laikā no plkst. 9.00 rītā līdz plkst. 14.15 pēcpusdienā. Sadziedāšanos programmas muzikālais vadītājs būs Juris Vaivods.
Uz goda sardzi un sadziedāšanos aicināti bijušie un esošie koristi, dejotāji un ikviens, kam tuvas latviešu tautasdziesmas - līdzjutēji, skatītāji un paši skrējēji, lai sveiktu Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu un priecētu skrējiena dalībniekus no visas pasaules.
Sadziedāšanās veidota trīs blokos – pa 75 minūtēm – plkst. 9:00, 11:30, 13:00.
„Brīvības ielas Kultūras kilometra” Ginesa rekords
2008.gada 25.oktobrī Latvijā tika uzstādīts Ginesa Pasaules rekords - „garākā deja” ar „Gatves deju”. Ir pagājuši gandrīz 6 gadi, un ir pienācis laiks, lai radītu jaunu rekordu „Brīvības ielas Kultūras kilometra” un Nordea Rīgas maratona ietvaros.
Pie Brīvības pieminekļa, atbalstot un uzmundrinot Nordea Rīgas maratona dalībniekus un par godu Eiropas Kultūras galvaspilsētai, tiks veidots jauns Ginesa rekords „Deja ar visvairāk trejdekšņiem”. Trejdeksnis, kas pirmoreiz rakstos minēts XVIII gs., nav nevienai citai tautai – šis unikālais instruments simboliski uzsvērs Latvijas kultūras mantojuma identitāti, kā arī demonstrēs mūsu dejotāju kustības varenību.
Ginesa rekordu „Dejai ar visvairāk trejdekšņiem” plkst. 13:00 dejotāji centīsies sasniegt, gaidot 2014.gada lielāko dziesmu un deju notikumu - lieluzvedumu „Lec Saulīte” Mežaparka estrādē. Par rekorda dejas skaņdarbu izvēlēta šī gada deju uzveduma „Lec Saulīte” dziesma „Saulītes peldināšana”, kas Triju zvaigžņu ordeņa kavaliera horeogrāfa Jāņa Ērgļa vadībā 18.maijā piedzīvos savu pirmatskaņojumu. Rekords un „Kultūras goda sardze” tiek veidoti sadarbībā ar Dziesmu svētku biedrību.
Ginesa rekorda sasniegšanā aicināti piedalīties deju kolektīvi no visas Latvijas - dalībnieki aicināti ierasties tautas tērpos, un tautumeitas aicinātas līdzi ņemt trejdekšņus. Rekordā iespējams piedalīties ikvienam rīdziniekam vai pilsētas viesim, kam mājās ir trejdeksnis.
Laika plāns „Kultūras goda sardzei” un „Dejai ar visvairāk trejdekšņiem”:
- 9:00 – 14:00 Kultūras goda sardze
- 9:00 – 10:15, 11:30 – 12:40, 13:05 – 14:20 – Koru sadziedāšanās
- 13:00 – 13:05 Ginesa rekorda uzstādīšana „Deja ar visvairāk trejdekšņiem”
„Kultūras kilometra” Nordea skatuve
Elizabetes un Brīvības ielas krustojumā skrējējus un līdzjutējus izklaidēs „Kultūras kilometra” Nordea skatuve, kurā no 1914.gada līdz 2014.gadam populārākos hitus atskaņos atzītākie Latvijas skatuves mākslinieki. Skrējēji un skatītāji tiks uzmundrināti ar ikvienam atpazīstamām dziesmām latviešu, krievu, angļu un citās valodās, kuras klausījās mūsu vecmāmiņas, mū su tēti, mēs paši un mūsu bērni. Tā ir mūsu pēdējās simtgades vēsture caur dažādu laika posmu aktuālākajām melodijām, neaizmirstot arī šodienas hitus.
Brīvības iela no Elizabetes ielai līdz Stabu ielai
Šajā „Kultūras kilometra” posmā dominēs kultūrvēsturiski atsauces punkti. Dažādi Brīvības ielas nosaukumi, kas mainījušies līdz ar varas maiņām dažādos laikmetos visa gadsimta garumā, kā arī ar dažādu performanču, vēsturisku citātu un publisko runu fragmentu atskaņošana ļaus dalībniekiem un skatītājiem iejusties dažādu vēsturisko laikmetu atmosfērā.
Mūzikas punkti pārējā trasē saskaņā ar Eiropas valstu mūzikas motīviem
Mūzikas punkti trasē plānoti gan Krastmalā, kur saimniekos DJ Toms Grēviņš, gan vēl 15 vietās trasē, kur DJ lomā iejutīsies Uģis Joksts, Dīvs Reiznieks, Dace Grimze, Māra Kampernova un citas sabiedrībā populāras personības. Katra mūzikas punkta vadmotīvs šogad būs pieskaņots kādai no Top 15 valstīm, kuru skrējēji Rīgā ierodas viskuplākajā skaitā – no Somijas un Igaunijas līdz Lietuvai, Itālijai, Vācijai, Krievijai un Francijai. Par godu Latvijas dalības NATO desmitgadei, skrējiena dalībniekus pie Aizsardzības ministrijas Valdemāra un Elizabetes ielas stūrī iepriecinās Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris.
Līdzjutēju sveicieni no uzmundrini.lv
Pateicoties tehnoloģiju partnera Lattelecom risinājumam www.uzmundrini.lv, Nordea Rīgas maratona laikā 18.maijā dalībnieki varēs saņemt savu līdzjutēju sveicienus uz lielā ekrāna Tērbatas un Brīvības ielas stūrī. Dalībniekam tuvojoties lielajam ekrānam, čipu sistēma nolasa dalībnieka identitāti un uz ekrāna demonstrē Jūsu iepriekš sagatavoto un ar www.uzmundrini.lv palīdzību konkrētajam dalībniekiem nosūtīto sveicienu. Vai savējiem uzmundrinājumus aizsūtījāt?
Foto: Publicitātes foto