Piemēram, Nikon – D40, D60, D90, D300, D700 un D3. Ar mazām variācijām D40x un D3x izskatā. Ar šo aparātu tehniskajām īpatnībām un mērķauditoriju ikviens var iepazīties Nikon mājas lapā, bet mēs atradām par interesantu nolikt blakus sākuma līmeņa fotokameru D40 un profesionāļiem domāto D3x. Cik milzīga ir atšķirība iespējās un attēla kvalitātē, cenā, cik tālu ir profesionālā spoguļkamera no iesācējiem domātās un – vai vispār šīs fotokameras var salīdzināt?
Nikon ar D40 2006. gada rudenī aizsāka jaunu salīdzinoši lētu digitālo spoguļkameru ēru. Šo tehniski jauko un lietošanā ērto aparātu gan sākumā nopēla par pieticīgo 6 megapikseļu izšķirtspēju, taču drīz sekoja arī iespējās ļoti līdzīgā 10 megapikseļu D40x un vēlāk arī nākamās paaudzes Nikon sākuma līmeņa spoguļkamera D60. Tomēr D40 joprojām tiek ražota un šobrīd ir viena no lētākajām spoguļkamerām, maksājot ap 250 latiem standarta komplektā ar diezgan labu 18-55mm objektīvu.
Ar D3x pasaule tika iepazīstināta tikai pagājušā gada nogalē. Profesionālā ciparu fotokamera D3x ir viena no diviem Nikon flagmaņiem – otrs ir D3. Abu šo D3 pamata atšķirība ir attēla sensorā: Nikon D3 aprīkota ar 12,1 megapikseļa attēla sensoru, bet D3x dod iespēju uzņemt attēlus kolosālā 24,5 megapikseļu izšķirtspējā. Uz jautājumu – kādēļ tad izvēlēties D3? – atbilde ir vienkārša: D3 maksimālā attēla sensora jutība ISO sasniedz vērtību 25600 (un tā nav tikai plātīšanās kā “ziepīšu” galā), kamēr D3x gadījumā par pamatīgo izšķirtspēju maksājam ar maksimālo jutību 6400 un augstāko cenu profesionālo spoguļkameru plauktā: ir jābūt vismaz zemkopības ministram, lai bildētu meitenes ar D3x, jo šī fotokamera maksā aptuveni četrarpus tūkstošus Latvijas naudiņu. D3 ir gandrīz divkārt lētāka.
Sensori un pikseļi
Ciparu fotogrāfija sākas ar attēla sensoru. Nikon D40 attēla sensors ir aptuveni 24x16mm liels, ko ciparu fotogrāfijā apzīmē ar APS-C (Advanced Photo System Classic) formātu. D3x attēla sensors, savukārt, sasniedz 36x24mm, kas atbilst vecās labās fotofilmas kadra izmēram. Nikon žargonā šie formāti tiek saukti par, attiecīgi, DX un FX. Ciparu fotogrāfijā šodien ir aktuāls tāds termins kā pikseļu blīvums, tas ir – cik daudz fotosensoru izvietoti vienā attēla sensora laukuma vienībā. Jo lielāks blīvums, jo fotosensori mazāki, katrs no tiem saņem mazāk gaismas un, attiecīgi, signālu vairāk nākas pastiprināt, kas visbeidzot noved pie ciparu trokšņu parādīšanās – tie ir tādi krāsaini nepareizas krāsas punkti attēlā. D40 pikseļu blīvums ir 1.6 megapikseļi uz kvadrātcentimetru, bet katrā D3x sensora kvadrātcentimetrā ir iespiesti 2,8 megapikseļi. Teorētiski tas nozīmē, ka D40 “iekšām” ir lielākas izredzes tikt pie tīra attēla, taču būtiski ir saprast, ka D3x sensors pārstāv “augstākas tehnoloģijas” un satur lērumu dažādu elektronisku un optisku papildinājumu, kādu trūkst lētajā D40.
Attēla sensora izmēram ir nozīme vēl kādā jomā – optikā. Mazākam sensoram der arī mazāka izmēra objektīvi (tāpēc jau kompaktkamerām ir mazas, smieklīgas “actiņas”) un fotogrāfu maciņu saudzēšanai tiek pat ražoti īpaši objektīvi DX formātam. Lielā D3x sensora pilnvērtīgai izmantošanai gan būs nepieciešami “pilnā kadra” jeb FX objektīvi, taču Nikon inženieri bijuši žēlīgi arī pret tiem, kurus trekni gadi pārsteiguši pēkšņi: D3x atpazīst arī “mazos” DX formāta objektīvus, attiecīgā apjomā aptumšojot skatu meklētājā redzamās ainavas malas. Tiesa, ar DX objektīvu īpaši vairāk par 10 megapikseļiem no D3x neizspiedīsiet.
http://zparks.lv
