Kā informēja VVC sabiedrisko attiecību speciālists Atis Skalbergs, Znarokam pēc atgriešanās Latvijā no pasaules čempionāta Kanādā būs jāierodas VVC, lai sniegtu paskaidrojumus "par Valsts valodas likuma pārkāpumiem".
VVC Kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis nosūtījis vēstuli Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentam Kirovam Lipmanam ar lūgumu nodrošināt Znaroka ierašanos VVC uzreiz pēc tam, kā viņš būs atgriezies Latvijā no pasaules čempionāta, kas līdz 18.maijam norisināsies Kanādā.
Znaroks uz VVC uzaicināts, "jo izlases galvenais treneris nelieto valsts valodu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā", apgalvo VVC.
Latvijas Hokeja federācijas preses sekretārs Jānis Stepītis pauda izbrīnu par šādu VVC rīcību, nepārbaudot visus lietas apstākļus un īsi pirms atbildīgajām spēlēm nākot klajā ar paziņojumu, kas radīs plašu ažiotāžu publiskajā telpā. Tiek uzsvērts, ka Znaroks ir Vācijas pilsonis un uzskatāms par ārvalstu speciālistu. Tāpat preses konferencēs žurnālistiem, kas nesaprotot krievu valodu, esot iespēja saņemt nepieciešamo tulkojumu.
Znaroks publiskajos pasākumos vienmēr izsakās krieviski, savukārt šonedēļ notikušajā LHF rīkotajā preses konferencē Znaroks arī "Hansabankas" valdes priekšsēdētāja vietnieci Irīnu Pīgozni aicināja runāt ar viņu krieviski.
Skalbergs norādīja, ka šādā veidā, pēc viņa domām, Znaroks izrādījis "klaju necieņu pret valsts valodu", tomēr nav zināms, kā galvenā trenera rīcību kvalificēs VVC inspektors. Ja Znaroka pārkāpumus kvalificēs tāpat, kā tos vērtē VVC sabiedrisko attiecību speciālists, tad trenerim varētu piemērot naudassodu līdz pat 250 latiem.
Kā norādīja Skalbergs, konkrētajā gadījumā uz Znaroku ir attiecināmi Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumi "Par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību".
Trenerim šajā gadījumā latviešu valoda esot jāpārvalda trešā jeb augstākā līmeņa "A" pakāpē, kas nozīmē, ka personai jāspēj elementāri sazināties par vienkāršām sadzīves tēmām, minimāli lietot profesionālo leksiku, lasīt un saprast īsus, nesaistītus tekstus, sludinājumus, reklāmas, paziņojumus, kā arī jāprot uzrakstīt personālās ziņas.
Ja Znarokam kaut kādu iemeslu dēļ nebūtu iespējams publiskos pasākumos runāt valsts valodā, LHF viņam vajadzētu nodrošināt tulku, piebilda Skalbergs, uzsverot, ka iepriekšminētā vēstule nosūtīta nevis Znarokam, bet tieši Lipmanam.
"Mums ir obligāti jāreaģē uz šādiem "izlēcieniem" pret Valsts valodas likumu, un, ja mēs nereaģēsim, tad mēs nebūsim pildījuši savu pienākumu," atzīst VVC preses pārstāvis, piebilstot, ka, viņaprāt, Znaroks pēc čempionāta uz VVC tāpat neieradīsies.
Čeļabinskas apgabala pilsētā Ustjkatavā dzimušajam Znarokam 1996.gadā par īpašiem nopelniem tika piešķirta Latvijas pilsonība, tomēr no tās viņš atteicās.
Jau 1996.gadā pret pilsonības piešķiršanu Znarokam iebilda vairāki Saeimas deputāti, norādot, ka viņš neprot latviešu valodu un pat nesaprot jautājumu par savu ģimeni.
