Varat pateikt, cik kvadrātmetru sporta iznāk vienam ventspilniekam?
Tas gan nav aprēķināts! Bet esmu pārliecināts, ka mums būtu labākais rādītājs valstī un viens no labākajiem Eiropā. Ventspilī investīcijas sporta būvēs un infrastruktūrā ir ļoti apjomīgas, tādēļ iedzīvotājiem varam piedāvāt plašas un daudzveidīgas iespējas (Vēlāk gan tika izskaitļots, ka viena ventspilnieka, zīdaiņus ieskaitot, rīcībā ir 0,69 kvadrātmetri sporta laukuma — red.).
Ventspils visos laikos bijusi sportiska pilsēta, bet iepriekš nekad tā nav bijusi tik labi nodrošināta ar sporta būvēm. Kur bija lūzuma punkts? Kas iekustināja šo lavīnu?
Sadarbība ar Latvijas Olimpisko komiteju. Pirmās lielākās investīcijas 1996. gadā tika ieguldītas stadiona būvē, lai to izveidotu atbilstošu starptautiskām prasībām. Vieglatlētu lobijs tobrīd bija visspēcīgākais. Nākamais solis bija jauna universāla halle, galvenokārt orientējoties uz basketbolu, kuru tajā iespējams spēlēt uz trim laukumiem. Sākās Latvijā pirmā olimpiskā centra izveide. Tā bija toreizējā LOK prezidenta Viļņa Baltiņa un Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga vienošanās par kopuzņēmuma, sauksim to tā, izveidi, kurā LOK un Ventspils dome katra liek pa 50 procentiem kapitāldaļu. Tā tas turpinās līdz šai dienai. Manuprāt, tas ir abpusēji izdevīgs un svarīgs princips. Ventspilnieki iegūst objektus, kuros sportot, sevišķi tas attiecas uz mūsu sporta skolu Spars, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un vienkārši veselīgi izklaidēties, savukārt LOK var rēķināties ar starptautiskām prasībām atbilstošām būvēm, kurās var rīkot visaugstākā līmeņa sacensības un treniņus.
Vēsturiski olimpiāde ir četru gadu cikls starp olimpiskajām spēlēm. Jums tagad savu darbu nākas plānot pa olimpiādēm. 2004. gadā Ventspilī risinājās Latvijas I olimpiāde, tagad sākas otrā... Ar ko šajā četrgadē Ventspils kļuvusi bagātāka?
Ar Ivo Lakuča projektēto BMX trasi. Ar sporta halli Pārventa, kura atrodas Ventas labajā krastā blakus 3. vidusskolai un kas ir centrs ne tikai skolēnu, bet arī pārējo šīs pilsētas daļas iedzīvotāju sportiskajām aktivitātēm. Olimpiādes laikā tajā notiks sacensības handbolā.
Mūsu jaunākā būve ir sporta nams Centrs, ko var uzskatīt arī par sava veida dāvanu mūsu 1. ģimnāzijas simtgadu jubilejā. Olimpieši šajā bāzē sacentīsies volejbolā un šaušanā. Sporta nams Centrs būvēts ar Aizsardzības ministrijas atbalstu, kura ieguldīja 60 procentus līdzekļu. Līgumā noteikts, ka šo bāzi savām vajadzībām izmantos visas spēka struktūras, kas atrodas mūsu reģionā. Tāpēc arī šajā objektā izveidota Latvijā labākā šautuve ar astoņiem celiņiem, smagatlētikas zāle, kuru jau iemēģinājis Saeimas deputāts un pasaules čempions Viktors Ščerbatihs. Ir arī mākslīgā klinšu kāpšanas siena un, protams, moderna sporta zāle.
Savukārt peldbaseins rekonstruēts kopā ar Latvijas Olimpisko komiteju, izmantojot valsts galvotu kredītu. Šis objekts gan ir plašāks, to papildina arī izklaides sadaļa, kuras izveidi finansē pašvaldība. Slēgto akvaparku, kuru ceram pabeigt līdz Ziemassvētkiem, ir izdevīgi būvēt blakus peldbaseinam, izmantojot kopēju infrastruktūru. Lai arī cik noslogots būtu peldbaseins, ieņēmumi nenosedz izdevumus, bet, ja tam blakus ir akvaparks, kuru var izmantot gan ventspilnieki, gan mūsu pilsētas viesi, vienlaikus risinot problēmu, ko tūristam Ventspilī darīt ziemā, tad finanses jau varam sabalansēt. Sportam nepieciešamā baseina rekonstrukcija ir pilnībā pabeigta, bāze papildināta arī ar telpām aerobikas un fitnesa nodarbībām.
Sporta bāzes diezin vai var būt pelnoši biznesa projekti?
Jums taisnība. Tomēr mūsu olimpiskais centrs nemitīgi piedāvā arī izklaides maksas pakalpojumus. Jau vairākus gadus centrs apsaimnieko un attīsta Piedzīvojumu parku, kur izveidota Meža kaķa trase. Ar šo gadu parkā var nodarboties arī ar peintbolu un florbolu zāles laukumā. Ir daudzas atrakcijas bērniem, drīzumā būs arī autotrase elektromobiļiem.
Nemitīgi tiek pilnveidota kalnu slēpošanas un snovborda bāze Lemberga hūte. Lai arī pērnā ziema mūs pamatīgi iegāza un kalns darbojās tikai četras dienas, tomēr arī tik īsā laikā ieņēmumi bija 6000 latu. Tagad ir uzbūvēti trīs pacēlāji, atdalītas kalnu slēpotāju un snovborda trases, izveidota atsevišķa šļūcamkameru trase, ko var izmantot arī vasarā. Kalns, izmantojot pilsētas būvgružus un celtniecībā norakto grunti, nemitīgi tiek paaugstināts. Nākamā gada beigās tas sasniegs lidostas radara ierobežoto 49 m augstumu un trašu garums būs līdzīgs Siguldai, kur augstumu starpība nav lielāka. Tad ap šo kalnu apvīsim arī publisku rodeļa trasi.
Tā ar ieņēmumiem no izklaides olimpiskais centrs cenšas segt sportam tērētos izdevumus. Mēs aktīvi strādājam, lai Ventspilī savas treniņnometnes rīkotu dažādas, arī ārzemju komandas. Tāpēc turpat blakus olimpiskajam centram ir viesnīca. Pie mums no tālienes labprāt brauc trenēties hokeja, basketbola un futbola komandas, samazinot starpību starp ieņēmumiem un izdevumiem, kas rodas, radot lētas iespējas savējiem sportot, īpaši skolēniem.
Ventspilī patlaban ir 24 sporta bāzes. Tās dod arī netiešo un visvērtīgāko ieņēmumu — cilvēkiem, jo īpaši jaunatnei ir ko darīt brīvajā laikā. Kaitīgi ieradumi zaudē veselībai.
Tas ir vissvarīgākais ieguvums. Iespēja ar sportu veidot pozitīvu, aktīvu dzīvesstilu, personības. Mēs esam ļoti liela osta, bet maza pilsēta ar 43 500 iedzīvotājiem. Viņu sporta aktivitātēm ir radītas ideālas iespējas, jo īpaši runājot par Ventspils jaunatni, kam tagad ir ļoti plaša izvēle. Pēdējos gados klāt nākuši Ventspilij pilnīgi jauni sporta veidi, kas agrāk te nav bijuši pazīstami vai populāri — šorttreks, BMX, kērlings, tagad būs šaušana, smagatlētika. Atbilstoši mēs pašvaldības līdzfinansētajā sporta skolā Spars paplašinām grupu skaitu un dažādību.
Vēl pirms gadiem desmit notikumi, kas tagad Ventspilī ir jau pierasti, mums likās nereāli. Pusgada laikā divi Eiropas čempionāti — šorttrekā un orientēšanās sportā, visaugstākā līmeņa starptautiskās basketbola spēles... Šīs sporta bāzes rada iespējas arī citu pasākumu rīkošanai. Eirovīzijas fināls, Muzikālās bankas noslēguma koncerti. Kad tie notika pirmo reizi, gribējās gandrīz vai sev iekniebt, vai patiesi kaut kas tāds iespējams mūsu mazajā Ventspilī?!
Starp citu, ievērojami cēlusies ventspilnieku pašapziņa, lepnums par savu pilsētu. Ventspilnieki tagad jūtas nevis kā provinces, bet gan kā solīdas Eiropas pilsētas iedzīvotāji. Mēs esam labi, mēs neesam nekāda mazpilsēta, kurā beidzas ceļš uz jūru.
Beigsies šī olimpiāde, sāksies nākamais četrgadu cikls. Pretendēsit arī uz trešās olimpiādes rīkošanu?
Esam tam gatavi. Bet pieļauju, ka mums būs konkurence. Visā pasaulē pilsētas cīnās par tiesībām rīkot olimpiskās spēles. To rīkošana ir ne tikai pūles un izdevumi, bet arī ieguvums.
Turpināsit sporta bāzu celtniecību?
Mums gribētos uzbūvēt 50 m peldbaseinu. Tas ir nopietns mērķis. Mūsu olimpiskā centra viesnīca ar 154 vietām ir par mazu. Pieprasījums ir lielāks. Visā pilsētā trūkst četrzvaigžņu viesnīcas, mūsu uzņēmēji šajā ziņā bijuši slinki. Tas mums rada galvassāpes, nākamgad uzņemot Eiropas sieviešu basketbola čempionāta dalībnieces.
Citu pašvaldību vadītāji brauc pie jums mācīties?
LOK kopā ar Ventspils domi sāka pirmā olimpiskā centra izveidi. Tagad pēc šī principa radīti jau deviņi centri, kas ir dažādās attīstības stadijās. Vairākās Latvijas pilsētās tiek celtas ļoti labas sporta būves.
Kāda bija sūrākā problēma jums kā organizācijas komitejas priekšsēdētājam, šo olimpiādi rīkojot?
Var jau teikt, ka problēmu nav, ir tikai izaicinājumi... Kā vienmēr lielākā problēma bija atrast naudu, jo gribējās izdarīt vairāk, nekā ļauj budžets. Objekti tika būvēti vai rekonstruēti, apsteidzot grafiku, un arī pārējos olimpiādes organizēšanas darbus simtiem cilvēku veica ļoti apzinīgi, par ko esmu viņiem ļoti pateicīgs.
Uz kādu vietu olimpiādē neoficiālajā komandu vērtējumā cer paši ventspilnieki?
Ceram pilsētu vērtējumā aiz Rīgas būt otrie.
Pats sporta pasākumus tikai organizējat jeb arī ar sportu nodarbojaties?
Esmu spēlējis basketbolu. Katru rītu sāku ar fiziskām aktivitātēm, lai būtu gatavs darba dienai. Tādēļ gan jāceļas sešos, bet tas ir to vērts.
Materiāls publicēts sadarbībā ar iknedēļas žurnālu "Sports"
