Tā jau tiešām ir vēsture, jo diez vai pat lielākie statistiķi ir saskaitījuši Vanaga sapelnītās tehniskās piezīmes, bet šajās dienās visu basketbola līdzjutēji skatieni pievērsti Arēnai Rīga, kur sērijā līdz četrām uzvarām par Latvijas Basketbola līgas zelta medaļām sacentīsies pašmāju divi lielākie grandi — Barons/LMT un ASK Rīga. Vanags gan sola šajā finālsērijā nesēdēt uz Baronu rezervistu soliņa, lai darbā ar tiesnešiem netiktu piešķirtas tehniskās piezīmes un neciestu komandas intereses.
Soli pa solim
- Šosezon Barons/LMT izcīnījis FIBA kausu, Baltijas līgā ieņēmis ceturto vietu, bet Latvijas Basketbola līgās pēc uzvaras regulārajā čempionātā pārliecinoši iekļuvis finālā.
- Līdz šim esam izdarījuši maksimālo atbilstoši ieguldītajiem līdzekļiem, — intervijā Sportam uzsver Andris Vanags. — Jau sezonas laikā esam uzlabojuši savu sniegumu, no decembra visu darot pareizi. Esam ņēmuši vērā pagājušajā sezonā pieļautās kļūdas, no kurām šoreiz izdevies izvairīties. Pirms gada mums neizdevās sasniegt izvirzīto mērķi un kļūt par Latvijas čempioniem, toties šosezon uzdevumu esam gatavi izpildīt. Pērn plaisa starp čempionu titulu ieguvēju budžetu un mūsējo bija pārāk liela, lai sastāva komplektācija būtu pārāka par sāncenšiem. Iespējams, pietrūka tieši šosezon piesaistīto pieredzējušo basketbolistu. Starpsezonu laikā budžetu izdevās palielināt par apmēram 40 procentiem. Pašlaik tāmei vēl nav pavilkta svītra, taču varu paust pārliecību, ka izdevumi būs samērojami ar ieņēmumiem. Atgādināšu, ka mūsu kluba devīze ir Basketbols ar draugiem.
- Barons/LMT šosezon tiek uzskatīts par favorītu Latvijas Basketbola līgas finālsērijā. Kādā attīstības stadijā klubs ir pašlaik?
- To nevarētu nosaukt par strauju, bet gan par ceļu augšup soli pa solim. Pirms sezonas, piesakoties līdzdalībai FIBA kausa izcīņai, nedomājām par trofejas izcīnīšanu, par svarīgākiem uzskatot mērķu sasniegšanu Latvijā un Baltijā. Protams, apetīte aug ēdot, un, tuvojoties FIBA Četru finālam, arvien vairāk apzinājāmies, ka iespēju tikt pie trofejas būtu muļķīgi laist garām. Tad arī mainījās prioritātes, jo lieliski apzinājāmies, ka visos trijos turnīros nevar sasniegt maksimumu. Spēlējot tik saspringtā režīmā, neizdevās arī izvairīties no savainojumiem. Nedēļu pēc triumfa Kiprā traumas dēļ mums nevarēja palīdzēt Ģiedrus Gusts. Uz vietu Baltijas līgas finālā mēs vēl nevarējām reāli pretendēt, taču mačā par trešo vietu ar ASK Rīgu tomēr vēlējāmies nedaudz labāku sniegumu. Tajā pašā laikā arī neaizmirsām, ka sezonas galvenā cīņa vēl ir tikai priekšā — Latvijas čempionu tituls ir daudz svarīgāks par bronzas medaļām Baltijā. Priecēja tas, ka paši basketbolisti vēlējās tikt pie medaļām arī Baltijā. Agrāk mums nebija tik daudz pieredzējušu un ambiciozu spēlētāju, kuri pat nepieļauj domu katrā mačā necīnīties par uzvaru.
Basketbols kā prece
- Preses publikācijās Barons/LMT, BK Ventspils un ASK Rīga tiek saukti par Latvijas superklubiem. Cik daudz šādam titulam atbilst baroni?
- Protams, Latvijas mērogā Baronu/LMT var saukt par superklubu. Savukārt Baltijā mēs pamazām tuvojamies Žalgiris un Lietuvos rytas. Tajā pašā laikā ir patīkami, ka Barons kļūst par stabilu vērtību ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā, jo FIBA kausa izcīnīšana ievērojami palielināja mūsu vārda atpazīstamību. Lai kļūtu par superklubu, nepieciešams vēl pilnveidoties visās tā darbības jomā. Vēlos uzsvērt, ka noteikti nevajag noniecināt Baltijas līgas sportisko līmeni, jo FIBA kausa izcīņā baltieši no turpmākās cīņas izsita Krievijas superlīgas komandas — Ural great un Lokomotiv. Eiropā nav daudz nacionālo čempionātu, kur būtu tik daudz augstas raudzes klubu. Tāpat arī neizprotu nievājošos komentārus par FIBA kausa sportisko pusi. Turnīrā piedalījās daudzu basketbola lielvalstu vadošā sešnieka klubi, kuriem nācās atzīt Beļģijas, Igaunijas, Kipras un Latvijas komandu pārākumu. Par vienu gan esmu simtprocentīgi pārliecināts — šis ieraksts paliks Eiropas klubu basketbola vēsturē. Pēc tik ilgiem gadiem basketbolā tas ir milzīgs gandarījums.
- Vai pēc šīs sezonas panākumiem Baronu/LMT var nosaukt par pieprasītu preci sporta jomā?
Šādu nosaukumu mēs pagaidām nez vai varam piedēvēt mūsu klubam. Par to liecina dažas dienas pirms fināla radušās problēmas ar Latvijas Basketbola līgas spēļu translāciju Latvijas Televīzijā. Tikai pēc Latvijas Basketbola savienības iejaukšanās izdevās panākt kompromisu, lai basketbola līdzjutēji ne tikai klātienē varētu vērot Barona/LMT un ASK Rīgas cīņu par čempionu titulu. Skaidrs gan, ka vismaz televīzijai Latvijas augstākā līmeņa basketbolu kā preci vēl nevaram pārdot. Cerams, šāds pieprasījums radīsies nākotnē. Tajā pašā laikā varu minēt mūsu ziemeļu kaimiņu pieredzi. FIBA Četru fināla spēles uz Igauniju ne tikai translētas par televīzijas naudu, bet arī tika apmaksāts komentētāju ceļš un uzturēšanās Kiprā. To tiešām ir grūti izprast, jo Igaunijas basketbolam vēl mazāk var piedēvēt pieprasītas preces nosaukumu. Savukārt finālspēles translāciju uz Latviju apmaksāja mūsu kluba sponsori...
- Labi, ka vismaz skatītāji un līdzjutēji novērtējuši komandas panākumus, piepildot Arēnas Rīgas tribīnes.
- Latvijā pašlaik ir radīts daudz nosacījumu, lai līdzjutējiem basketbolu varētu pasniegt kā preci skaistā iepakojumā. Ar to es domāju spēļu aizvadīšanu Arēnā Rīga, kur skatītājiem nav iemesla sūdzēties par kaut kādām neērtībām. Līdzjutēji labprāt dodas uz basketbolu sacensībām. Par tribīņu piepildīšanas metodēm varam strīdēties, taču arī darbs ar skatītājiem ir jādara soli pa solim. Basketbola klubi pagaidām nevar rēķināties ar lieliem ienākumiem no biļešu tirdzniecības uz mājas spēlēm. Tieši tādēļ pārsteidz Rīgas Dinamo hokeja veidotāju ieceres no biļešu tirdzniecības sezonā iegūt divus miljonus. Šajā lauciņā strādāju jau 15 gadus un esmu pārliecinājies, ka dārgas biļetes vienmēr atbaidījušas daudzus potenciālos skatītājus. Savu iespaidu noteikti atstāj arī ekonomiskā krīze. Kluba vadībai atliek vien cerēt, ka finansiālās problēmas neietekmēs sponsoru atbalstu un mēs visi piezemēsimies mīksti. Novēlu basketbola atbalstītājiem neciest zaudējumus, lai arī turpmāk varētu domāt par šā sporta veida uzplaukuma turpinājumu.
Klubs kā spogulis
- Piecpadsmit gadu laikā Latvijas basketbolā esi piedzīvojis ļoti daudz dažādu brīžu!
- No LainERS un Barona piemēra tiešām var mācīties Latvijas basketbola jaunāko laiku vēsturi — sākot no basketbola buma, turpinot ar banku krīzes radītajām sekām, kā arī pašlaik beidzot ar pašreizējo klubu basketbola uzplaukumu valstī. Prieks, ka par spīti dažādajām problēmām izdevās saglabāt komandu, kura pirmo reizi piecpadsmit gadu vēsturē ir tik tuvu Latvijas čempionu titulam. LainBankas atbalsta gados mums tā arī neizdevās iekļūt finālā, bet turpmāk tieši finansiālās iespējas neļāva reāli pretendēt uz zelta medaļām. Lielāko atzinību pelnījuši atbalstītāji, kuri ar komandu bija arī grūtos laikos, kad nereti bija jautājums par kluba eksistenci. Arī sportiskajā ziņā bijām noslīdējuši līdz Latvijas basketbola elites apakšgalam. Tobrīd vienīgi balstījāmies uz personiskajiem kontaktiem, uz ceļu būves firmu palīdzību. Prieks, ka pat tik spiedīgos finansiālajos apstākļos izdevās piesaistīt ne mazums labu basketbolistu. Piemēram, Igora Miglinieka kā spēlējošā trenera iesaistīšanos klubā, Elšada Gadaševa gatavību atlabšanas procesu pēc traumas aizvadīt tieši mūsu komandā. Tieši šāda nesavtīga rīcība ļāva LainERS palikt basketbola apritē.
- Cik reāla bija iespēja aizklapēt ciet LainERS?
- Laikā, kad menedžera darbs deva arvien mazāku gandarījumu, tomēr izdevās atrast izeju no grūtās situācijas. Jau iepriekš sarunās ar pašreizējo kluba prezidentu Ivo Zonni bijām apsprieduši sadarbības iespēju. LainBankas laikos par kluba saimnieku droši varējām saukt bankas prezidentu Vili Dambiņu, bet pēc tam komandas vadībā pietrūka spēcīgas personas. Arī turpmāk profesionālo darbu biju iecerējis saistīt ar ceļu būvi, tādēļ ļoti nozīmīgs brīdis bija sadarbības uzsākšana ar Zonni. Viņš ienāca komandā ar savu redzējumu par basketbolu, pamazām arī izvirzot mērķus. Sākumā Zonne klubam sniedza stabila pleca sajūtu, ar gadiem kļūstot par pilnvērtīgu komandas saimnieku. Gadu gaitā izveidojusies laba sadarbība un sapratne, jo katrs nākamais solis nopietni izvērtēts. Ar Zonnes palīdzību pieņemts ne mazums drošu soļu, jo tieši viņa pārliecība par izdošanos ir bijusi svarīga. Kluba darbība attīstījusies tiktāl, ka finansiālu atbalstu mums sniedz ne tikai draugi un paziņas, bet arī daudzas valsts vadošās firmas un uzņēmumi.
- Ar ko varētu izskaidrot, ka LainERS un Barons bieži vien nonācis opozīcijā Latvijas basketbola dzīves vadībai?
Iespējams, ka šādā situācijā vainojama mana vēlme cīnīties par taisnību jebkurā situācijā. Šajos piecpadsmit gados arī Basketbola savienība ne vienmēr pieņēmusi lēmumus, kas atbilstu klubu interesēm, tādēļ arī radās konfliktsituācijas. Visspilgtāk palikuši atmiņā notikumi 1995. gadā, kad LainERS draudēja ar izslēgšanu no Latvijas Basketbola līgas, taču pēc pamatīga skandāla tomēr palikām čempionāta dalībnieku pulkā. Līdz šim tika ņemtas vērā tikai Latvijas valstsvienību intereses, bet ne vienmēr uzklausīts klubu pārstāvju viedoklis. Pašlaik ar cerībām raugos uz sadarbību ar jauno Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Edgaru Jaunupu. Viņš agrāk darbojies klubu basketbolā, iepazīstot komandu darbības īpatnības.
Vanaga lielā peļņa
- Padsmit gadi pagājuši, basketbola menedžera darbu pildot. Kāpēc tas viss tiek darīts?
- Basketbolā neesmu vien padsmit gadus, bet gan kopš 3. klases, kad uzsāku treniņus Rīgas 2. BJSS. Sekmes arī neizpalika, jo tiku iekļauts Latvijas PSR skolēnu izlasē, pēc tam arī VEF dublieros. Basketbols nodrošinājis daudz emociju, iespēju iepazīt cilvēkus, iegūt draugus. Kad apsvēru aktīvo basketbola gaitu beigšanu, sākās darbs pie Latvijas Basketbola līgas izveides. Pamazām tapa arī jauni basketbola klubi. Šis process ļoti ieinteresēja, un tā 1992. gadā radās Princips. Darbošanās jau sākotnēji nebija naudas, bet gan saistošā procesa dēļ. Iespējams, tieši tāpēc LainERS rindās debitēja pirmais amerikāņu leģionārs, izveidojām karsējmeiteņu grupu, tika radīts talismans, rīkojām konkursus. Ja cilvēkiem tas radīja interesi un pozitīvas emocijas, mērķis tika sasniegts. Katru gadu radās arvien jauni izaicinājumi, kas veicināja progresu un kluba attīstību.
- Esi diplomēts ceļu būves speciālists, bet kur smēlies menedžmenta gudrības?
- Tās tika apgūtas pašmācības ceļā, konsultējoties ar draugiem un paziņām basketbola sabiedrībā. Sazinājos arī ar latviešu basketbolistiem ārzemēs, kuri stāstīja par citu valstu komandu pieredzi.
- Cik daudz šajos gados esi nopelnījis ar basketbolu?
- Esmu nopelnījis ne mazums pārmetumu no ģimenes par pārāk daudz laika veltīšanu basketbolam... Tomēr varu ar prieku konstatēt, ka mani ģimenes locekļi ar izpratni izturas pret maniem pienākumiem šajā jomā. Gan LainERS, gan Barona kluba uzbūve ir īpaša ar to, ka ļoti maz līdzekļu tiek tērēts administratīvajiem izdevumiem. Tikai pēdējos gados, iesaistoties ne vien Baltijas līgā, bet arī FIBA kausa izcīņā, esam paplašinājuši štatu sarakstu, jo nepieciešams regulārs un profesionāls darbs, kuru lieliski veic biroja administratore Baiba Zuševica. Līdz ar budžeta palielināšanos esam piesaistījuši arī grāmatvedi Ivetu Vanagu, jo šajā jomā visam jābūt kārtībā. Kopā ar klubu aug arī tās darbinieki. Šos vārdus noteikti varu veltīt arī menedžerim Emīlam Tomam. Protams, īpašu pateicību pelnījusi mūsu kluba pozitīvo emociju radītāja Linda Kaņepe! Ģenerālmenedžera darbā galvenais ir gandarījums par sasniegtajiem mirkļiem. Triumfa mirkļi Kiprā pēc FIBA kausa izcīnīšanas ir neaizmirstami! Šādu brīžu dēļ ir vērts veltīt brīvo laiku basketbola kluba veidošanai!
Latvijas Basketbola līgas visi fināli
1992. Brocēni/Parair — Bonus 2:0
1993. BK Brocēni — Bonus 3:0
1994. SWH/Brocēni — Bonus 3:0
1995. SWH/Brocēni — Bonus 4:3
1996. ASK Brocēni — Metropole 4:2
1997. Brocēni/LMT — Baltika 4:0
1998. ASK Brocēni/LMT — BK Ventspils 4:1
1999. ASK Brocēni/LMT — BK Ventspils 4:2
2000. BK Ventspils — Brocēni/LMT 4:3
2001. BK Ventspils — BK LMT 4:1
2002. BK Ventspils — Skonto 4:0
2003. BK Ventspils — Skonto 4:1
2004. BK Ventspils — Skonto 4:0
2005. BK Ventspils — Barons 4:0
2006. BK Ventspils — Barons/LU 4:0
2007. ASK Rīga — BK Ventspils 4:2
Latvijas Basketbola līgas visi laureāti
Gads 1. vieta 2. vieta 3. vieta
1992. Brocēni/Parair Bonus Princips
1993. BK Brocēni Bonus Ādaži/Interlatvija
1994. SWH/Brocēni Bonus LainERS
1995. SWH/Brocēni Bonus Metropole/Ādaži
1996. ASK Brocēni Metropole BK Ventspils
1997. Brocēni/LMT Baltika Metropole/I.O.S.
1998. ASK Brocēni/LMT BK Ventspils Metropole/I.O.S.
1999. ASK Brocēni/LMT BK Ventspils Buki
2000. BK Ventspils Brocēni/LMT BK Liepāja
2001. BK Ventspils BK LMT ASK/Buki
2002. BK Ventspils Skonto ASK/Buki
2003. BK Ventspils Skonto Valmiera/Rūjiena
2004. BK Ventspils Skonto Barons
2005. BK Ventspils Barons Valmieras piens
2006. BK Ventspils Barons/LU ASK Rīga
2007. ASK Rīga BK Ventspils Barons/LMT
Materiāls publicēts sadarībā ar nedēļas žurnālu "Sports" http://www.sporto.lv/node/1420
