ReactOS
Laikam no visām apskatītajām operētājsistēmām tieši ReactOS varētu likt Stīvam Balmeram un Microsoft kļūt no dusmām tomātu krāsā, un sniegt presei neiecietīgus un konkrētus paziņojumus. Šī sistēma, kura sākotnēji tika saukta par FreeWin95 bija iecerēta kā Windows 95 klons ar atvērto kodu. Laiks gāja, un nekāds īpašais progress nebija manām, un tikai 1998. gadā no FreeWin 95 izšķīlās ReactOS. Ar pārāko centību izstrādātāji neizceļas, un pagaidām ir tikai 2004. gadā parādījusies versija 0.2.0, kura ir ļoti ierobežoti savietojama ar īsto Windows. Pagaidām lielākā tiesa no ReactOS veidota uz sava kodola, kurā izmantota liela tiesa WINE (programmu paketes, kura paredzēta Windows pielikumu darbam Linux vidē) bibliotēkas. ReactOS var tik palaista gan kā Live CD, gan arī no cietā diska. Vizuāli atgādina Windows 2000, „Start” poga klasiskie logi, un citas lietas. Kaut arī Microsoft API adaptācija nav pārāk patīkama lieta, šajā OS jau var darbināt Firefox (ar Flash), MSN Messenger, OpenOffice.org, StarCraft, Diablo 2, Quake III Arena, un vēl šo un to, tiesa ar stabilitāti var būt problēmas. Nekādus draudus īstajam Windows šī sistēma nerada, bet var būt laba bezmaksas alternatīva tiem, kuri vēlas tikai Internetu, teksta redaktoru, un pasjansu, nu varbūt vēl kādu nieku.
http://www.reactos.org/en/index.html
Haiku
BeOS, kaut arī tās radītāji ar to saistīja lielas cerības, nekļuva par plaši izplatītu parādību. Tā atradās savu radītāju un fanu atbalsta virsotnē 1990-to gadu beigās, bet kā sistēmai orientētai pamatā uz datora multimediju iespējām, tai nebija pilnīgi nekādu cerību karā pret Windows. Šobrīd projekta gars ir iemiesojies operētājsistēmā Haiku. Tā ir pieejama lietošanai gan uz USB atmiņas, gan CD, gan arī ar virtuālo mašīnu. Programmas saskarne veidota, kā „pietiekamais un nepieciešamais minimālisms”. Starta pogu aizstāj lapas attēls ekrāna labajā augšējā stūrī, noklikšķinot uz kura atveras pieejamo programmu saraksts. Pat esot ļoti agrīnā izstrādes stadijā šī operētājsistēma varēs strādāt ar e-pastu, Internetu, atskaņot mūziku un video. Tās komandrinda ir līdzīga Bash, bet Haiku nav veidota uz Linux kodola.
http://www.haiku-os.org/
AROS
AROS (Amiga Research Operating System) veidota uz AmigaOS pamata, kuru 1980-to gadu beigās piedāvāja datoriem ar Motorola procesoriem, grafiku un skaņu labāku kā tai laikā tradicionālās x86 PC sistēmas. Šodien AmigaOS vēl arvien eksistē, bet tā ir komerciāla izstrādne paredzēta izmantošanai PowerPC. AROS domāta izmantošanai mūsdienu mašīnās, bet tās kods savietojams ar AmigaOS 3.1, vārdu sakot vecie programmu pielikumi var tikt pārkompilēti x86 platformai.
http://aros.sourceforge.net/
Aranym
Aranym varētu patikt datoru Atari ST, kuri bija izplatīti 1980-to gadu beigās, 1990-to gadu sākumā. Tā ir virtuālā mašīna, kura emulē darbu ar Motorola 68040 procesoru, un daudziem citiem Atari PC komponentiem, bet emulatora pamatā ir operētājsistēma AFROS. Saskarne ir gaužām žēlīga savā izpildījuma, un ne par kādām tirgus iekarošanas iecerēm, te nav pat runa. Līdzīgi kā ar iepriekš minēto Aranym, tā ir iespēja gremdēties nostalģiskās atmiņās, vai arī atrisināt kādu ļoti specifisku uzdevumu.
http://aranym.sourceforge.net/
Syllable
Atšķirībā no iepriekšējām operētājsistēmām, šī ir radīta no nulles, taču bez nelielas aizņemšanās no BeOS un AmigaOS arī šeit nav iztikts. Agrāk šis projekts bija pazīstams ar nosaukumu AtheOS, taču tad izstrādātājs to pameta, un atdzima jau ar nosaukumu Syllable. Programmai ir „Start” pogas analogs ar lielu burtu S, ekrāna kreisajā augšējā stūrī, un to nospiežot parādās pieejamo utilītu klāsts. Tas nav pārāk liels, bet ir multimedija atskaņotājs, un interneta pārlūks. Programmas saskarnes darbības ātrums ļaus to uzstādīt uz ļoti veciem datoriem, un netbukiem. Pašreiz pieejamā 0.6.6 bāzes versija uz CD aizņem tikai 66 megabaitus.
http://web.syllable.org/pages/get-Syllable.html
KolibriOS
KolibriOS visai pamatīgi izceļas citu sistēmu starpā, jo tā ir vienīgā pilnībā darba spējīgā operētājsistēma, kura uzrakstīta izmantojot asambleri. Sistēma paredzēta daudzu uzdevumu risināšanai, tai ir grafiskais interfeiss, tīkla pieslēguma iespējas, USB atbalsts, multimediju funkcijas, un to visu var mierīgi ierakstīt 3,5 collu disketē. Ir iespējama arī versija uz CD. Operētājsistēma ir MenuetOS, atzars, un pašalik pieejama versija 0.7.7.0. Arī šī sistēma nevar sacensties ar Windows vai Mac OS, bet ja jums savam LiveCD ir nepieciešama ārkārtīgi kompakta operētājsistēma, tad KolibriOS būs tieši laikā.
http://www.kolibrios.org/
Plan 9
Plan 9 ir absolūta Unix filozofijas propaganda, un piedāvā jums vienas vai otras funkcijas , vienalga kādām vajadzībām, failu veidā. Gan tīkla savienojumi, gan arī lietotāja saskarnes izskats mainās ar failu sistēmas starpniecību. Šis projekts gan nav tik populārs, kā 1970-tajos gados no Bell Labs nākušais Unix, taču tas noder programmētājiem entuziastiem, kuri nodarbojas ar OS izstrādi. Nu un arī grafiskā saskarne ikdienas lietotājam nepatiks, tāpēc Plan 9 ir un paliek pētnieciskās darbības projekts.
http://plan9.bell-labs.com/plan9/
FreeDOS
Operētājsistēmas FreeDOS pienākumi ir vienkārši, atbalstīt programmas, kuras ir uzrakstītas DOS videi. Darbs pie sistēmas vēl arvien turpinās, taču pēdējās desmitgades laikā nekādas būtiskas izmaiņas tajā nav notikušas. Lejupielādei tiek piedāvāti divi ISO failu varianti - mazais 8 megabaitu Fdbasecd ar ierobežotu funkcionalitāti, un 153 megabaitus lielais Fdfullcd ar programmnodrošinājumu un draiveriem. Navigācija pa failu sistēmu ir kā jau DOS, nodrošināt arī peles darbība, un ir pat pieejama FreeDoom spēle. Grafiskā saskarne ieslēdzas startējot OpenGEM.
http://www.freedos.org/
Visopsys
Visopsys savā ziņā ir unikāla, jo tā ir sistēma, kuru visā pilnībā radījis viens cilvēks - Andy McLaughlin. 1997. gadā viņš uzrakstīja pirmās koda rindas, un kopš tā laika šis entuziasts, paša vārdiem sakot – „koncentrējies uz labāko ideju no citām operētājsistēmām savietošanu”, turklāt tas tiek darīts kompaktā izmērā, un ar jaudīgiem pielikumiem darbam ar datu uzglabāšanas iekārtām. Andy McLaughlin pats atzīst, ka Visopsys nav tik laba kā Syllable, bet to tomēr var uzstādīt izmantojot disketi.
http://www.visopsys.org/
Minix
Minix alternatīvo operētājsistēmu vidē ir pazīstama un slavena divu iemeslu dēļ. Pirmkārt jau izmantojot tās platformu Linus Torvalds uzrakstīja pirmo Linux versiju, bet otrkārt šīs operētājsistēmas kods ir aprakstīts grāmatā Operating Systems: Design and Implementation. Pirmās Minix versijas tika veidotas kā apmācību sistēmas, bet trešā versija jau atbalsta darbu ar iebūvētajām sistēmām.
http://www.minix3.org/
