Par likuma pieņemšanu balsoja 258 deputāti, pret bija 131.
Francijas Konstitucionālā padome iepriekš bija atzinusi, ka jūnijā parlamenta apstiprinātā likuma versija neatbilst pamatlikumam.
Konstitucionālā padome noraidīja likuma būtiskāko normu, kas paredzēja izveidot jaunu valsts iestādi, kuras pilnvarās būtu liegt interneta pieeju personām, kas, pārkāpjot autortiesības, būtu nelikumīgi lejuplādējušas mūzikas ierakstus vai filmas.
Tas lika izstrādāt jaunu likuma versiju, kas paredz, ka galīgo lēmumu par interneta atslēgšanu jāpieņem tiesai.
Mūzikas industrija izteikusi atbalstu arī likuma jaunajai versijai, kas paredz, ka jaunizveidotā aģentūra pēc trešā brīdinājuma par pārkāpēju ziņos tiesnesim, kurš varēs vainīgo paātrinātā procesā sodīt ar interneta pieslēguma liegšanu vai ar sodanaudu, kuras apmērs var sasniegt 300 000 eiro (210 000 latu), vai arī divu gadu cietumsodu.
Savukārt personas, kuras internetā piedāvā nelikumīgi lejuplādēt ar autortiesībām aizsargātus failus, varēs sodīt par "nevērību", uzliekot 1500 eiro (1050 latu) naudas sodu vai uz mēnesi atslēdzot internetu.
Zviedrijā pēc līdzīga likuma stāšanās spēkā krasi samazinājušies nelegālās lejuplādes apjomi, kaut gan kritiķi pareģo, ka šis efekts nebūs ilgs, un norāda, ka represijas pret lejuplādētājiem pārkāpj tiesības uz privātumu.