Šo interesanto verķi mantotā pagrabā Vācijā atrada kāds profesors, un, tā kā mūsdienās modē ir digitālās fotokameras, viņš nolēma šo novecojušo tehniku pārdot.
Šī ir tā saucamā dagerotipa fotokamera, kurā attēls tiek tieši eksponēts uz pulētas sudraba plates, kas ar joda tvaiku palīdzību pārklāta ar sudraba halīda daļiņām (vēlāk plates sagatavošanai tika izmantoti arī broma un hlora tvaiki, iegūstot īsāku ekspozīcijas laiku). Plates „attīstīšana” notika, novietojot to virs trauka ar nedaudz uzsildītu dzīvsudrabu – attēls kļuva redzams tikai pēc šīs operācijas veikšanas. Iegūtais attēls bija pozitīvs, t.i., tāds kā dzīvē – nebija fotofilmai raksturīgā negatīvu starpposma. Attīstīšanas gaitā bija iespējama arī procesa vizuāla kontrole caur attīstīšanas ierīcē (kastē) iestrādātu dzeltenas krāsas lodziņu. Pēc attīstīšanas attēls bija jāfiksē – šim nolūkam fotoplati iegremdēja sodas hiposulfīta šķīdumā. Fotoattēls gan joprojām bija ļoti trausls, tādēļ dagerotipa attēlus nācās iemontēt cieši noslēgtā rāmī ar aizsargstiklu. Mūsdienās labāk saglabājušās dagerotipa fotogrāfijas tiek glabātas hermētiski noslēgtās ar ķīmiski inertu gāzi pildītās stikla kārbās.
Dagerotipa fotoattēlu paraugus iespējams aplūkot arī Latvijā, Fotogrāfijas muzejā.
Ak, jā – gandrīz aizmirsu pastāstīt par cenu. Tiešsaistes izsoles uzvarētājs par šo jauko antikvāro retumu samaksāja 792 333 ASV dolārus. Un jūs teicāt, ka mūsdienu fotokameras, kuru plašajā iespēju klāstā trūkst vien dažu sīkumu kā, piemēram, kafijas pagatavošana, ir dārgas!
